Ukrainas lauksaimniecības krīze: Briselē lūdz 1,1 miljardu eiro eksporta loģistikai

Kāpēc tas ir svarīgi

Lielās Odesas dziļūdens ostu bloķēšana ir izraisījusi to, ko Ukrainas ministrs sauc par vissmagāko lauksaimniecības krīzi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Aptuveni 30 miljoni tonnu produkcijas aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā var palikt neeksportēti. Ukraina lūdz ES jaunu 1,1 miljarda eiro finansējumu, lai subsidētu loģistiku uz ES dziļūdens ostām, uzsverot, ka runa ir par tranzīta atbalstu, ne tiešu atbalstu zemniekiem. Neveiksmes gadījumā pavasara sējumu platības varētu samazināties par 35–40%, apdraudot līdz 5% no IKP un radot aptuveni 90 miljardu grivnu budžeta ieņēmumu zaudējumus gadā. Krīze skar tradicionālos Ukrainas eksporta tirgus Ziemeļāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Tuvajos Austrumos.

Kas notika

Ukrainas agrārpolitikas un pārtikas ministrs Taras Visockis 28. septembrī Briselē, piedaloties ES Padomekopu sanāksmē par lauksaimniecības jautājumiem un gatavojoties tikties ar ES lauksaimniecības komisāru, sniedza paziņojumus Ukrainas žurnālistiem. Ministrs raksturoja situāciju Ukrainas lauksaimniecības sektorā kā visgrūtāko kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma, galveno cēloni saistot ar dziļūdens ostu eksporta bloķēšanu. Lielās Odesas ostas ir bloķētas jau divus mēnešus, un pašlaik alternatīvie dzelzceļa un autoceļu maršruti caur ES spēj segt ne vairāk kā pusi no vajadzīgā eksporta apjoma.

Visockis brīdināja, ka aptuveni 30 miljoni tonnu lauksaimniecības produkcijas aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā var palikt neeksportēti. Tas varētu izraisīt sējumu platību sarukumu par 35–40% nākamajā pavasarī, Ukrainas ekonomikas zaudējumus līdz 5% no IKP un budžeta ieņēmumu kritumu par aptuveni 90 miljardiem grivnu gadā.

Ukraina oficiāli lūgusi ES 1,1 miljardu eiro kā jaunu finansējumu, lai kompensētu papildu loģistikas izmaksas – līdz 50 eiro par tonnu – par Ukrainas graudu transportēšanu uz ES dalībvalstu dziļūdens ostām. Kompensācija tiktu maksāta ES pārvadātājiem un loģistikas operatoriem, ne Ukrainas zemniekiem. Pēc ministra aprēķiniem, šāds atbalsts varētu ļaut papildu eksportēt aptuveni 22 miljonus tonnu produkcijas un nodrošināt Ukrainas lauksaimniekiem vairāk nekā 7–8 miljardu ASV dolāru ieņēmumus. Kijiva sagaida, ka līdzekļi tiktu piešķirti kā jauni ES fondi, ne no esošajām makrofinanšu programmām.

Visockis arī informēja, ka Ukraina ir dialogā ar kaimiņvalstīm, tostarp Poliju, par tranzīta jaudas palielināšanu, arī pa dzelzceļu. Pašlaik Polijā trūkst uzkrāšanas jaudas muitas noliktavās, lai veidotu partijas sūtījumiem uz tradicionālajiem eksporta tirgiem – Ziemeļāfriku, Dienvidaustrumāziju un Tuvajiem Austrumiem. Ministrs pieminēja arī iespēju izmantot Vācijas vai Nīderlandes dziļūdens ostas kā alternatīvu. Vienlaikus ES Ukrainas kviešu eksporta kvota 1,3 miljonu tonnu apmērā ir atjaunota un jau pilnībā izmantota, tāpēc tālāka graudu kustība caur ES teritoriju var būt tikai tranzīta veidā. Visockis izteica viedokli, ka tuvākajos mēnešos perspektīvas graudu pamiera nodrošināšanai Melnajā jūrā nav redzamas, jo Krievija turpina noraidīt visus Kijivas partneru priekšlikumus.

Konteksts

Ukraina un ES darbojietu brīvās tirdzniecības zonā; ES Ukrainas kviešu eksporta kvota 1,3 miljonu tonnu apmērā ir atjaunota un jau pilnībā izmantota, tāpēc turpmāka graudu kustība caur ES teritoriju var būt tikai tranzīta veidā. Alternatīvie dzelzceļa un autoceļu maršruti caur ES pašlaik spēj segt ne vairāk kā aptuveni pusi no Ukrainas lauksaimniecības eksporta vajadzībām. Ukraina meklē alternatīvas kuģošanas iespējas, tostarp caur Vācijas vai Nīderlandes dziļūdens ostām. Polijas zemnieki iepriekšējos gados ir protestējuši un bloķējuši Ukrainas lauksaimniecības importu, apgrūtinot sauszemes maršrutus caur Poliju. Turcija ir ierosinājusi septiņu punktu plānu, lai atbloķētu jūras eksportu no Ukrainas un Krievijas Melnās jūras ostām, un iespējamais graudu pamiers ir bijis viens no tematiem Kijivas un Maskavas sarunās. Ir ziņots, ka Krievija veikusi triecienus Ukrainas graudu uzglabāšanas un loģistikas objektiem, dažos rajonos iznīcinot līdz 90% moderno uzglabāšanas jaudu. Septembra sākumā Ukrainas lauksaimniecības eksports darbojās aptuveni 40–44% no potenciālā apjoma.