ES sankciju režīms pret Krieviju uz robežas – Francija un Slovākija bloķē pagarināšanu
ES ambasadori 18. septembrī otro reizi nespēja vienoties par sankciju pret Krieviju pagarināšanu, jo Francija un Slovākija pieprasīja izņemt no saraksta Krievijas–Uzbekistānas miljardieri Ališeru Usmanovu. Situācija liek ES meklēt kompromisu – Usmanovu paturēt sarakstā, bet atcelt daļu ierobežojumu –, un nākamā tikšanās COREPER līmenī ieplānota 21. septembrī. Pašreizējais sankciju režīms beidzas 22. septembrī naktī.
Galvenais
- 18. septembrī ES pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) nespēja vienoties par sankciju pagarināšanu; nākamā sanāksme – 21. septembrī
- Francija un Slovākija bloķēja 12 mēnešu pagarināšanu, pieprasot izņemt no saraksta Ališeru Usmanovu
- Francijas prasība saistīta ar iespējamu darījumu ar Azerbaidžānu par Francijas pilsoņu atbrīvošanu
- Īrijas ES Padomes prezidentūra un EEAS ierosināja kompromisu: paturēt Usmanovu sarakstā, bet atcelt aktīvu iesaldēšanu un ES iebraukšanas aizliegumu
- Vācija un Itālija, iespējams, atbalstītu kompromisu; citas valstis to noraida kā bīstamu precedentu
- Pašreizējais sankciju režīms, kas aptver gandrīz 3000 personas un vienības, beidzas 22. septembrī naktī
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis strupceļš apdraud ES personu sankciju režīma pagarināšanu, kas aptver gandrīz 3000 personas un vienības, tostarp Vladimiru Putinu un Sergeju Lavrovu, un beidzas 22. septembrī. Francijas prasība, kas esot saistīta ar tās pilsoņu atbrīvošanu Azerbaidžānā, parāda, kā ES sankcijas tiek izmantotas kā svira nesaistītiem nacionālajiem ārpolitikas mērķiem. Vairākas dalībvalstis brīdina, ka piekāpšanās Francijai varētu radīt juridisku precedentu, ko citi oligarhi izmantotu, lai apstrīdētu ES sankcijas tiesā.
Kas notika
ES pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) 18. septembrī otro reizi nespēja vienoties par sankciju pret Krieviju pagarināšanu. Francija un Slovākija bloķēja priekšlikumu pagarināt sankcijas par 12 mēnešiem, pieprasot izņemt no saraksta Krievijas–Uzbekistānas miljardieri Ališeru Usmanovu. Francijas prasība ir saistīta ar iespējamo vienošanos ar Azerbaidžānu par Francijas pilsoņu atbrīvošanu. Situācijas dēļ ES 14. septembrī bija spiesta steidzami pagarināt sankcijas par vienu nedēļu. Īrijas ES Padomes prezidentūra un Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS) nāca klajā ar kompromisa priekšlikumu, kas paturētu Usmanovu sankciju sarakstā, bet atceltu viņa aktīvu iesaldēšanu un ES iebraukšanas aizliegumu. Daļa valstu, tostarp Vācija un Itālija, paudušas, ka varētu atbalstīt šādu kompromisu, bet daudzas citas valstis ir skeptiskas par ES sankciju izmantošanu nacionālajām interesēm, un trešā valstu grupa kategoriski iebilst pret jebkādiem pasākumiem, kas varētu vājināt sankciju režīmu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nepiekrīt precīzam datumam, kad ES ambasadori atkārtoti tikās, lai mēģinātu lauzt strupceļu. Daļa avotu norāda 18. septembri, citi – piektdienu, bet jaunākā informācija par COREPER lēmumu liecina, ka nākamā sanāksme ieplānota pirmdien, 21. septembrī.
Konteksts
Ališers Usmanovs ir pakļauts ES sankcijām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā; viņš ir raksturots kā Krievijas–Uzbekistānas miljardieris ar ilgstošām biznesa interesēm Krievijā un saitēm ar Vladimiru Putinu. Iepriekšējais personu sankciju pagarinājums tika veikts 14. martā, kura laikā Slovākija līdz pēdējam brīdim centās panākt Usmanova un Mihaila Fridmana izņemšanu no saraksta. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 16. septembrī Eiropas Parlamentā paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina. Kompromisa priekšlikumu, par kuru ziņoja laikraksts Financial Times, izstrādāja Īrijas ES Padomes prezidentūra un EEAS.