Tēma: Makroekonomika
-
IFI ziņo par progresu sarunās par programu EFF un pasliktina VDP prognozi par 2026.–2027. gadu
Starptautiskais Valūtas fonds (IMF) paziņojis par ievērojamu progresu sarunās ar Ukrainu par apvienoto otro un trešo EFF programmas pārskatīšanu, kas, pēc domām, varētu atvērt ceļu uz aptuveni 1,6 mljarda ASV dolāru izmaksāšanu. Vienlaikus IMF pasliktināja Ukrainas reālā VDP prognozi par 2026. gadu uz -0,5% un на 2027. gadu uz -1%, а оценивает необходимую дополнительную потребность в финансировании в $32–34 млрд у 2027 году та $17 млрд у 2028 году. Затримка з об'єднаними переглядами та гарантіями фінансування — головні умови, які треба виконати до грудня 2026 року.
-
ES Padome piešķirs Ukraīnai gandrīz 8 miljardus eiro lielāko Ukraine Facility maksājumu
ES Padome 16. novembrī nolēma piešķirt Ukraīnai gandrīz 8 miljardus eiro devītajā maksājumā saskaņā ar programmu Ukraine Facility. Tas ir lielākais vienreizējais maksājums šīs programmas ietvaros, un to piešķir pēc reformu mērķu izpildes. Ukraine plānotajā piešķīšanas apjomā ietilpst arī 3,7 miljardi eiro, kas atkarīgi no avansu погашения.
-
Latvijas grivnas oficiālais kurss pret dolāru pieaug līdz 45,5 latiem par dolāru
Latvijas Banka 11. novembrī noteica grivnas oficiālo kursu pret ASV dolāru 45,5 latiem par dolāru un pret eiro 51,08 latiem par eiro. Pret dolāru kurss pieauga par 9 santīmiem, pret eiro — par 26 santīmiem. Dolāra kurss oktobra beigās sasniedza rekorda līmeni, pirms nedaudz atkāpjas.
-
Ukrainas gada inflācija oktobrī paaugstinājās līdz 11,0%
Ukrainas patērētāju inflācija oktobrī paaugstinājās līdz 11,0% gadā, bet mēneša inflācija palielinājās par 1,8%, nedaudz lēnāk nekā septembrī. Īpaši ātri pieauga pārtikas, komunālo pakalpojumu un transporta izmaksas, savukārt olu un olas cenas samazinājās.
-
Uzņēmums sāk apvienoto otro un trešo EFF programmas pārskatīšanu
9. novembrī Ukrainā sākās sarunas starp MVS misiju un Ukrainas valsts pārstāvjiem par apvienoto otro un trešo EFF programmas pārskatīšanu. Misiju vada Gevins Grēms, un tā pārbaudīs programmas ievērošanu, ekonomiskos rezultātus, makrofinansiālo stabilitāti un strukturālo reformu īstenošanu. Veiksmīga pārskatīšana var atbrīvot līdz 1,67 miljardiem ASV dolāru.
-
Krievijas uzbrukumi iznīcinuši aptuveni 800 000 m² noliktavu Ukrainā
Krievijas uzbrukumi no 2026. gada jūlija līdz septembrim iznīcinuši aptuveni 800 000 kvadrātmetru noliktavu un 153 noliktavas objekti. Zaudējumi palielina loģistikas izmaksas, traucē produktu piegādi un rada inflācijas spiedienu, savukārt Nacionālā banka prognozē, ka gada inflācija līdz gada beigām paaugstināsies līdz 12,5%.
-
Ukrainas eksporta zaudējumi dēļ jūras ceļu bloķēšanas pieaug
Ukrainas Nacionālā banka novērtē, ka ar jūras transporta pārtraukumiem līdz decembrim 2026. gadam agrosektorā var tikt zaudēti 4,6 miljardi dolāru eksporta ieņēmumu, bet zemes sūkņu eksports — vēl 0,6 miljardi dolāru. Alternatīvie maršruti septembrī ļāvuši daļēji atjaunot piegādes līdz 2,7 miljoniem tonnu, taču to nav izdevies kompensēt. Blokādes ilgā termiņa prognozēs līdz 2027. gada pirmajam pusgadam, smagāka lielāko metalurgijas uzņēmumu darbība un iespēja atjaunot lauku eksportu.
