Tēma: Makroekonomika
-
Trampa administrācija apsver atvieglot «ēnu flotes» kuģu sankcijas, lai pazeminātu frakhta likmes
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izskata iespēju mīkstināt sankcijas pret tā dēvētā «ēnu flotes» kuģiem, kas iepriekš pārvadāja Krievijas, Irānas un Venecuēlas naftu. Mērķis ir samazināt rekordaugstās naftas tankkuģu frakhta likmes un palielināt naftas eksportu no Persijas līča reģiona. Diskusijas notiek dažas dienas pēc tam, kad Tramps uz laiku atcēla sankcijas pret Krievijas dīzeļdegvielu — soli, ko asi kritizēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Eiropas valstis un daļa republikāņu senatoru.
-
ES meklē papildu finansējumu Ukrainai 2027. gadam sarunās Bangkokā
ES komisārs ekonomikas un produktivitātes jautājumos Valdis Dombrovskis 14. oktobrī IMF un Pasaules Bankas sanāksmēs Bangkokā paziprāsas, ka ES jau apņēmusies nodrošināt Ukrainai 45 miljardus eiro (aptuveni 50 miljardus ASV dolāru) 2027. gadam, taču šī summa nesasniegs Ukrainas faktiskās vajadzības. Brisele veršas pie Norvēģijas, Šveicatliem, Kanādas, Japānas un Apvienotās Karalistes ar aicinājumu piedalīties finansējumā, vienlaikus plānojot paātrināt lielu daļu no savas 2027. gada izmaksas.
-
Ukrainas finanšu ministrs ziņo par budžeta likviditātes krīzi; Saeimai jābalso par reformu likumprojektiem
Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko pirmdien, 12. oktobrī, Augstākajā Radā valdības jautājumu stundas laikā pavēstīja, ka valsts budžets pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos nesaņēma aptuveni 50 miljardus grivnu plānoto ieņēmumu, un ka līdz gada beigām ir atlikti maksājumi 39 miljardu grivnu apmērā, bet kapitālie izdevumi, tostarp ceļu remonts, ir bloķēti. Ministrs saistīja krīzi ar to, ka, kavējoties reformu īstenošanai, partneri nav izmaksājuši aptuveni 29,5 miljardus dolāru/vai eiro solītā budžeta atbalsta. Vienlaikus Marčenko uzsvēra, ka karavīru alga un sociālie pārskaitījumi tiek finansēti laikus un pilnā apmērā.
-
Ukrainas premjers Koretskis tiekas ar IMF Eiropas departamenta direktoru Ščureku
Ukrainas premjers Serhijs Koretskis tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (IMF) Eiropas departamenta direktoru Mateušu Ščureku, lai apspriestu valsts budžeta izpildi 2026. gadā, finansējuma vajadzības 2027. gadam un Krievijas uzbrukumu ietekmi uz uzņēmumiem un nodokļu ieņēmumiem. Tikšanās notika IMF un Pasaules bankas gada sanāksmju nedēļas sākumā, un novembrī gaidāma IMF misija uz Ukrainu.
-
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos kritušies par 17%
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi 2026. gada janvārī–septembrī samazinājās par 17% līdz 5,47 triljoniem rubļu (64,43 miljardi ASV dolāru), salīdzinot ar 6,61 triljonu rubļu iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kritums notika, neskatoties uz strauju Urals naftas cenas kāpumu, jo samazinājās ieguve, eksporta ierobežojumi un Ukrainas dronu triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Polija un Rumānija noraida Ukrainas lūgumu paplašināt graudu tranzītu caur Eiropu
Polija un Rumānija atteikušās palielināt Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu caur savu teritoriju, atsaucoties uz savu zemnieku interesēm. Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Visoceckis (Taras Vysotsky) Briselē lūdzis ES palīdzību un 1,1 miljardu eiro transporta izmaksu segšanai, brīdinot, ka līdz 35 miljoniem tonnu graudu var iestrēgt valstī un nākamā gada sējumu platības var samazināties par 35–40%.
