Mihails Fridmans
Mihails Frīdmans ir Krievijas un Izraēlas uzņēmējs, dzimis Ļvivā. 1990. gados Maskavā dibinājis Alfa-Group konsorciju, kas kontrolē Alfa-Bank un X5 Retail Group, un ilgu laiku bija viens no bagātākajiem Krievijas pilsoņiem. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņam tika piemērotas ES un Apvienotās Karalistes sankcijas; 2022. gadā Slovākija uz laiku bloķēja viņa ES sankciju atjaunošanu.
-
ES saskaņo 145 jaunu sankciju pret Krieviju
ES vēstnieki 11. novembrī saskaņoja 145 fizisko un juridisko personu iekļaušanu pret Krieviju vērstos sankciju sarakstos trijos ES sankciju režīmos. Stingrākajā sarakstā tiks iekļauti 50 Krievijas bankas, kā arī uzņēmumi, kas palīdz Krievijas pelēkajam flotelim. Galīgo lēmumu plānots apstiprināt 16. novembrī, un sankcijas stāsies spēkā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā.
-
ES vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju; Igaunijas lūguma dēļ no saraksta svītrots Krievijas uzņēmums
ES vēstnieki 7. oktobrī vienojās par 22. sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 juridiskās personas, saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pēc Igaunijas lūguma no sākotnējā EEAS projekta tika svītrots viens Krievijas uzņēmums un viena ar to saistīta persona, jo uzņēmums piegādā retzemju metālus Igaunijas uzņēmumam NPM Silmet. Formālu sankciju apstiprināšanu plānots veikt ES ārlietu ministru sanāksmē 12. oktobrī.
-
ES dalībvalstu vēstnieki vienojas par lielāko sankciju paketi pret Krieviju līdz šim
ES dalībvalstu vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 uzņēmumus, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī sankcijas pret 77 personām, kuras tika "ievēlētas" Krievijas Valsts domē no okupētajām Ukrainas teritorijām. Vienošanās paredz arī ķīmisko ieroču izplatīšanas sankciju režīma pagarināšanu un trīs Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu iekļaušanu sankciju sarakstā. Galīgais apstiprinājums paredzēts ES Ārlietu padomē 12. oktobrī Luksemburgā.
-
ES pagarina Ukrainai vērstās sankcijas uz trim gadiem, vienlaikus izņemot no saraksta Usmanovu un Fridmanu
ES Padome 22. septembrī pagarināja ierobežojošos pasākumus pret personām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vēl uz 36 mēnešiem – līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Ališers Usmanovs un Mihails Frīdmans. Nākamajā dienā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ar dekrētu apžēloja 20 cilvēkus, tostarp Francijas pilsoni Martēnu Rajānu, kurš bija notiesāts par spiegošanu. Ukraina lēmumu nosauca par „nekaunīgu” un nepamatotu.
-
ES pagarina Krievijas sankcijas uz trim gadiem, bet izņem no saraksta Usmanovu un Fridmanu
22. septembrī ES vēstnieki vienojās par kompromisu: individuālās sankcijas, kas saistītas ar Ukrainas teritoriālo integritāti, tiks pagarinātas uz 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans. Latvija, kas bija vienīgā dalībvalsts, kas pretojās šādam izņēmumam, nobalsoja atturoties un paziņoja, ka noteiks nacionālās sankcijas pret abiem uzņēmējiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha asi kritizēja lēmumu.
-
Zelenskis un Tramps Ņujorkā apspriež enerģētisko pamieru, Patriot ražošanu un iespējamu tikšanos ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Ukraina ierosināja savstarpēju enerģētiskā pamiera pārtraukšanu — Ukrainas triecienu pārtraukšanu Krievijas NSP un enerģētikas objektiem apmaiņā pret Krievijas uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikai, siltumapgādei un ūdensapgādei. Puses apsprieda arī Patriot pretraķešu ražošanas licencēšanu Ukrainā, un Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu ar Trampa palīdzību.
-
ES Coreper nespēj pagarināt sankcijas pret Krieviju; jautājums par Usmanova un Fridmana izslēgšanu palicis neatrisināts
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 21. septembrī nespēja vienoties par individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu, jo Slovākija un Francija uzstāja uz oligarhu Alisera Usmanova un Mihaila Fridmana izslēgšanu no saraksta. Kompromisa variants – 36 mēnešu pagarinājums apmaiņā pret viņu izslēgšanu – tika bloķēts, Latvijai un vēl vairākām dalībvalstīm to neatbalstot. Nākamā tikšanās notiks 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika, pirms termiņa beigām pusnaktī.
-
Ukrainas ārlietu ministrs aicina Rietumus noteikt sankcijas Krievijai pēc katra masveida trieciena
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha kopīgā preses konferencē Kijivā ar Polijas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski aicināja partnerus mainīt sankciju pieeju pret Krieviju — noteikt jaunas sankcijas pēc katra masveida trieciena Ukrainā, negaidot lielus sankciju paketi. Īpaši viņš pieminēja "Anti-Ballistic Package" un uzsvēra, ka Krievija turpina izmantot Rietumvalstīs, tostarp Eiropā, ražotas sastāvdaļas ballistisko raķešu un dronu ražošanā.
-
Francija atbalsta Usmanova izņemšanu no ES sankciju saraksta; vienošanās par pagarināšanu nav panākta
ES valstu vēstnieki piektdien nespēja vienoties par personu sankciju pret Krievijas režīmu un militāri rūpniecisko kompleksu pagarināšanu, kuru termiņš beidzas 15. septembrī. Slovākija bloķēja pagarināšanu, pieprasot izņemt no saraksta uzņēmējus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu, un Francija tai pievienojusies, insistējot uz Usmanova izņemšanu. Parīze to skaidro kā politisku kompromisu, lai nodrošinātu Slovākijas atbalstu sankciju režīma pagarināšanai, taču citu ES dalībvalstu vidū šī nostāja izraisījusi neapmierinātību.
-
Zelenskis aicina ES pastiprināt sankcijas pret Krievijas uzņēmējiem Fridmanu un Usmanovu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Eiropas Savienību pastiprināt spiedienu uz Krievijas biznesu un oligarhiem, nosaucot Mihailu Fridmanu un Alisheru Usmanovu, kamēr ES valstu vēstnieki 11. septembrī atkal nespēja vienoties par personu sankciju pagarināšanu. Zelenskis uzsvēra, ka 500 trieciendroni dienā nav īstais brīdis, lai runātu par sankciju mīkstināšanu.