Zelenskis Krimas platformas samitā paziņo, ka Ukraina piekrīt drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī sestajā Starptautiskās Krimas platformas samitā Ņujorkā paziņoja, ka Ukraina ir piekritusi drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā un caur starpniekiem gaida Krievijas atbildi. Ēģipte, Indija un Turcija iesniegušas rakstiskus priekšlikumus par Melnās jūras navigāciju un pārtikas drošību, un Zelenskis pauda gatavību īstenot vienošanos, ja Krievija sperīs reālus solīus deeskalācijas virzienā.
Galvenais
- Zelenskis 23. septembrī uzstājās sestajā Starptautiskās Krimas platformas samitā Ņujorkā.
- Ukraina piekritusi drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā un gaida Krievijas atbildi caur starpniekiem.
- Ēģipte, Indija un Turcija iesniegušas rakstiskus priekšlikumus par Melnās jūras navigāciju un pārtikas drošību.
- Zelenskis pasaules enerģētikas un pārtikas cenu kāpumu saistīja ar Krievijas 2014. gada Krimas okupāciju un pēcsktamo militarizāciju.
- 2026. gada augustā Ukraina eksportēja 981 000 tonnu graudu – 2,5 reizes mazāk nekā 2025. gada augustā.
- 2026. gada jūlijā un augusta pirmajā pusē Krievija uzbruka 52 civilajiem kuģiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainas publiskā piekrišana drošas kuģošanas režīmam signalizē gatavību risināt Melnās jūras blokādi diplomātiskā ceļā, un vairāku pušu – Ēģiptes, Indijas un Turcijas – rakstiskie priekšlikumi padara šo iniciatīvu daudzpusēju, ne tikai divpusēju. Vienlaikus Krievija nav sniegusi atbildi, bet ir pastiprinājusi uzbrukumus civilajai kuģošanai, tāpēc diplomātiskais logs paliek atvērts, bet nenoteikts.
Kas notika
23. septembrī Ņujorkā sestā Starptautiskās Krimas platformas samita ietvaros Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir piekritusi drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā un caur starpniekiem gaida Krievijas oficiālu atbildi. Viņš uzsvēra, ka Ēģipte, Indija un Turcija iesniegušas rakstiskus priekšlikumus par Melnās jūras navigāciju un pārtikas drošību, un pauda Ukrainas gatavību nodrošināt mierīgu, drošu kuģošanu un pārtikas drošību, ja Krievija sper reālus soļus deeskalācijā. Zelenskis saistība pasaules enerģētikas un pārtikas cenu kāpumu ar Krievijas 2014. gada Krimas okupāciju un pēcsktamo militarizāciju, norādot, ka bez okupācijas graudu, mēslojuma, dīzeļdegvielas un naftas eksports caur Melno jūru notiktu bez šķēršļiem. Ukraina arī rosinājusi spoguļugunu pārtraukšanu Melnajā jūrā, lai nodrošinātu netraucētu preču, tostarp lauksaimniecības produktu, transportēšanu. Samita starplaikā Ņujorkā notika Zelenska tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoğanu, un Turcijas ārlietu ministrs Hakan Fīdans paziņoja, ka Turcija nesen pastiprinājusi diplomātiskos centienus situācijas risināšanai Melnajā jūrā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir Ukrainas valodā – Ukrainas aģentūras un mediji (Interfaks-Ukraina, Radio Svoboda, LB.ua, hromadske, Forbes Ukraine, Ukrinform, ZN.UA). Tie fokusējas uz Zelenska paziņojumiem, uzsver Ukrainas gatavību sarunām un vaino Krieviju jūras satiksmes traucējumos. Avoti Krievijas 2014. gada Krimas okupāciju izceļ kā pašreizējo Melnās jūras eksporta problēmu cēloni, bet Krievijas uzbrukumus civilajai kuģošanai raksturo kā tīšu ekonomisko un humanitāro teroru. Īpaši uzsvērts tiek starpnieku – Turcijas (tostarp Fidana centieni un Zelenska-Erdoğana tikšanās), Ēģiptes un Indijas – diplomātiskais devums.
Konteksts
Krievija okupēja Krimu 2014. gadā un kopš tā laika to militarizējusi; pēc Zelenska teiktā, tieši tas ir pamatcēlonis graudu, mēslojuma, dīzeļdegvielas un naftas eksporta traucējumiem caur Melno jūru. Pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma pasaules pārtikas cenas strauji kāpa, sevišķi skarot jaunattīstības valstis; ES pārstāvjiem 18. septembrī atvērtajā ANO Ģenerālajā asamblejā viens no uzdevumiem bija novērst 2022. gada pārtikas krīzes atkārtošanos. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas Atjaunošanas, infrastruktūras un transporta ministrs Mikola Kalašņiks ziņoja par 1 173 ostas infrastruktūras objektu un 274 civilo kuģu bojājumiem vai daļēju iznīcināšanu. Melnās jūras blokādes dēļ aptuveni 100 miljoni tonnu pārtikas no Krievijas un Ukrainas (ap 60 miljoni tonnu Krievijas graudu un 30–35 miljoni tonnu Ukrainas graudu un eļļas augu sēklu) nesasniedz pasaules tirgu. Ja graudu eksporta blokāde turpināsies līdz 2026./27. tirdzniecības gada beigām, Ukraina var zaudēt vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru eksporta ieņēmumu un nespēs eksportēt aptuveni 24 miljonus tonnu graudu, lēš Forbes Ukraine. 14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka pasaules dīzeļdegvielas cenu kāpumu galvenokārt izraisījusi Krievijas karš pret Ukrainu, ne situācija ap Irānu; Zelenskis atbildēja, ka Kijiva ir gatava savstarpēji pārtraukt uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, ja partneri varētu garantēt Krievijas ievērošanu. 15. septembrī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iespējamo “enerģētisko pamieru” nosauca par “ļoti labu ideju”, lai gan pirms tam bija to faktiski noraidījis, saucot enerģētiku par Ukrainas “Ahilleja papēdi”. Ukraina kopā ar 51 ANO dalībvalsti pievienojās aicinājumam pēc pilnīgas, tūlītējas un beznosacījuma pamiera.