ES pagarina personiskās sankcijas pret Krievijas atbalstītājiem uz trim gadiem, bet no saraksta izņem Usmanovu un Fridmanu
Eiropas Savienība pagarinājusi personiskās sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas atbalsta karu pret Ukrainu, vienlaikus uz 36 mēnešiem jeb trim gadiem — ievērojami ilgāk nekā ierastie 6 vai 12 mēneši. Tomēr vienošanās par pagarinājumu prasīja no saraksta izņemt Krievijas oligarhus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu.
Galvenais
- ES pagarināja personiskās sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas atbalsta karu pret Ukrainu.
- Atjaunināto sankciju paketi pirmoreiz pagarināja uzreiz uz 36 mēnešiem (3 gadiem) — līdz šim parasti tikai uz 6 vai 12 mēnešiem.
- No ES sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans.
- Francija, tradicionāli viens no Ukrainas galvenajiem sabiedrotajiem, pieprasīja Usmanova izņemšanu no saraksta, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem.
- Lēmums atbloķē Usmanovam un Fridmanam piekļuvi ES aktīviem, tostarp jahtai Dilbar, kuras vērtība ir aptuveni 600 miljoni dolāru.
- Abi oligarhi joprojām ir pakļauti Ukrainas, ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankcijām; Latvija, Lietuva un Igaunija viņiem ir noteikušas arī nacionālās sankcijas.
- ES sektorālo sankciju termiņš beidzas 2027. gada 31. jūlijā, un to pagarināšana atkal prasīs visu 27 dalībvalstu vienprātību.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis lēmums ir nozīmīgs ar vairākām dimensijām. Pirmkārt, ES pirmoreiz pagarināja personiskās sankcijas uzreiz uz trim gadiem, nevis uz ierastajiem sešiem vai divpadsmit mēnešiem — tas ir būtisks procedūras pavērsiens, kas pagarina jurisdikcijas stabilitāti. Otrkārt, vienošanās parādīja, ka ES sankciju vienotības uzturēšana kļuvusi grūta un prasa sāpīgus kompromisus: divi Krievijas oligarhi atguva piekļuvi ES aktīviem. Treškārt, gadījums parāda, kā vienprātības prasība padara ES lēmumus neaizsargātus pret manipulācijām, tostarp tā dēvēto ķīlnieku diplomātiju — Francija, iespējams, piekrita izņemt Usmanovu no saraksta apmaiņā pret Azerbaidžānas izdotu franču pilsoņu apžēlošanu. Visbeidzot, sankciju politika arvien vairāk tiek virzīta ar divpusējām nacionālajām interesēm, kurām nav nekāda sakara ar karu Ukrainā.
Kas notika
Eiropas Savienība pagarināja personiskās sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas atbalsta karu pret Ukrainu. Šoreiz atjaunināto sankciju paketi pirmoreiz pagarināja uzreiz uz 36 mēnešiem — trim gadiem — tā vietā, lai to darītu uz ierastajiem 6 vai 12 mēnešiem. Tomēr pagarinājums kļuva iespējams tikai pēc grūta kompromisa: no sankciju saraksta tika izņemti Krievijas oligarhi Alisers Usmanovs un Mihails Fridmans. Ziņojumā teikts, ka Usmanova izņemšanu pieprasījusi Francija, kas tradicionāli ir Ukrainas galvenais sabiedrotais, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. Saskaņā ar rakstu šī prasība bija daļa no nepubliska darījuma ar Azerbaidžānu — sankciju atcelšana tika samainīta pret Francijas pilsoņu, tostarp par spiegošanu notiesātā Martina Raijana (Martin Ryan), apžēlošanu. Sankciju atcelšana bijušajiem sankcionētajiem oligarhiem atgriež piekļuvi finanšu kontiem, elitārajiem nekustamajiem īpašumiem, biznesa čarteriem un mega jahtām. Piemēram, jahta Dilbar, kuras vērtība ir aptuveni 600 miljoni dolāru, ir saistīta ar Usmanovu. Formāli Dilbar pieder ofšora struktūrai, kas saistīta ar Usmanova māsu Gulbahoru Ismaiļovu; ES Ismaiļovu no sankciju saraksta izņēma jau 2025. gada martā, un 2026. gada jūnijā Frankfurtes tiesa atzina, ka iestādes nav pierādījušas jahtas saistību ar Usmanovu, tāpēc sankcijas uz to neattiecas. Tagad, kad sankcijas pret Usmanovu atceltas, Dilbar faktiski ir ārpus ES kontroles. Fridmans 2024. gadā iesniedza Luksemburgai prasību par 16 miljardiem dolāru saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu, un Usmanova sankciju atcelšana Luksemburgai rada bīstamu precedentu. Vienlaikus abi oligarhi joprojām ir pakļauti Ukrainas, ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankcijām, bet Latvija, Lietuva un Igaunija viņiem ir noteikušas arī nacionālās sankcijas. Lēmuma pieņemšanu raksturo kā ilgstošu sarunu un grūta kompromisa rezultātu.
Konteksts
ES sektorālo sankciju termiņš beidzas 2027. gada 31. jūlijā, un to pagarināšana atkal prasīs visu 27 dalībvalstu vienprātību. Iepriekš sankciju bloķēšanu un mēģinājumus izņemt atsevišķus Krievijas pilsoņus no saraksta galvenokārt virzīja Slovākija un Ungārija. ES aplēstais iesaldēto privāto Krievijas aktīvu apjoms ir aptuveni 28 miljardi eiro. 2024. gadā Fridmans iesniedza Luksemburgai prasību par 16 miljardiem dolāru saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu. Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas atklāti aicina atcelt sankcijas pret Krieviju, vairākās federālo zemju vēlēšanās uzrādījusi augstus rezultātus. Francijā galēji labējā politiķe Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) iespējas uzvarēt nākamā gada prezidenta vēlēšanās tiek vērtētas kā reālas.