-
ES noraidījis Ukrainas lūgumu priekšlaicīgi piešķirt daļu 2027. gadam plānotā finansējuma
Eiropas Savienība noraidījusi Ukrainas lūgumu priekšlaicīgi izmaksāt daļu no 2027. gadam plānotā atbalsta. Brisele aicina Kijivu pabeigt reformas, kas varētu atbloķēt aptuveni 34 miljardus eiro, kas joprojām pieejami 2026. gadā. Ukraina bija lūgusi segt 27 miljardu dolāru aizsardzības finansējuma trūkumu, priekšlaicīgi novirzot transhes no 90 miljardu eiro ES aizdevuma, kas 2025. gada beigās tika panākts, lai segtu lielāko daļu Ukrainas vajadzību 2026.–2027. gadā ar nosacījumu, ka tiek īstenotas reformas. Šogad Ukraina no ES saņēmusi tikai 15,7 miljardus eiro.
-
Mārčenko: Ukrainai 2026. gadā nepieciešami 29,5 miljardi ASV dolāru budžetam un papildu 27 miljardi aizsardzībai
Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņoja, ka līdz 2026. gada beigām Ukrainai no partneriem jāsaņem 29,5 miljardi dolāru nevis militāriem budžeta izdevumiem un papildu 27 miljardi dolāru aizsardzības vajadzībām, kas nav segti no ES Ukraine Support Loan (USL) programmas. Marčenko norobežoja budžeta finansēšu no aizsardzības izdevumiem, reaģējot uz Eiropas Komisijas 2. oktobra paziņojumu, ka 2026. gadā Ukrainai nav ārējā finansējuma trūkuma.
-
Krievijas militārie izdevumi 2027. gadam sasniegs rekordaugstu 17,1 triljonu rubļu
Krievijas budžeta plāni liecina par gatavošanos ilgstošam karam pret Ukrainu — 2027. gadam paredzētie militārie izdevumi sasniegs 17,1 triljonu rubļu (aptuveni 205 miljardus ASV dolāru), kas ir vairāk nekā par 40% virs šogad plānotā un gandrīz 380% vairāk nekā pirms pilna mēroga iebrukuma. Kremlis ir atteicies no iepriekšējiem plāniem samazināt izdevumu pieaugumu, neraugoties uz pieaugošo budžeta deficītu un valsts parādu. Vienlaikus Krievija atkārto kodol draudus un brīdina Eiropas valstis par iespējamiem uzbrukumiem aiz Ukrainas robežām.
-
ES un Ukraina 1. oktobrī paziņo par 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzību segšanu; Komisija: finansējuma trūkuma nav
2026. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, ka identificētas iespējas segt Ukrainas 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzības un saskaņoti soļi savlaicīgai finansējuma nodrošināšanai. Nākamajā dienā Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinjo pavēstīja, ka ES un Ukraina kopīgi secinājušas — ārēja finansējuma trūkuma 2026. gadā nav. Vienlaikus Ukraina iepriekš bija ziņojusi par 27 miljardu ASV dolāru aizsardzības budžeta deficītu un lūgusi ES pārcelt daļu 2027. gada kredīta uz 2026. gadu, ko Eiropas Komisija, pēc Financial Times informācijas, noraidīja.
-
Ukrainas aizsardzības budžeta deficīts 2026. gadā – 27 miljardi dolāru, paziņo premjerministrs
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka valsts aizsardzības vajadzību deficīts 2026. gadā sasniedz 27 miljardus ASV dolāru. Apmēram 7 miljardus plānots segt ar iekšēju ekonomiju un izdevumu pārdali, bet atlikušie 20 miljardi ir starptautisko partneru sarunu jautājums. No šīs summas ir atkarīga Ukrainas spēja turpināt aktīvas kaujas operācijas, tostarp 2027. gada pirmajā ceturksnī, kā arī tālsatiksmes ieroču ražošanas apmaksa.
-
Ukrainas Ministru kabinets ievieš taupības režīmu: atliek nebūtiskos tēriņus līdz kara beigām
Ukrainas Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti, finansējumu pirmkārt novirzot aizsardzībai, pensijām, sociālajiem maksājumiem un budžeta sektora darbinieku algām. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta, tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) finansējumi.
-
Ukrainas premjers skaidro PVN celšanu: nepieciešams kara risku apdrošināšanas fondam
Ukrainas premjerministrs Serhij Koretskis intervijā raidījumam "TSN.Tyzhden" skaidroja, ka 2027. gada valsts budžeta projektā iekļautais PVN likmes palielinājums no 20% līdz 21% ir nepieciešams, lai finansētu jaunu kara risku apdrošināšanas fondu uzņēmumiem, kurus skāruši Krievijas triecieni. Valdība plāno sākotnējo ieguldījumu aptuveni 1 miljarda ASV dolāru apmērā un cer, ka starptautiskie partneri to četrkāršos līdz kopumā aptuveni 5 miljardiem dolāru.
