Lietuva nacionalā režīmā iesaldē Krievijas oligarhu Fridmana un Usmanova aktīvus

Kāpēc tas ir svarīgi

Lietuvas vienpusējā rīcība parāda, ka daļa ES dalībvalstu nav gatavas pieņemt sankciju atcelšanu pret personām, kas saistītas ar Kremli, pat ja Brisele piekāpjas. Gadījums atklāj ES iekšējās pretstāves: Slovākija, Francija un Luksemburga virzīja svītrošanu, bet Lietuva, Latvija un Igaunija centās to kompensēt ar valsts līmeņa pasākumiem. Svītrošanas ir saistītas ar ziņoto divpusējo spiedienu un tiesvedībām – Francija, iespējams, rīkojās pēc Azerbaidžānas spiediena saistībā ar aizturētajiem Francijas pilsoņiem, savukārt Fridmanam ir 16 miljardu dolāru šķīrējtiesas prasība pret Luksemburgu. Ukrainas amatpersonas publiski nosauca sankciju mīkstināšanu par nepieņemamu, kas apliecina šo lēmumu ietekmi uz Ukrainas interesēm un tās iesaisti sankciju politikā.

Kas notika

14. oktobrī Lietuva paziņoja, ka sava valsts sankciju režīma ietvaros iesaldē Krievijas oligarhu Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova aktīvus. Lēmumu sociālajā tīklā X izziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, uzsverot, ka abu vīru izņemšana no ES sankciju saraksta ir sūtījusi nepareizu signālu un ka sankciju spiediens uz Krieviju un tās kara atbalstītājiem jāstiprina un jāuztur.

Šis lēmums sekoja 22. septembra ES Padomes lēmumam, ar kuru vienlaikus tika pagarinātas individuālās sankcijas pret aptuveni 3000 personām un uzņēmumiem, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, līdz 2029. gada 22. septembrim, bet no saraksta tika svītroti Fridmans un Usmanovs. Par Usmanova svītrošanu lobēja Slovākija un Francija, par Fridmana – Luksemburga. Fridmans pašlaik ved starptautisku šķīrējtiesas prāvu pret Luksemburgu, pieprasot aptuveni 16 miljardus ASV dolāru kompensācijas par iesaldētajiem aktīviem.

Lietuva jau no 25. septembra bija noteikusi valsts līmeņa iebraukšanas aizliegumu abiem vīriem, un tagad aktīvu iesaldēšana paplašināja šos ierobežojumus. Līdzīgus valsts pasākumus bija piemērojuši vai plānoja Igaunija un Latvija. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sankciju atvieglošanu nosauca par nepieņemamu, norādot, ka pamatojums abu uzņēmēju iekļaušanai sarakstā nav mainījies. Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks paziņoja, ka Ukraina rosināja svītrotos oligarhus aizstāt ar Krievijas oligarhiem Vladimiru Lisinu un Vladimiru Potaninu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi desmit avoti ir Ukrainas mediji vai aģentūras, un tie Lietuvas aktīvu iesaldēšanu uztver kā tiešu atbildi un kritiku ES lēmumam svītrot abus oligarhus. Ukrainas mediji uzsver Lietuvas valsts sankcijas kā kompensāciju ES politikas pavājināšanai un izceļ Lietuvas ārlietu ministra Ķēstuča Budra vērtējumu, ka svītrošana nosūta "nepareizu signālu". Ukrainas avoti skaidro sankciju uzturēšanas pamatojumu, atgādinot par Krievijas agresiju pret Ukrainu, un atspoguļo Ukrainas amatpersonu – īpaši ārlietu ministra Andrija Sibihas – nostāju, ka sankciju mīkstināšana ir nepieņemama.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti ir pretrunā par to, vai Francijas virzītā Usmanova svītrošana no ES sankciju saraksta bija saistīta ar Azerbaidžānas spiedienu. Vairāki ziņojumi apgalvo, ka Francija rīkojās pēc tam, kad Azerbaidžāna bija aizturējusi vismaz divus Francijas pilsoņus, savukārt Azerbaidžānas diplomāti šo raksturojumu noraidīja – noraidījumu, kā ziņots, atspoguļoja Reuters.

Konteksts

22. septembrī ES Padome pagarināja individuālās sankcijas pret aptuveni 3000 personām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par draudiem Ukrainas teritoriālajai integritātei, suverenitātei un neatkarībai, par 36 mēnešiem, līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no saraksta tika svītroti Fridmans un Usmanovs. Slovākija virzīja Usmanova svītrošanu, un, pēc ziņojumiem, Francija vēlāk atbalstīja šo prasību – iespējams, pēc Azerbaidžānas spiediena saistībā ar aizturētajiem Francijas pilsoņiem; Azerbaidžānas diplomāti šo raksturojumu noraidīja. Luksemburga virzīja Fridmana svītrošanu, un viņš patlaban ved pret Luksemburgu starptautisku šķīrējtiesas prāvu, pieprasot aptuveni 16 miljardus ASV dolāru kompensācijas par iesaldētajiem aktīviem. Lietuva jau bija noteikusi valsts līmeņa iebraukšanas aizliegumu abiem oligarhiem un no 25. septembra sāka piemērot valsts sankcijas, tostarp ziņoto 5 gadu iebraukšanas aizliegumu. Savas sankcijas bija noteikusi arī Igaunija, bet Latvija iebilda pret ES svītrošanu un paziņoja par plāniem ieviest valsts ierobežojumus. ES individuālās sankcijas prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību un tiek atjaunotas ik pēc sešiem mēnešiem; ja dalībvalstis nespēj vienoties par atjaunošanu, sankcijas automātiski izbeidzas un sankcionētās personas vai uzņēmumi atgūst piekļuvi iesaldētajiem ES aktīviem. Ukraina rosināja svītrotos oligarhus aizstāt ar Krievijas oligarhiem Vladimiru Lisinu (saistīts ar NLMK) un Vladimiru Potaninu (saistīts ar Nornickel).