Francija atbalsta Usmanova izņemšanu no ES sankciju saraksta; vienošanās par pagarināšanu nav panākta
ES valstu vēstnieki piektdien nespēja vienoties par personu sankciju pret Krievijas režīmu un militāri rūpniecisko kompleksu pagarināšanu, kuru termiņš beidzas 15. septembrī. Slovākija bloķēja pagarināšanu, pieprasot izņemt no saraksta uzņēmējus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu, un Francija tai pievienojusies, insistējot uz Usmanova izņemšanu. Parīze to skaidro kā politisku kompromisu, lai nodrošinātu Slovākijas atbalstu sankciju režīma pagarināšanai, taču citu ES dalībvalstu vidū šī nostāja izraisījusi neapmierinātību.
Galvenais
- ES vēstnieki piektdien nespēja vienoties par sankciju pagarināšanu, termiņš — 15. septembris.
- Slovākija bloķē pagarināšanu un pieprasa izņemt Usmanova un Fridmana vārdus.
- Francija pievienojas, prasot izņemt tikai Usmanovu.
- Sankciju pagarināšanai nepieciešama visu ES dalībvalstu vienprātība.
- Tiek apspriesta pāreja no sešu uz 12 mēnešu ciklu, ko Slovākija neatbalsta.
- Usmanovs ES sankcijās kopš 2022. gada; viņa lietība atzīta par tuvu Krievijas varai.
Kāpēc tas ir svarīgi
ES personu sankciju režīms, kas saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, beidzas 15. septembrī, un tā pagarināšanai nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Francijas nostāja, pievienojoties Slovākijas pieprasījumam izņemt Usmanovu, ir izraisījusi neapmierinātību citu ES dalībvalstu vidū un apdraud visu sankciju paketes atjaunošanu — ne tikai paša Usmanova iekļaušanu.
Kas notika
ES valstu vēstnieki piektdien, 11. septembrī, nespēja vienoties par personu sankciju pret Krievijas režīmu un militāri rūpniecisko kompleksu pagarināšanu. Termiņš — 15. septembris, un pagarināšanai nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Slovākija bloķēja pagarināšanu, prasot izņemt no saraksta uzņēmējus Aliseru Usmanovu un Mihailu Fridmanu, kā arī saglabāt sešu mēnešu ciklu, noraidot pāreju uz 12 mēnešu termiņu. Francija pievienojās, insistējot tikai uz Usmanova izņemšanu. Saskaņā ar četru ES diplomātu informāciju, ko citēja Euronews, Francijas nostāja izraisījusi ievērojamu neapmierinātību citu dalībvalstu vidū; viens Eiropas diplomats pauda šaubas par Parīzes motīviem, minot iespējamās ekonomiskās intereses. Francijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES apliecināja atbalstu sankciju režīma pagarināšanai, bet atturējās komentēt atsevišķu vārdu sarunas, atsaucoties uz konfidencialitāti. Francijas Ārlietu ministrija norādīja uz «specifisku nacionālās drošības jautājumu» un uzsvēra, ka Francija joprojām ir viena no aktīvākajām valstīm, atbalstot spiedienu pret Krieviju un palīdzību Ukrainai. Vēstnieki atsāks sarunas pirmdien, 14. septembrī — dienu pirms termiņa beigām.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi trīs avoti ir ukraiņu valodā no Ukrainas. Tie virza stāstu ap Francijas un Slovākijas centieniem izņemt Usmanovu (un Fridmanu) no sankciju saraksta, uzsverot, ka tas apdraud visa ES personu sankciju paketes atjaunošanu. Ukrainas mediji izceļ citu ES dalībvalstu neapmierinātību un atspoguļo Eiropas diplomāta minējumu par iespējamām Francijas ekonomiskajām interesēm, vienlaikus atspoguļojot arī Parīzes oficiālo skaidrojumu par politisku kompromisu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, par 14. septembra nozīmi: vieni ziņo, ka vēstnieki tajā pieņems lēmumu par sankciju likteni, citi — ka tikai turpinās sarunas pirms 15. septembra termiņa. Otrkārt, par Francijas pozīcijas iemesliem: Parīze to skaidro kā politisku kompromisu, lai nodrošinātu Slovākijas atbalstu, un min «specifisku nacionālās drošības jautājumu», kamēr viens Eiropas diplomats, ko citēja Euronews, kā iespējamu iemeslu minēja ekonomiskās intereses.
Konteksts
ES personu sankcijas pret personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas režīmu, vēsturiski tika pagarinātas ik pēc sešiem mēnešiem, un to pagarināšanai nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Slovākija jau iepriekš, 14. marta pagarināšanas laikā, centās panākt Usmanova un Fridmana izņemšanu, bet beigās piekrita kompromisam. Pašlaik notiek diskusijas par pāreju uz 12 mēnešu pagarināšanas ciklu, ko Slovākija noraida. Usmanovs ir bijis ES sankcijās kopš 2022. gada; ES viņu raksturo kā personu, kas tuva Krievijas varai, un viņa bagātība gūta no metālurgijas, ieguves rūpniecības, telekomunikācijām un tehnoloģijām. Viņa juridiskie mēģinājumi apstrīdēt ES sankcijas nav bijuši veiksmīgi, lai gan Eiropas tiesās viņš ir uzvarējis lietās pret medijiem, kas viņu saistīja ar Vladimiru Putinu.