Krievijas oligarhi pēta Usmaņova un Fridmana gadījumu, meklējot precedentu ES sankciju apiešanai
Krievijas oligarhi cieši seko līdzi tam, kā miljardieriem Aliseram Usmaņovam un Mihailam Fridmanam izdevās tikt izņemtiem no ES sankciju saraksta pēc Francijas un Luksemburgas lobēšanas, cerot izmantot šo precedentu savās tiesvedībās. Kompromisa ietvaros abu uzņēmēju sankcijas tika atceltas, bet pārējie aptuveni 3000 sankciju pasākumi pagarināti par 36 mēnešiem.
Galvenais
- Usmaņovs un Fridmans kļuva par pirmajiem tik nozīmīgajiem krieviem, kurus izņēma no ES sankciju režīma pēc ilgstošas dalībvalsts – Francijas un Luksemburgas – lobēšanas.
- Vismaz divi Krievijas miljardieri, kurus aptaujāja Bloomberg, paziņoja, ka plāno rūpīgi izpētīt Fridmana gadījumu kā iespējamo precedentu savām tiesvedībām.
- Francijas kampaņa par Usmaņova atbrīvošanu izraisīja strīdus ES, kas apdraudēja aptuveni 3000 sankciju pasākumu atjaunošanu; kompromiss pagarināja tos par 36 mēnešiem.
- Luksemburga saskārās ar aptuveni 16 miljardu dolāru arbitrāžas prasību no Fridmana par viņa aktīvu iesaldēšanu sankciju dēļ.
- Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs dienu pēc sankciju atcelšanas piešķīra žēlastību Francijas pilsonim Martinam Rīanam, kurš bija apcietināts spiegošanas apsūdzībās; Francija publiski nav sasaistījusi šos notikumus.
- Latvija paziņoja, ka gatavo nacionālas sankcijas pret Usmaņovu un Fridmanu; pēc Bloomberg datiem, Lielbritānija saglabās sankcijas.
- Sergejs Glandins, BGP Litigation partnes, uzskata, ka Fridmana gadījums var kalpot kā sava veida instrukcija citiem sankcijām pakļautajiem uzņēmējiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Usmaņova un Fridmana izņemšana no ES sankciju saraksta ir pirmais šāds precedents, ko citi sankcionētie Krievijas miljardieri tagad cenšas atkārtot savās tiesvedībās. Lēmums tika pieņemts, pateicoties Francijas un Luksemburgas lobēšanai, kas atklāj, kā atsevišķu dalībvalstu politiskās intereses var ietekmēt kopējo ES sankciju politiku. Vienlaikus sankciju atcelšana sakrita ar Azerbaidžānas lēmumu apžēlot Francijas pilsoni, kas liek uzdot jautājumus par iespējamu saikni, kuru Francija oficiāli nav atzinusi.
Kas notika
Bloomberg veica aptauju starp Krievijas miljardieriem un viņu tuvākās aprindas cilvēkiem, noskaidrojot, ka uzņēmēji cieši seko līdzi tam, kā Alisers Usmaņovs un Mihails Fridmans tika izņemti no ES sankciju saraksta. Pēc ilgstošas Francijas kampaņas par Usmaņovu un Luksemburgas spiediena Fridmana labā – Luksemburga saskārās ar aptuveni 16 miljardu dolāru arbitrāžas prasību – tika panākts kompromiss: abiem miljardieriem sankcijas atceltas, bet pārējie aptuveni 3000 sankciju pasākumi pagarināti par 36 mēnešiem. Vismaz divi aptaujātie Krievijas uzņēmēji paziņoja, ka plāno rūpīgi izpētīt Fridmana gadījumu kā iespējamo precedentu. Dienu pēc ES lēmuma Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs piešķīra žēlastību Francijas pilsonim Martinam Rīanam, kurš bija ieslodzīts spiegošanas apsūdzībās; Francija publiski noliedza abu notikumu sasaisti. Latvija paziņoja, ka gatavo nacionālas sankcijas pret abiem uzņēmējiem, un, pēc Bloomberg informācijas, Lielbritānija saglabās sankcijas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus par Usmaņova un Fridmana sankciju atcelšanu piedāvā Jums kā pierādījumu tam, ka Krievijas oligarhi tagad meklē iespējas atkārtot šo precedentu. Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks ieteica ES noteikt jaunas sankcijas, savukārt bijušais ārlietu ministrs Volodimirs Ohrizko uzsvēra, ka ES dalībvalstis var neitralizēt sankciju atcelšanu ar nacionāliem ierobežojumiem, un aicināja atteikties no vienprātības principa ārpolitikas jautājumos.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras jautājumā par to, vai sankciju atcelšana bija saistīta ar Azerbaidžānas lēmumu apžēlot Francijas pilsoni Martinu Rīanu: viena publikācija atsaucas uz informētiem avotiem, kas apgalvo, ka Francija virzīja sankciju atcelšanu kā daļu no vienošanās ar Azerbaidžānu par ieslodzītā atbrīvošanu, savukārt otra publikācija atspoguļo bijušā ārlietu ministra Ohrizko viedokli, ka Francija vēlējās atbrīvot 'kādu spiegu', iespējams, Makrona iekšpolitikas interesēs.
Konteksts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā lielākā daļa turīgo krievu ir pārvietojuši aktīvus un uzņēmumus atpakaļ uz Krieviju, investējot vietējās bankās, patēriņa bizinos, rūpniecības aktīvos un tehnoloģiju uzņēmumos. Francijas kampaņa par Usmaņova atbrīvošanu izraisīja strīdus ES, kas apdraudēja aptuveni 3000 sankciju pasākumu atjaunošanu. Luksemburgai nācās saskarties ar Fridmana iesniegto aptuveni 16 miljardu dolāru arbitrāžas prasību, kurā viņš apgalvo, ka sankciju piemērošana pārkāpj investīciju aizsardzības līgumu.