ES pagarīna Krievijas sankcijas par septiņām dienām; Slovākija un Francija bloķē atjaunināšanu
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 14. septembrī Briselē nolēma pagarināt sankciju režīmu par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpumiem tikai par septiņām dienām — līdz 22. septembra pusnaktij. Šo īso pagarinājumu izraisīja nespēja panākt vienprātību, jo Slovākija pieprasa izņemt no saraksta oligarhu Mihailu Fridmanu un Aliseru Usmanovu, un 11. septembrī Francija pievienojās prasībā izņemt Usmanovu.
Galvenais
- Coreper 14. septembrī pagarināja sankciju režīmu par septiņām dienām — līdz 22. septembra pusnaktim
- Slovākija pieprasa izņemt no sankciju saraksta Mihailu Fridmanu un Aliseru Usmanovu
- 11. septembrī Francija pievienojās prasībā izņemt Usmanovu
- Sankciju sarakstā ir iekļauts Vladimirs Putins un Sergejs Lavrovs
- Iepriekšējais sankciju pagarinājums tika apstiprināts 14. martā
- Ja ES dalībvalstis nesasniegs vienprātību, viss ES sankciju režīms pret Krieviju var zust
- Īrijas prezidentūra nodēvējusi sankciju sarakstu atjaunināšanu par prioritāti
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja 22 dalībvalstis nespēs vienoties par sankciju saraksta pagarināšanu septiņu dienu laikā, viss ES sankciju režīms pret Krieviju — tostarp sankcijas pret Vladimiru Putinu un Sergeju Lavrovu — automātiski zaudēs spēku. Tas padara strīdu par atsevišķu oligarhu izņemšanu no melnā saraksta par potenciāli eksistenciālu risku visai ES sankciju politikai pret Krieviju.
Kas notika
14. septembra pēcpusdienā ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) Briselē nolēma pagarināt ES sankciju režīmu par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpumiem tikai par septiņām dienām. Jaunais termiņš beidzas pusnaktī 22. septembrī. Šāds īss pagarinājums atspoguļo ES vēstnieku nespēju panākt vienprātību jau 11. septembrī, kad Slovākija un Francija pieprasīja izmaiņas sankciju sarakstā. Slovākija pastāv uz Mihaila Fridmana un Alisera Usmanova izņemšanu; Francija 11. septembrī pievienojās Usmanova izņemšanas prasībai, to pamatojot ar nacionālās drošības apsvērumiem un starptautisko partneru lūgumiem. Pēc Financial Times ziņām arī Itālija un Horvātija atbalsta Usmanova izņemšanu kompromisa meklējumos, taču lielākā daļa ES dalībvalstu iebilst pret šo prasību. Sankciju sarakstā pašlaik ir iekļauts Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kā arī citi Krievijas amatpersonas. Usmanovs ir ES sankcijās kopš 2022. gada februāra, un ES to raksturo kā personu ar īpaši ciešām saitēm ar Putinu. Diplomāti pauda cerību, ka vienprātība tiks panākta septiņu dienu pagarinājuma laikā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi četri avoti ir Ukrainas izdevumi, un tie visi atspoguļo notikumu kā krīzi ES vienotībā par sankcijām pret Krieviju. Ukrainas mediji īpaši izceļ Slovākijas un Francijas bloķējošo lomu un virsrakstos tieši nosauc Fridmanu un Usmanovu. Tāpat tie uzstāj uz risku, ka bez vienprātības viss ES sankciju režīms pret Krieviju var sabrukt.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķirīgi norāda termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmums par sankciju pagarināšanu: viena daļa faktu to datē ar 15. septembra otrdienu, savukārt Coreper 14. septembra lēmums nosaka jauno termiņu 22. septembra pusnaktī. Šī nesakritība, visticamāk, atspoguļo sākotnējo termiņu pirms Coreper pagarinājuma.
Konteksts
Alisers Usmanovs ir ES sankcijās kopš 2022. gada februāra, un ES to raksturo kā personu ar īpaši ciešām saitēm ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, kas ir atbalstījusi Krievijas amatpersonas. Usmanovs ir apstrīdējis savu iekļaušanu ES sankciju sarakstā Eiropas tiesās. Arī iepriekšējā sankciju pagarināšanā 14. martā Slovākija līdz pēdējam brīdim centās panākt Fridmana un Usmanova izņemšanu no saraksta.