-
Latvijas grivna sasniedz vēsturisko minimumu pret ASV dolāru
Latvijas Banka 4. novembrī noteica grivnas oficiālo kursu pret ASV dolāru 45,67 latvijas centu par dolāru, kas ir grivnas vēsturiskais minimums pret šo valūtu. Banka veica arī valūtas intervences un apmierināja banku pieprasījumus par skaidros valūtas apmaiņu, lai mazinātu kursa svārstības.
-
Ukrainas lauksaimniecības ražotāji ievācis 44,6 miljonus tonn graudu un pākšaugu
Ukrainas lauksaimniecības ražotāji līdz 3. novembrim ir ievācis 44,6 miljonus tonn graudu un zirneņu kultūru no 8,706 miljoniem hektāriem, kas ir 75,1% no prognozētajām platībām. Kopējais sasniegto olīgu kultūru raža ir 17,5 miljona tonn, а збирання пізніх сельскохозяйственных культур turpinaugs.
-
Ukrainas Centrālā banka paaugstina procentu likmi līdz 16,5%
Ukrainas Centrālā banka 29. oktobrī paaugstināja procentu likmi par 0,5 procentu punkta līdz 16,5% gadā. Lēmumu motivēja stipriāks cenu spiediens un pasliktināšanās inflācijas sagaidāmās, savukārt 2026. gada inflācijas prognoze tika paaugstināta līdz 12,5% un reālā IKP prognoze samazināta līdz -0,4%.
-
IMV misija apspriedīs ar Ukrainas varu EFF programmas otro un trešo pārskatīšanu
IMV misija sāks diskusijas ar Ukrainas varu par程序的 EFF programmas otro un trešo pārskatīšanu. Apvienotais pārskatīšans plānots izskatīšanai Padomes direktoru līdz decembrim, un pozitīva lēmuma gadījumā Ukraina varētu saņemt aptuveni 1,65 miljardiem ASV dolāru.
-
Ukrainas Ekonomikas ministrija vēl vairāk pazemina 2026. gada IKP prognozi
Ukrainas Ekonomikas un vides ministrija gatavojas pazemināt 2026. gada iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi zem jūnija līmeņa 1,6%. Galvenie iemesli ir Ukrainas jūras ostu bloķēšana, intensīvākas Krievijas apšaujamas un daļu kapitālo izdevumu pārcelšana uz gada beigām. Galīgā prognoze vēl nav noteikta.
-
Bulgārija rīko prezidentūras vēlēšanas; iespējama otra kārtēšanas novembrī
Bulgārija 25. oktobrī rīkoja prezidentūras vēlēšanas, kurās par vadītajiem kandidātiem izvirzījās pagaidu prezidente Iliana Jotova un bijušais pagaidu premjers Andrejs Gjurovs. Pirms vēlēšanām veiktie apsekojumi liecināja, ka neviens kandidāts neuzsvarēs absolūtisko vairāzumu pirmajā kārtā, tāpēc 1. novembrī ir plānota otra kārtēšana. Kampanā bija centrēta uz karu pret Ukrainu, drošību Čūrltīgas jūrā, inflāciju un enerģijas cenas.
-
Ukraina kļūst par otra lielāko MAI aizņēmēju ar 14,5 miljardiem ASV dolāru paradu
Pēc datiem par 2026. gada septembra beigām Ukraina ir parādījusi MAI 10,69 miljardus īpašo zīmējumu tiesību, kas ir 14,5 miljardi ASV dolāru. Šīsummā Ukraina ieņem otro vietu pasaules lielāko MAI aizņēmēju sarakstā, un 2027. gadam valdība norāda, ka būs nepieciešams vairāk nekā 52 miljardi ASV dolāru ārējā budžeta finansējuma.
