Sergejs Lavrovs
Sergejs Lavrovs ir Krievijas diplomāts, kurš kopš 2004. gada pilda Krievijas Federācijas ārlietu ministra amatu. Agrāk karjerā viņš strādāja Ārlietu ministrijā, tostarp bijis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā. Viņš ir viens no ilgāk amatā esošajiem ārlietu ministriem Krievijas jaunākajā vēsturē un centrālā figūra valsts ārpolitikas aparātā.
-
Kremlis vēlas kontrolēt lielāko daļu Ukrainas, tostarp Kijivu, vienlaikus turpinot miera sarunas
Krievijas augstākie pārstāvji ir norādījuši, ka Maskavas galvenais mēķis ir iegūt kontroli pār lielāko daļu Ukrainas, ieskaitot Kijivu. Tajā pašā laikā Maskava piedalās ASV mediētos miera sarunās, bet noraidījuusi pat daļковu vai pilnu ug cessationu ninga esību, kas rada pretrunu starp diplomātiskām deklarācijām un turpinātajām militārajām darbībām.
-
Francija apstiprina militāro misiju «Volia» Ukrainā
Francija ir apstiprinājusi, ka tās militārie/personāls kopš vismaz 2026. gada vasaras veic navbūcējošas rotācijas Ukrainā misijā «Volia». Franču instruktorid apmāca ukraiņu karavīrus un palīdz apkalpot Francijas nodoto bruņojumu, tostarp Caesar haubices, Mirage 2000 lidmašīnas un precīzijas raķetes. Parīz šo misiju oficiāli neatzina un par to nav informējis Francijas parlamentu.
-
Nausesēda noraida Krievijas prasību izvest NATO karavānus no Austumeiropas
Lietuvas prezidents Gitans Nausesēda noraidīja Krievijas prasību izvest NATO karavānus no Austumeiropas valstīm un uzsvētroja, ka eiropas drošības arhitektūrai, kuras pamatā ir NATO, jāpaliek nemainīgai. Viņš arī izteica skepticismu par ātru karadarbības beigām un uzskatīja, ka Krievija varētu izmantot pārrunu procesu, lai uzvarētu laiku. Eiropas līderi turpināють обговорити Krievijas вимоги таки, kā arī європейського представника мандат переговорах.
-
Abu Dhabi sākas trīspusējie=UTF MiKKļa
10. novembrī Abu Dabī sākās pirmais trīspusējo ASV, Ukrainas un Krievijas sarunu posms, kā organizēts ASV un notikumvietu nodrošināja Otrārie Emirāti. Sarunās tika apspriests humāno soļu un ciemoņu apmaiņas jautājums, garantijas Ukrainas drošībai, deeskalācija un pēcvīciena Eiropas drošības arhitektūra. Sarunas bija paredzēts turpināt 11. novembrī.
-
Oleškos sākās kopēja humāno palīdzības operācija pēc ugunsūkuma
Ukraina un Krievija nolikušas vietēju ugunsūkumu, kas ļāva uz Olešku atgriezt humāno palīdzību un organizēt iedzīvotāju evakuāciju. Operāciju koordinē Melānija Trampa, tā notika sadarbībā ar Krievijas cilvēktiesību pārstāvi Jānu Lantratovu, un tās dokumentēšanai pievienojās četri Newsmax žurnālisti.
-
Krievija atsāks trīspusējās pārrunas par karu Ukrainā
Krievija piekritusi novembrī atsākt tehniskās trīspusējās pārrunas ar Ukrainu un ASV, ko plānots rīkot Abū Dabī. diplomātiski avoti norāda, ka Maskava varētu izmantot sarunu procesu, lai panāktu NATO pretdarbības ierobežojumus, taču ne Ukraina, ne Eiropa не очікують швидких домовленостей.
-
ES pagarina Krievijas sankcijas uz trim gadiem, bet izņem no saraksta Usmanovu un Fridmanu
22. septembrī ES vēstnieki vienojās par kompromisu: individuālās sankcijas, kas saistītas ar Ukrainas teritoriālo integritāti, tiks pagarinātas uz 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim. Vienlaikus no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans. Latvija, kas bija vienīgā dalībvalsts, kas pretojās šādam izņēmumam, nobalsoja atturoties un paziņoja, ka noteiks nacionālās sankcijas pret abiem uzņēmējiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha asi kritizēja lēmumu.
-
Budanovs: jauns trīspusēju Ukrainas–ASV–Krievijas miera sarunu raunds tiek gatavots oktobrim
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs 12. septembrī, uzstājoties Kijivā YES konferences ietvaros, paziņoja, ka tiek gatavots jauns trīspusēju Ukrainas, ASV un Krievijas miera sarunu raunds, kas varētu notikt oktobrī. Viņš apstiprināja trīspusējo formātu, bet neatklāja iespējamo sarunu vietu, un sacīja, ka Ukraina gatavojas oktobra sarunām. Budanovs arī uzsvēra, ka Krievijas dronu uzbrukumi turpināsies, un ka ASV puse nesenajā vizītē Kijivā nav nākusi klajā ar fundamentāli jaunām idejām.