Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
Galvenais
- Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Zelenski atkārtoti aicināja Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām; vārds "dīzelis" sarunā tika pieminēts daudzkārt.
- 21. septembrī Tramps Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, jo ievērojams skaits tās rūpnīcu ir iznīcināts, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu", kas jābeidz.
- Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikai, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam.
- Līderi vienojās 22. septembrī tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā; paredzams, ka Tramps turpinās spiest uz enerģētisko pamieru.
- 20. septembrī Ukrainas droni uzbruka Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas pēc trieciena tika pilnībā apturēta; Trampa zvans notika dažas stundas pēc šī uzbrukuma.
- ASV dīzeļdegvielas cena sasniedza rekordu — 6,50 dolāri par galonu, salīdzinot ar 3,19 dolāriem gadu iepriekš; Forbes Ukraine analītiķi lēš, ka Ukrainas triecienu ietekme ir aptuveni 1,5%, bet Tuvo Austrumu notikumi un Hormuzas šauruma blokāde — aptuveni 10% no globālā naftas piedāvājuma samazinājuma.
- 19. septembrī Tramps parakstīja senatora Lindsija Greima sankciju likumu pret Krieviju un Irānu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Saruna bija cieši saistīta ar ASV iekšpolitisko situāciju — augošajām dīzeļdegvielas cenām un gaidāmajām starpkongresu vēlēšanām — kas liek Ukrainas dziļo triecienu kampaņai atrasties tiešā Vašingtonas prezidenta spiedienā. Vienlaikus Trampa Truth Social ieraksts publiski atzina, ka Ukrainas triecieni ir efektīvi izsistuši ievērojamu daļu Krievijas pārstrādes jaudas, tādējādi validējot nozīmīgu Ukrainas sasniegumu kaujas laukā, vienlaikus aicinot to atmest. Plānotā 22. septembra tikšanās Ņujorkā noteiks, vai ideja par enerģētisko pamieru kļūs par saistošu vienošanos.
Kas notika
20. septembrī, dažas stundas pēc liela Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (kura pēc trieciena tika pilnībā apturēta), ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicināja Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām. Tramps savu lūgumu pamatoja ar augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē; pēc Axios un Financial Time ziņotā, vārds "dīzelis" sarunā izskanēja daudzkārt. Saskaņā ar Axios avotu, Tramps norādīja, ka galvenais jautājums esot "dīzelis, dīzelis, dīzelis". Sarunas laikā līderi vienojās tikties klātienē 22. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Nākamajā dienā, 21. septembrī, Tramps platformā Truth Social uzrakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību kara ar Ukrainu dēļ, jo ievērojams skaits tās rūpnīcu ir iznīcināts un vismaz īslaicīgi apturēts. Tramps nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu" un paziņoja, ka katru mēnesi tajā iet bojā 25 000 cilvēku, pārsvarā karavīru. Zelenski 21. septembrī atbildēja platformā X, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam, un ka šos priekšlikumus plānots apspriest ar partneriem Ņujorkā. Tramps 19. septembrī bija parakstījis senatora Lindsija Greima sankciju likumu pret Krieviju un Irānu. Plānotajā 22. septembra tikšanās darba kārtībā ir diplomātiskie centieni izbeigt karu, enerģētikas jautājumi, papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai un iespēja licencēt Patriot raķešu ražošanu Ukrainā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus par Trampa spiedienu vērš uz faktu, ka ASV prezidents mēģina likt Ukrainai atteikties no stratēģiski svarīgas iespējas — triecieniem pa Krievijas pārstrādes rūpnīcām, ko Ukrainas avoti raksturo kā militāri un ekonomiski veiksmīgu. Forbes Ukraine analītiķi norāda, ka patiesais iemesls dīzeļdegvielas cenu kāpumam ir Tuvo Austrumu notikumi un Irānas noteiktā Hormuzas šauruma blokāde, nevis Ukrainas triecienu ietekme, ko viņi lēš aptuveni 1,5% apmērā. Ukrainas atbilde ir nosacījumu formula: Ukraina gatavojas atbildēt ar deeskalāciju, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikai, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam, un ja partneri sniegs garantijas. Ukrainas mediji uzsver arī 19. septembra Krievijas triecienu Odesas apgabalā, kas atstāja vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju bez elektrības, kā pierādījumu, ka vienpusējs Ukrainas triecienu pārtraukums būtu nevienlīdzīgs.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Rietumu mediji fokusējas uz Trampa spiediena iekšpolitisko fonu — dīzeļdegvielas cenām un gaidāmajām starpkongresu vēlēšanām — un uz šķietamo pretrunu, ka Tramps vienā nedēļā gan atzīst Krievijas rūpnīcu bojājumus, gan aicina Ukrainu pārtraukt tos radīt. Starptautiskā prese ziņojumu centrē ap 22. septembra Ņujorkas tikšanos, izceļot The Guardian nostāju, ka Tramps turpinās spiest uz enerģētisko pamieru. Kā konteksts minēta arī Trampa parakstītā Greima sankciju likumdošana.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nesakrīt par Trampa–Zelenska telefonsarunas datumu: vieni to datē ar 20. septembri, citi — ar 21. septembri. Atšķirīgi ziņots arī par 20. septembra Krievijas dronu uzbrukuma Maskavā upuru skaitu — lielākā daļa avotu min divus nogalinātos un 20 ievainotos, bet The Guardian ziņo par trim nogalinātajiem. Tramps apgalvo, ka augošās dīzeļdegvielas cenas galvenokārt izraisa Ukrainas triecieni Krievijā, bet Forbes Ukraine un citi Ukrainas avoti par galveno cēloni uzskata Tuvo Austrumu notikumus un Hormuzas šauruma blokādi, kas turpinās kopš 2026. gada februāra.
Konteksts
Tramps jau kopš 13. septembra publiski aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas dīzeļdegvielas rūpniecībai, atsaucoties uz augošajām cenām. 14. septembrī viņš apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās neuzbrukt vienai otras enerģētikas infrastruktūrai; Zelenski to nosacīja ar partneru garantijām par Krievijas izpildi. 19. septembrī Tramps parakstīja senatora Lindsija Greima sankciju likumu pret Krieviju un Irānu. 20. septembrī Ukrainas droni uzbruka Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas pēc trieciena tika pilnībā apturēta; dažas stundas vēlāk notika Trampa zvans Zelenskim. ASV dīzeļdegvielas cena sasniedza rekordu — 6,50 dolāri par galonu, salīdzinot ar 3,19 dolāriem gadu iepriekš, ņemot vērā ASV-Iranas konfliktu un Irānas noteikto Hormuzas šauruma blokādi kopš 2026. gada februāra. Forbes Ukraine lēš, ka Ukrainas triecienu ietekme ir aptuveni 1,5% no globālā naftas piedāvājuma traucējumiem, bet Tuvo Austrumu notikumu ietekme — aptuveni 10%.