Polija un Rumānija noraida Ukrainas lūgumu paplašināt graudu tranzītu caur Eiropu
Polija un Rumānija atteikušās palielināt Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu caur savu teritoriju, atsaucoties uz savu zemnieku interesēm. Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Visoceckis (Taras Vysotsky) Briselē lūdzis ES palīdzību un 1,1 miljardu eiro transporta izmaksu segšanai, brīdinot, ka līdz 35 miljoniem tonnu graudu var iestrēgt valstī un nākamā gada sējumu platības var samazināties par 35–40%.
Galvenais
- Polija un Rumānija noraida Ukrainas lūgumu paplašināt graudu tranzītu, atsaucoties uz savu zemnieku interesēm
- Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Vysotsky devās uz Briseli lūgt ES kolēģu palīdzību
- Ukraina pieprasīja 1,1 miljardu eiro transporta izmaksu segšanai
- Pašlaik mazāk nekā puse Ukrainas eksporta tiek transportēta pa Eiropas dzelzceļa, autoceļu un upju maršrutiem
- Ja blokāde turpināsies, līdz 35 miljoniem tonnu graudu var iestrēgt Ukrainā
- Ja situācija saglabāsies līdz pavasarim, nākamā gada sējumu platības var samazināties par 35–40%
- ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens (Christoph Hansen) atzina problēmas nopietnību, bet nesniedza konkrētus solījumus
Kāpēc tas ir svarīgi
Divas ES pierobežas valstis publiski atteicās paplašināt sauszemes tranzīta maršrutus, kas kļuvuši par galveno veidu, kā Ukrainas graudi nonāk pasaules tirgos pēc Melnās jūras blokādes. Ukrainas agrārpolitikas ministrs brīdināja par "ļoti, ļoti kritisku" situāciju – līdz 35 miljoniem tonnu graudu var iestrēgt valstī, un nākamā gada sējumu platības var samazināties par 35–40%, ja problēma saglabāsies. Šīs atteikumi atklāj pieaugošo spriedzi starp Ukrainas kara laika eksporta vajadzībām un kaimiņvalstu zemnieku politisko svaru, apgrūtinot Briseles meklējumus saskaņotai atbildei.
Kas notika
Ukraina lūdza kaimiņvalstu palīdzību graudu eksportēšanai caur Eiropu saistībā ar Melnās jūras ostu blokādi. Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Vysotsky devās uz Briseli, kur personīgi lūdza ES kolēģu atbalstu, tostarp atļauju transportēt lielāku lauksaimniecības produktu apjomu un 1,1 miljardu eiro transporta izmaksu segšanai. Polija un Rumānija šo lūgumu noraidīja, aizstāvot savu zemnieku intereses. Rumānijas lauksaimniecības ministrs Barna Tanczos uzsvēra, ka Rumānija nevar dubultot ne vilcienu skaitu, ne ceļu, dzelzceļa vai ostu jaudu, norādot, ka cauri Rumānijai transportētie Ukrainas graudi kopā ar zemu ūdens līmeni Donavā jau ir pārsloguši Rumānijas ostas un apgrūtinājuši vietējo zemnieku produkcijas realizāciju. Polijas Infrastruktūras ministrijas preses sekretāre Anna Šumanska (Anna Szumanska) paziņoja, ka Polija neplāno veikt izmaiņas, lai palielinātu Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu. Pēc Vysotsky teiktā, pašlaik mazāk nekā puse Ukrainas eksporta apjoma tiek transportēta pa Eiropas dzelzceļa, autoceļu un upju maršrutiem. ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens atzina, ka jautājums jārisina globālī pārtikas drošības apsvērumu dēļ, bet nesniedza konkrētus solījumus. Vysotsky brīdināja, ka, ja blokāde turpināsies, līdz 35 miljoniem tonnu graudu un lauksaimniecības produktu var iestrēgt Ukrainā, un, ja situācija saglabāsies līdz pavasarim, nākamā gada sējumu platības var samazināties par 35–40%.
Konteksts
Krievija izstājās no 2022. gada Melnās jūras graudu darījuma 2023. gada jūlijā pēc sprādziena uz nelikumīgi uzbūvētā Krimas tilta, un kopš tā laika Ukrainas graudi galvenokārt tiek transportēti pa dzelzceļu, autoceļiem un upēm caur kaimiņvalstīm. Polija, Slovākija un Ungārija iepriekš bija aizliegušas Ukrainas graudu importu, savukārt Rumānija un Ukraina pagājušajā mēnesī parakstīja saprašanās memorandu par robežas šķērsošanas vienkāršošanu un dzelzceļa sakaru nostiprināšanu. 1. oktobrī Bloomberg ziņoja, ka Turcija un ANO organizē jaunas Ukrainas un Krievijas sarunas par pamieru Melnajā jūrā; Igaunija noteica aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītam, bet Latvija ieviesa robežkontroli graudiem, reaģējot uz blokādi. Ukraina jau iepriekš bija lūgusi ES papildu 220 miljonus eiro, lai kompensētu zemniekiem zaudējumus no Krievijas uzbrukumiem Odesas ostām.