ES augstā pārstāve: Usmanovs un Fridmans tuvākajā laikā netiks atgriezti ES sankciju sarakstā
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla paziņoja 5. oktobrī pēc ES–Moldovas asociācijas padomes sanāksmes, ka Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Fridmana atgriešana ES sankciju sarakstā tuvākajā laikā nav gaidāma. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha iepriekš paziņoja, ka Ukraina plāno prasīt sankciju atjaunošanu, bet Lietuva un Igaunija jau noteikušas savas nacionālās sankcijas pret abiem oligarhiem.
Galvenais
- ES Augstā pārstāve Kaja Kalla 5. oktobrī paziņoja, ka Usmanova un Fridmana atgriešana ES sankciju sarakstā tuvākajā laikā nav gaidāma
- Kalla sacīja: «Es neredzu, ka tas notiktu tuvākajā laikā saistībā ar šīm divām personām»
- Kalla pavēstīja, ka ES strādā pie aptuveni 1 600 jaunu sankciju sarakstu papildinājumu
- Pēc 22. septembra lēmuma 2 998 sankciju saraksta ieraksti paliks spēkā trīs gadus līdz 2029. gada 22. septembrim
- Usmanovs un Fridmans tika izņemti no ES sankciju saraksta 22. septembrī
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Ukraina plāno prasīt sankciju atjaunošanu pret abiem oligarhiem
- Lietuva un Igaunija ir noteikušas nacionālās sankcijas pret Usmanovu un Fridmanu
Kāpēc tas ir svarīgi
Kallas paziņojums apliecina, ka ES negrasās atsaukt 22. septembra lēmumu izņemt Usmanovu un Fridmanu no sankciju saraksta, neraugoties uz Ukrainas iebildumiem. Tas parāda, kā atsevišķas dalībvalstis — Francija, Slovākija, Luksemburga — ar lobēšanu var ietekmēt ES sankciju iznākumu, un kāpēc dažas dalībvalstis, piemēram, Lietuva un Igaunija, reaģē, nosakot savas nacionālās sankcijas.
Kas notika
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla 5. oktobrī Briselē pēc ES–Moldovas asociācijas padomes sanāksmes žurnālistiem paziņoja, ka Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Fridmana atgriešana ES sankciju sarakstā tuvākajā laikā nav gaidāma. «Es neredzu, ka tas notiktu tuvākajā laikā saistībā ar šīm divām personām», viņa sacīja. Vienlaikus Kalla uzsvēra, ka ES pašlaik strādā pie aptuveni 1 600 jauniem sankciju sarakstu papildinājumiem, un ka 2 998 sankciju ieraksti paliks spēkā trīs gadus, pateicoties 22. septembrī pieņemtajam lēmumam, kas aizstāja iepriekšējo sešu mēnešu atjaunošanas kārtību. Kalla arī norādīja, ka ES dalībvalstis var brīvi ierosināt jaunus vārdus iekļaušanai sankciju sarakstā, bet galīgo lēmumu pieņem pašas dalībvalstis. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha iepriekš bija paziņojis, ka Ukraina plāno prasīt sankciju atjaunošanu pret abiem oligarhiem, un Lietuva un Igaunija jau noteikušas savas nacionālās sankcijas pret Usmanovu un Fridmanu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avotiem nav vienprātības par iemesliem, kādēļ Francija virzīja Usmanova izņemšanu no sankciju saraksta. Daļa mediju ziņo, ka Francija rīkojusies pēc Azerbaidžānas spiediena saistībā ar Francijas pilsoņu aizturēšanu, taču, pēc Reuters datiem, Azerbaidžānas diplomāti šo informāciju noraidījuši.
Konteksts
22. septembrī ES vēstnieki pagarināja individuālās sankcijas uz trim gadiem pret aptuveni 3 000 personām un juridiskām vienībām, kuras atbildīgas par draudiem Ukrainas teritoriālajai integritātei, suverenitātei un neatkarībai; pasākumi tagad ir spēkā līdz 2029. gada 22. septembrim. Tajā pašā dienā Usmanovs un Fridmans tika izņemti no saraksta. Usmanova izņemšanu lobēja Slovākija un Francija; mediji saista Francijas centienus ar spiedienu no Azerbaidžānas puses, lai gan Azerbaidžānas diplomāti to noliedza. Neilgi pēc izņemšanas Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs apžēloja Francijas pilsoni, kas 2023. gada decembrī tika notiesāts par spiegošanu. Arī Luksemburga prasīja Fridmana izņemšanu; Fridmans pašlaik starptautiskajā arbitrāžā prasa no Luksemburgas 16 miljardu ASV dolāru kompensāciju par iesaldētajiem aktīviem.