ES dalībvalstu vēstnieki vienojas par lielāko sankciju paketi pret Krieviju līdz šim

Kāpēc tas ir svarīgi

Šī ir lielākā personīgo sankciju pakete pret Krieviju līdz šim, kas aptver vairāk nekā 1 500 personas un uzņēmumus. Tā vērsta pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa vadītājiem un uzņēmumiem dažādās nozarēs — kuģubūvē, raķešu un kosmosa rūpniecībā, aviācijā, artilērijā, elektronikā un citās — potenciāli ierobežojot valsts subsīdiju pieejamību šiem uzņēmumiem. Pakete arī uzrāda ES nepārtraukto neatzīšanu okupētajās Ukrainas teritorijās notikušajām vēlēšanām, sankcionējot 77 "ievēlētos" Valsts domes deputātus. Sankcijām ir tiešas ekonomiskas sekas — aktīvu iesaldēšana ES, līdzekļu nodrošināšanas aizliegums un fizisko personu iebraukšanas aizliegums.

Kas notika

2026. gada 7. oktobrī ES dalībvalstu vēstnieki vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Pakete ietver 743 fizisku personu un 826 uzņēmumu, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, iekļaušanu sankciju sarakstā. Šie uzņēmumi darbojas tādās nozarēs kā militāra kuģubūve un zemūdens flote, raķešu un kosmosa rūpniecība, aviācijas instrumenti un dzinējspēki, artilērijas ražošana, militārā automobiļu rūpniecība, radioelektronika, navigācija un pusvadītāju sistēmas, ķīmiskā rūpniecība un munīcijas ražošana, un tie var saņemt valsts subsīdijas no Krievijas valdības.

Fiziskās personas sankcionētas kā šo uzņēmumu vadītāji, kurus ES vērtē kā atbalstošus Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Starp iekļautajām personām ir Sevmaš vadītājs Mihails Budņičenko, Rubin Centrālā jūras inženierijas konstruktoru biroja ģenerāldirektors Igors Viļņits un Mahaļit vadītājs Vladimirs Dorofejevs, kā arī Admiraļu kuģubūvju un Zvjozdočka kuģu remonta centra vadītāji.

Atsevišķi vēstnieki vienojās par sankcijām pret 77 personām, kas "ievēlētas" Krievijas Valsts domē no okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī trīs Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem. Vienošanās ietver arī sankciju režīma par ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu pagarināšanu, kas attiecas uz 31 personu un sešām organizācijām.

Sākotnējais ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā Kajas Kallas izstrādātais projekts paredzēja 744 personas un 827 juridiskās personas; 7. oktobra versijā saraksts tika samazināts par vienu personu un vienu juridisko personu. Nav zināms, kura konkrēta persona un juridiskā persona tika izņemta.

Sankcijas ietver aktīvu iesaldēšanu ES, aizliegumu nodrošināt līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankcionētajām personām un uzņēmumiem; fiziskām personām arī aizliegumu ieceļot vai šķērsot ES teritoriju. Galīgais sankciju apstiprinājums paredzēts ES Ārlietu padomes sanāksmē 12. oktobrī Luksemburgā.

Kopējais jauno sarakstu skaits, kas tiks apstiprināts 12. oktobrī, tiek ziņots kā 1 646 (1 569 no Militāri rūpnieciskā kompleksa paketes plus 77 ar Valsts domi / vēlēšanām saistītie ieraksti).

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visas septiņas sniegtās ziņas ir no Ukrainas avotiem, un tās konsekventi pozicionē 7. oktobra vienošanos kā lielāko ES sankciju paketi pret Krieviju līdz šim. Tās uzsver mērķēšanu uz Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa vadītājiem un uzņēmumiem, kā arī 77 Valsts domes deputātu, kas "ievēlēti" no okupētajām Ukrainas teritorijām, sankcionēšanu. Avoti izceļ formālo apstiprinājumu 12. oktobrī Luksemburgā un detalizēti uzskaita konkrētos iekļautos Krievijas aizsardzības uzņēmumu vadītājus.

Īpaši uzsvērts ir 22. septembra lēmums izņemt no sankciju saraksta Krievijas oligarhus Mihailu Fridmanu un Aliseru Usmanovu; pēc Ukraiņas pravdas ziņām šo iniciatīvu atbalstīja Slovākija, Francija un Luksemburga, bet tā netika saskaņota ar Ukrainu, kas tiek attēlots kā pretrunu punkts starp Ukrainu un daļu ES. Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas paziņojums, ka Ukraina savos sarakstos pievienos vēl 20 Krievijas oligarhus, tiek dots kā tieša atbilde uz šo lēmumu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras divos aspektos. Pirmkārt, precīzs jaunu ierakstu skaits, kas tiks apstiprināts 12. oktobrī, dažādos avotos ir dažāds — 1 569 (ja tiek skaitīti tikai Militāri rūpnieciskā kompleksa pakete) vai 1 646 (ja tiek pieskaitīti arī 77 ar Valsts domi saistītie ieraksti); tas rada nenoteiktību par to, vai 7. oktobra vienošanās ir "lielākā" sankciju pakete kopumā vai tieši lielākā personīgo sankciju pakete pret Krieviju. Otrkārt, avoti atšķiras attiecībā uz naftas cenu griestu pagarinājuma raksturojumu: 21. pakete pagarināja spēkā esošo cenu griestu par 12 mēnešiem, taču daži avoti šo pagarinājumu raksturo kā "jaunu" sankciju, radot neskaidrību par to, kas tika jauni pieņemts un kas pagarināts.

Konteksts

Šo sankciju paketi sākotnēji 2026. gada augustā izsludināja ES galvenā diplomāte Kaja Kalla. Tā tiek pieņemta saskaņā ar ES sankciju režīmu, kas ieviests, reaģējot uz darbībām, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. 22. septembrī ES Padome pagarināja šo pašu režīmu vēl par 36 mēnešiem — līdz 2029. gada 22. septembrim, bet vienlaikus izņēma no saraksta Krievijas oligarhus Mihailu Fridmanu un Aliseru Usmanovu; Apvienotā Karaliste atteicās atcelt savas pašas sankcijas pret šiem abiem oligarhiem. Reaģējot uz šo izņemšanu, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Ukraina savos sankciju sarakstos pievienos vēl 20 Krievijas oligarhus. ES iepriekšējā (21.) sankciju pakete pret Krieviju tika pieņemta 2026. gada jūlijā un ietva naftas cenu griestu pagarināšanu par 12 mēnešiem.