ES pagarina Ukrainai vērstās sankcijas uz trim gadiem, vienlaikus izņemot no saraksta Usmanovu un Fridmanu
ES Padome 22. septembrī pagarināja ierobežojošos pasākumus pret personām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vēl uz 36 mēnešiem – līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Ališers Usmanovs un Mihails Frīdmans. Nākamajā dienā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ar dekrētu apžēloja 20 cilvēkus, tostarp Francijas pilsoni Martēnu Rajānu, kurš bija notiesāts par spiegošanu. Ukraina lēmumu nosauca par „nekaunīgu” un nepamatotu.
Galvenais
- 22. septembrī ES Padome pagarināja Ukrainai vērstās sankcijas par 36 mēnešiem – līdz 2029. gada 22. septembrim.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pirmo reizi ES Ukrainai vērstais sankciju režīms pagarināts uz trim gadiem, nevis uz ierasto sešu mēnešu ciklu, kas liecina par ES vēlmi padarīt sankcijas stabilākas. Vienlaikus no saraksta izņemti divi ievērojami Krievijas oligarhi – Usmanovs un Frīdmans –, kuri tur bija kopš 2022. gada 28. februāra. Ukraina lēmumu publiski nosodījusi kā „nekaunīgu”, kas apliecina plaisu ar vairākām ES dalībvalstīm. Epizode atklāj, kā divpusējā ķīlnieku/nelegāli aizturēto diplomātija un dalībvalstu ekonomiskās intereses (Francija – Usmanovs, Luksemburga – Frīdmans) var mainīt ES sankciju politiku. Azerbaidžāna apžēloja Francijas pilsoni Martēnu Rajānu neilgi pēc ES lēmuma, izceļot acīmredzamo saistību. Baltijas valstis paziņoja par nacionālo sankciju ieviešanu, lai aizpildītu ES sarakstā radušos robu.
Kas notika
22. septembrī ES Padome pieņēma lēmumu pagarināt ierobežojošos pasākumus pret personām, kas ir atbildīgas par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu, vēl uz 36 mēnešiem – līdz 2029. gada 22. septembrim. Šis bija pirmais pagarinājums uz trim gadiem, nevis uz ierasto sešu mēnešu ciklu. Vienlaikus no atjauninātā saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Ališers Usmanovs un Mihails Frīdmans, kuri bija iekļauti sarakstā kopš 2022. gada 28. februāra. Lēmums tika pieņemts pēc ilgām debatēm, un vairāku avotu ziņojumi liecina, ka Francija aktīvi lobēja Usmanova izņemšanu, cenšoties panākt Francijas pilsoņu atbrīvošanu no Azerbaidžānas cietumiem. Luksemburga savukārt atbalstīja Fridmana izņemšanu, ņemot vērā viņa tiesvedību pret Luksemburgu par vismaz 16 miljardiem dolāru kompensācijas saistībā ar iesaldētajiem aktīviem. Latvija bija vienīgā ES dalībvalsts, kas publiski iebilda pret Usmanova un Fridmana izņemšanu, bet beigās atturējās, nevis balsoja pret visu paketi. Nākamajā dienā, 23. septembrī, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs parakstīja dekrētu par 20 cilvēku apžēlošanu, tostarp Francijas pilsoņa Martēna Rajāna, kurš bija aizturēts 2023. gada decembrī un 2026. gada 16. martā notiesāts uz desmit gadiem cietumā par spiegošanu – apsūdzības, ko Francija noraida.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas amatpersonas nosodīja lēmumu kā „nekaunīgu” un nepamatotu. Ārlietu ministrs Andrijs Sybiha aicināja ES valstis noteikt nacionālās sankcijas Usmanovam un Fridmanam. Prezidenta pilnvarotais sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks paziņoja, ka Ukrainas vara neredz nekādu apstākļu maiņu, kas varētu attaisnot oligarhu izņemšanu no saraksta, un nosauca lēmumu par „dīvainu”. Ukraina uzsvēra, ka soļi Usmanova un Fridmana izņemšanai netika ar to saskaņoti, un paziņoja, ka rosinās jaunas ES sankcijas pret Krievijas oligarhiem, kas saistīti ar militāri rūpniecisko kompleksu, piemēram, Vladimiru Lisinu un Vladimiru Potaninu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras jautājumā par to, kas bija atbildīgs par Usmanova izņemšanu. Francijas un ES diplomātiskie avoti (pēc Reuters) norādīja, ka Azerbaidžāna, kurā tika turēti vismaz divi Francijas pilsoņi, izmantoja Usmanovu kā „ķīlnieku” spiediena līdzekli pret Parīzi. Baku šo raksturojumu noraidīja kā nepamatotu. Otrs strīds skar pretdarbības pakāpi ES iekšienē: Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs paziņoja, ka Latvija bijusi vienīgā valsts, kas iebilda pret izņemšanu, un ka Igaunija un Lietuva jau bija piekritušas kompromisam. Tomēr citi ziņojumi liecina, ka Igaunija un Lietuva vēlāk pauda stingru publisku kritiku un ieviesa nacionālās sankcijas pret abiem oligarhiem.
Konteksts
ES Ukrainai vērstais sankciju režīms tika izveidots 2014. gada martā un pašlaik aptver vairāk nekā 3000 fizisku un juridisku personu. Usmanovs un Frīdmans tika iekļauti sarakstā 2022. gada 28. februārī, savukārt Putins un Lavrovs – 2022. gada 25. februārī. Francijas pilsonis Martēns Rajāns, uzņēmuma Mercorama ģenerāldirektors, tika aizturēts Azerbaidžānā 2023. gada decembrī un 2026. gada 16. martā notiesāts uz desmit gadiem cietumā par spiegošanu – apsūdzības, ko Francija noraida. Saskaņā ar RFE/RL ziņojumiem, lobēšanā par Usmanova izņemšanu bijušas iesaistītas Turcija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Kirgizstāna un Uzbekistāna, kas mēģināja rīkoties caur Slovākiju. Usmanovs 2022. gadā pārcēlās uz Uzbekistānu, un 2024. gada oktobrī Ukrainas Augstākā korupcijas apkarošanas tiesa konfiscēja viņa aktīvus Ukrainā. Frīdmans kopš 2023. gada decembra ir Ukrainas SBU meklēšanā, un viņa Ukrainas aktīvi, tostarp Alfa-Bank (tagad Sense Bank), ir nacionalizēti.