ES pagarina Krievijas sankcijas uz trim gadiem, bet izņem no saraksta Usmanovu un Fridmanu
22. septembrī ES vēstnieki vienojās par kompromisu: individuālās sankcijas, kas saistītas ar Ukrainas teritoriālo integritāti, tiks pagarinātas uz 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans. Latvija, kas bija vienīgā dalībvalsts, kas pretojās šādam izņēmumam, nobalsoja atturoties un paziņoja, ka noteiks nacionālās sankcijas pret abiem uzņēmējiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha asi kritizēja lēmumu.
Galvenais
- ES Padome pagarināja ar Ukrainas teritoriālo integritāti saistītās individuālās sankcijas par 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim; pirmo reizi režīms atjaunots uz trim gadiem, nevis uz sešiem mēnešiem.
- No ES sankciju saraksta izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans; režīms joprojām aptver aptuveni 3000 personas un struktūras.
- Slovākija, Francija un Luksemburga bija galvenās izņēmuma virzītājspēki; Latvija bija vienīgā dalībvalsts, kas līdz galam pretojās izņēmumam, bet galīgajā balsojumā atturējās.
- Latvijas valdība paziņoja, ka noteiks nacionālās sankcijas pret Usmanovu un Fridmanu, un uzdeva Ārlietu ministrijai sagatavot nepieciešamos tiesību aktus.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosauca ES lēmumu par „kaunu un nepamatotu", paziņoja, ka Maskava svin, un aicināja visas ES dalībvalstis nekavējoties noteikt nacionālās sankcijas.
- Prezidents Zelenskis pateicās Latvijai par nostāju, bet brīdināja, ka šādi signāli par sankciju atcelšanu ir pašiznīcinoši.
- Lietuva arī publiski iebilda pret personu izņemšanu no sankciju sarakstiem; Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministrs Sigits Mitkus 22. septembrī Briselē to nodēvēja par „sliktu ideju".
Kāpēc tas ir svarīgi
Sankciju režīms, kas aptver aptuveni 3000 personas un struktūras un ietver Vladimiru Putinu, Krievijas vadību, vadošos oligarhus un bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, bija jāatjauno līdz 22. septembra pusnaktij — bez vienprātības tas automātiski beigtos. Kompromiss pirmo reizi pagarina režīmu uz trim gadiem, nevis uz sešiem mēnešiem, tādējādi paceļot nākotnes izaicinājumu slieksni. Vienlaikus augsta profila Krievijas oligarhu izņemšana, ko virzīja atsevišķas dalībvalstis (Slovākija, Francija, Luksemburga), rada precedentu politiski motivētiem izņēmumiem un atklāj dalībvalstu spriedzi Krievijas politikā — Latvija un Lietuva publiski iebilda. Ukrainas valdība lēmumu asi kritizēja, kas palielina spiedienu uz dalībvalstīm ieviest nacionālās sankcijas kā alternatīvu.
Kas notika
22. septembrī ES vēstnieki Briselē panāca vienošanos pagarināt ES individuālās sankcijas saistībā ar Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību uz 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim. Kompromisa sastāvā no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans, tāpat netika atjaunotas sankcijas pret trim personām un vienu organizāciju, un no saraksta izņemtas trīs mirušas personas. Spiedienu uz izņēmumu galvenokārt izdarīja Slovākija (abiem oligarhiem), Francija (Usmanovam) un Luksemburga (Fridmanam). Latvija bija vienīgā dalībvalsts, kas līdz galam pretojās šādam izņēmumam; 21. septembra balsojums netika pabeigts tieši Latvijas pozīcijas dēļ. 22. septembrī Latvija atcēla veto un galīgajā Padomes balsojumā atturējās, vienlaikus publiski pauduši politisku neapmierinātību un paziņojot, ka noteiks nacionālās sankcijas pret Usmanovu un Fridmanu; Ministru kabinets uzdeva Ārlietu ministrijai nekavējoties sagatavot nepieciešamos priekšlikumus un likumprojektus. Lietuva arī publiski iebilda pret izņēmumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Latvijai, bet nosauca signālus par sankciju atcelšanu par pašiznīcinošiem; Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha lēmumu nodēvēja par kaunu un nepamatotu un aicināja citas ES dalībvalstis ieviest nacionālās sankcijas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji un amatpersonas lēmumu ir asi kritizējušas. Zelenskis pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Lejenu Ņujorkā 22. septembrī sacīja, ka signāli par sankciju atcelšanu atsevišķiem Krievijas oligarhiem izskatās pašiznīcinoši un pretrunīgi, un uzsvēra, ka saglabāt ES vienotību pret Krieviju ir ļoti grūti. Viņš pateicās Latvijai — prezidentam Rinkēvičam un premjerministram Kulbergam — par to, ka tie neatbalstīja izņēmumu. Ārlietu ministrs Sibiha lēmumu nosauca par kaunu un nepamatotu; viņš rakstīja, ka Maskava svin, jo ieguvusi nesodāmības sajūtu, ES pazemošanu un nesaskaņas starp eiropiešiem, un aicināja visas ES dalībvalstis nekavējoties ieviest savas nacionālās sankcijas pret abiem oligarhiem. Ukrainas prese izceļ Latvijas un Lietuvas principiālo nostāju un Baltijas/Ziemeļvalstu lomu, pretojoties izņēmumam, kā arī kompromisa radīto precedentu visam sankciju režīmam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par vairākiem jautājumiem. Lielākā daļa ziņo, ka režīms aptver aptuveni 3000 personas un struktūras, bet Latvijas valdības paziņojumā minēts „vairāk nekā 2600". Pastāv neskaidrība par to, kuras dalībvalstis virzīja izņēmumu: Slovākija tiek minēta konsekventi attiecībā uz abiem oligarhiem, bet avoti atšķiras par Francijas lomu (vieni to min kā galveno lobētāju tikai Usmanova jautājumā, citi to iekļauj kopīgā Slovākijas–Francijas–Luksemburgas lobēšanā) un par to, vai Luksemburga aktīvi atbalstīja Fridmana izņemšanu.
Konteksts
ES sankciju režīms par Ukrainas teritoriālo integritāti pastāv kopš 2014. gada un tika paplašināts pēc 2022. gada, iekļaujot Vladimiru Putinu, Krievijas vadību, vadošos oligarhus un bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Individuālās ES sankcijas ietver aktīvu iesaldēšanu un iebraukšanas aizliegumu; to atjaunošanai nepieciešama vienprātība starp visām 27 dalībvalstīm, un bez vienošanās sankcijas automātiski zaudē spēku. 14. septembrī ES jau bija pagarinājusi režīmu uz septiņām dienām, jo Slovākija un Francija turpināja uzstāt uz divu oligarhu izņemšanu. Saskaņā ar avotiem Francijas centieni izņemt Usmanovu bija saistīti ar Francijas pilsoņu atbrīvošanu, kas aizturēti Azerbaidžānā; Luksemburgas centieni izņemt Fridmanu — ar aptuveni 16 miljardu dolāru starptautisku šķīrējtiesas prasību, ko Fridmans iesniedzis pret Luksemburgu par iesaldētajiem aktīviem.