-
Koreckis: Krievijas triecieni nodarījuši Ukrainas biznesam 7,7 miljardu dolāru tiešos zaudējumus
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis intervijā BBC Ukraine paziņoja, ka Krievijas triecieni šogad nodarījuši Ukrainas biznesam 7,7 miljardu dolāru tiešos zaudējumus un iznīcinājuši vai bojājuši vairāk nekā vienu miljonu kvadrātmetru noliktavu, ražošanas un loģistikas telpu. Valdība pārdod uzņēmumiem valsts ēkas, pielāgo programmas «Pieejami kredīti 5-7-9%» nosacījumus un daļēji kompensē zaudējumus kuģiem, kuriem nav iespējams iegūt starptautisko apdrošināšanu.
-
Polija kļuvusi par lielāko ES eksportētāju uz Ukrainu: tirdzniecības bilance sasniegusi rekordu
Polija ir kļuvusi par lielāko ES eksportētāju uz Ukrainu, un tās pozitīvā tirdzniecības bilance 2026. gada maijā sasniedza rekordu — 9,7 miljardus eiro. Polijas preču eksports uz Ukrainu pieauga no aptuveni 5,2 miljardiem eiro 2020. gada decembrī līdz 14,1 miljardam eiro 2026. gada maijā, pieaugumam par 169%. Galvenie eksporta pieauguma virzītājspēki bija energoresursi un elektrība, ieroči un munīcija, kā arī lidmašīnas un aviācijas aprīkojums.
-
Eiropas Komisija izskata Ukrainas likumus, lai pieņemtu lēmumu par 3,7 miljardu eiro makrofinanšu palīdzības tranci
Eiropas Komisija pašlaik analizē Augstākās Radas pagājušajā nedēļā pieņemtos likumus, lai novērtētu, vai Ukraina ir izpildījusi visus nosacījumus nākamās 3,7 miljardu eiro makrofinanšu palīdzības tranšes saņemšanai. Komisijas pārstāvis Balažs Ujvāri pavēstīja, ka pēc analīžu pabeigšanas tiks sniegts Komisijas vērtējums.
-
ES varētu piešķirt Ukrainai aptuveni 30 miljardus eiro līdz 2026. gada beigām; 2027. gada budžeta iztrūkums – aptuveni 70 miljardi eiro
Eiropas Komisijas preses sekretārs Balažs Ujvari 19. oktobrī Briselē paziņoja, ka Ukraina līdz 2026. gada beigām varētu saņemt aptuveni 30 miljardus eiro no ES, ja tiks turpinātas atbilstošās reformas. Vienlaikus Komisija atzina, ka Ukrainas budžetam 2027. gadā trūks aptuveni 70 miljardu eiro, ko jānodrošina starptautiskajiem partneriem. Eiropadome uzdevusi Komisijai sagatavot priekšlikumus šī iztrūkuma segšanai, savukārt Slovākija un Ungārija jau paziņojušas, ka nepiedalīsies papildu finansējuma iniciatīvā.
-
Austrijas kanclers Stokers pieprasa «caurspīdīgu» skaidrojumu par Ukrainas budžeta deficītu
Austrijas kanclers Kristians Stokers pauda «pārsteigumu» par daudzajiem atšķirīgajiem cipariem, ko publiski min saistībā ar Ukrainas finansējumu, un aicināja «caurspīdīgi izskaidrot» budžeta deficīta cēloņus. Viņš arī atzina, ka Krievijas uzbrukumu pastiprināšanās rada lielāku postu un ka iepriekš solītais 90 miljardu eiro aizdevums varētu būt nepietiekams Ukrainas vajadzībām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Eiropadomes uzrunā sacīja, ka karš nākamgad izmaksās 155 miljardus eiro un ka Ukrainai būs nepieciešami vēl vismaz 70 miljardi eiro ES aizsardzības atbalsta.
-
Krievija veikusi piekto triecienu Zaporižjas metalurģijas rūpnīcai «Zaporižstal»
Krievijas spēki 17. oktobra rītā ar sešām ballistiskām raķetēm uzbruka Zaporižstal metalurģijas rūpnīcai Zaporižžijā. Tas bija piektais Krievijas trieciens rūpnīcai aptuveni divu mēnešu laikā, kopumā izšaujot 23 ballistiskās raķetes. Jaunākais trieciens sabojāja rūpnīcas iekšējo energoapgādes un loģistikas infrastruktūru, kā arī domnu ražotnes, taču darbinieku vidū nebija cietušo, jo personāls paspēja patverties.