Kremlis vēlas kontrolēt lielāko daļu Ukrainas, tostarp Kijivu, vienlaikus turpinot miera sarunas
Krievijas augstākie pārstāvji ir norādījuši, ka Maskavas galvenais mēķis ir iegūt kontroli pār lielāko daļu Ukrainas, ieskaitot Kijivu. Tajā pašā laikā Maskava piedalās ASV mediētos miera sarunās, bet noraidījuusi pat daļковu vai pilnu ug cessationu ninga esību, kas rada pretrunu starp diplomātiskām deklarācijām un turpinātajām militārajām darbībām.
Galvenais
- Kremļa augstākie pārstāvji kontroli pār lielāko daļu Ukrainas, tostarp Kijivu, kā Krievijas kara mērķi.
- Serhijs Lavrovs saucis Dvinas政策的isko, ielūkstošo un lielāko daļu centrālās Ukrainas, tostarp Kijivu, par tradicionāli krieviskajām zemēm.
- Kremlis «Jaunrieviju» apraksta kā visu dienvidu un austrumu Ukrainu aptverošu reģionu, kas ir nedalāma Krievijas daļa.
- 19. novembrī Volodimirs Putins noraidīja pilnu vai daļēju ugņēšanas pārtraukšanu.
- 20. novembrī Donalds Tramps paziņoja, ka Putins vēlas diplomātiski beigt karu un ka miera sarunās ir reāls rezultāta iespēja.
- Putins 20. novembrī aicināja ukraiņus un karavīrus pāriet uz Krievijas pusi, vienlaikus notika intensīvi Krievijas uzbrukumi.
- Maskava esot ASV mediētās miera sarunās, taču atsakās pie ugņēšanas pārtraukšanas kā pirmā posma.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas deklarētie teritorijas mērķi pārsniedz tās agrāko «Jaunrievijas» koncepciju un liecina par Ambicijām attiecībā uz Kijivu таudīž uz lielāko daļu centrālās Ukrainas. Krievijas vēsturiskā un teritorijas argumentācija palīdz attaisnot kara uzsākšanu un varētu ietekmēt tās sagaidītās robežas sarunās. Vienlaikus dalība ASV mediētajās miera sarunās, atteikums no ugņēšanas pārtraukšanas kā pirmā posma un turpinātie масові атаки ускладнюють warу endings.
Kas notika
Krievijas augstākie pārstāvji skaidroja, ka Maskavas galvenais kara mērķis ir lielākās Ukrainas teritorijas, tostarp Kijiva, kontrole. Serhijs Lavrovs apgalvoja, ka Dvinas dienvidi, ielūkstošie un lielākā daļa centrālās Ukrainas, tostarp Kijiva, ir tradicionāli krieviskās zemes, un visas šīs teritorijas esot neierādējamas Krievijas daļa. Krievijas oficiālie pārstāvji jau iepriekš bija saucuši Harkivu, Mikolajivu un Odesu par krieviskajām pilsētām. Pēc tam 19. novembrī Putins atmetu priekšlikumu par pilnu vai daļēju ugņēšanas pārtraukšanu, bet 20. novembrī закликав ukraiņів перейти на бік Росії. У той самий час Дональд Трамп повідомив, що Путін прагне дипломатичного завершення війни та що переговори тривають. Maskava бере участь у мирних переговорах за посередництва США, проте відмовляється від припинення вогню як першого етапу та запросила до Москви представників ЄС.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Українські медіа наголошують на контрасті між Кремлем territorialними амбіціями та пропозиціями США припинити війну. Вони також підкреслюють, що заявлені цілі охоплюють не лише «Новоросію», а й Київ, південь, схід і значну частину центральної України. Окремою розбіжністю названо участь Росії в переговорах поряд із відмовою від початкового припинення вогню.
Kur atspoguļojums atšķiras
Російські посадовники одночасно заявляють про готовність завершити війну дипломатично, відкидають повне або часткове припинення вогню, продовжують масовані атаки та закликають українських військовослужбовців і громадян приєднатися до Росії. Ці заяви суперечать один одному у сенсі подальших переговорів і способу припинення війни.
Konteksts
Інститут вивчення війни оцінює, що прагнення Кремля встановити повний контроль над Україною після невдачі попередніх спроб було одним із мотивів вторгнення 2022 року. Кремль описує «Новоросію» як вигаданий регіон, що охоплює всю південну та східну Україну і є нероздільною частиною Росії. Російські посадовники також називали Харків, Миколаїв та Одесу російськими містами, щоб виправдати вторгнення.