-
Ukrainas Aizsardzības ministrija: 2027. gada aizsardzības vajadzīmi sasniedz 175 miljardus dolāru, budžetā paredzēti vien 100 miljardi
Ukrainas Aizsardzības ministrija novērtē 2027. gada aizsardzības vajadzīmi 175 miljardu dolāru apmērā, bet valdības iesniegtais valsts budžeta projekts pašlaik paredz aptuveni 100 miljardus dolāru. Izveidojies 70 miljardu dolāru iztrūkums, kura segšanai amatpersonas min sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Ramšteinas formātu un PURL mehānismu. Vienlaicīgi Ukraina iesniegusi parlamentam savu sesto kara laika budžetu ar kopējiem izdevumiem virs 8 triljoniem grivnu.
-
Krievijas naftas rūpnīcas un aizsardzības uzņēmumi naktī uz 25. septembri tika pakļauti Ukraiņas dronu triecieniem
Naktī uz 2026. gada 25. septembri Ukrainas droni veica plašu uzbrukumu vairākiem Krievijas reģioniem, trāpot divām lielām naftas pārstrādes rūpnīcām Permā un Novoshakhtinskā, kā arī Almaz-Antej koncernam piederošajai elektronikas rūpnīcai Uļjanovskā un uzņēmumam Voronežsintezkaučuk. Krievijas gubernatori apstiprināja bojājumus un darba apturēšanu, bet Ukrainas Ģenerālštābs un prezidents Volodimirs Zelenskis uzbrukumus atzina oficiāli. Permas un Novoshakhtinskas rūpnīcas iepriekš jau bija pakļautas dronu triecieniem augustā.
-
Makrons ierosina «dubultmoratoriju»: apturēt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām un karadarbību Melnajā jūrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā BFMTV paziņoja par nodomu rosināt «dubultmoratoriju» — Ukrainas triecienu apturēšanu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un karadarbības izbeigšanu Melnajā jūrā. Vienlaikus Francija strādās pie kuģniecības atjaunošanas Hormuza šaurumā un aicinās G7 valstis atkārtoti izmantot stratēģiskās naftas rezerves.
-
Ukraina saņem 841 miljonu dolāru no Pasaules Bankas ar Kanādas valdības garantijām
Ukraina saņēmusi 841 miljonu dolāru no Pasaules Bankas, pamatojoties uz Kanādas valdības garantijām, projekta PEACE in Ukraine ietvaros. Līdzekļi ir paredzēti valsts budžeta pensiju izdevumu kompensēšanai. Par finansējuma saņemšanu paziņoja Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis, pateicoties Kanādas valdībai un Pasaules Bankai par atbalstu laikā, kad budžeta deficīts ir ievērojams.
-
Zelenskis tikās ar IMF vadītāju Georgievu; sola palīdzību 2027. gada finansējuma meklēšanā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Ņujorkā tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (IMF) direktori Kristalīnu Georgievu 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas ietvaros. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka IMF palīdzēs Ukrainai atrast daļu no 2027. gada finanšu stabilitātei nepieciešamajiem līdzekļiem. Tikšanās laikā tika apspriesti arī Verkhovna Rada pieņemamie likumi, kas ir Ukrainas saistības pret partneriem, kā arī drošības situācija un Krievijas uzbrukumu taktikas izmaiņas.
-
Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
-
Krievijas triecieni apturējuši trīs galvenos Ukrainas metalurģijas uzņēmumus
Krievijas ballistisko raķešu triecieni septembra sākumā iznīcināja trīs lielākos Ukrainas metalurģijas uzņēmumus — «Zaporizhstal», «Kametstal» un «ArcelorMittal Krivijriha» —, kas kopā saražoja aptuveni 90% Ukrainas tērauda. Bojājumi domnas krāsnīm, 17 bojāgājušie un vairāk nekā 15 000 strādnieku nodarbinātība apdraudēta. Metinvest pārstāvis Oleksandrs Vodovizs paziņoja, ka Ukrainai vairs nav tērauda rūpniecības.