Indija piedāvā aktīvāku starpnieka lomu Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanā
Indija pirmo reizi piedāvā uzņemties aktīvāku starpnieka lomu, lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, tieši sarunājoties ar abām pusēm par Melnās jūras navigācijas drošību, enerģētikas piegādēm un uzbrukumu novēršanu, pirmdien, 5. oktobrī, sacīja Indijas ārlietu ministrs Subrahmajams Džeishankars (Subrahmanyam Jaishankar). Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andriy Sybiha) raksturoja Indijas priekšlikumu kā "visaptverošāko" no četru valstu miera plāniem, kas ietver arī Turciju, Ēģipti un ASV.
Galvenais
- Indija ved tiešas sarunas ar Krieviju un Ukrainu par Melnās jūras navigācijas drošību, enerģētikas piegādēm un iespējām izvairīties no uzbrukumiem
- Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha Indijas priekšlikumu nodēvējis par "visaptverošāko" no četrām valstu miera iniciatīvām; pārējās trīs ir Turcija, Ēģipte un ASV
- Visas četras iniciatīvas paredz savstarpēju triecienu izbeigšanu pa enerģētikas objektiem un Melnās jūras navigācijas atjaunošanu
- Sarunas sākās pēc jūlija uzbrukuma, kurā gāja bojā Indijas jūrnieki – Ņūdeli vērsās gan Maskavā, gan Kijivā
- Džeishankars brīdināja, ka vienošanās panākšana nav garantēta, tomēr pat ierobežots darījums būtu noderīgs
- Premjerministrs Narendra Modi aicināja Putinu izbeigt karu augusta beigās Šanhajas sadarbības organizācijas samitā un atkārtoja aicinājumu septembrī BRICS samitā Ņūdeli
Kāpēc tas ir svarīgi
Indija pirmo reizi publiski uzņemas aktīvāku starpnieka lomu Krievijas–Ukrainas karā, ne tikai aicinot uz mieru, bet gan tieši iesaistoties sarunās ar abām pusēm. Sarunu uzmanības centrā ir konkrēti, daļēji pasākumi – Melnās jūras navigācija, grauda eksports un enerģētika –, kas varētu radīt ierobežotus darījumus pat tad, ja pilnīga pamiera panākšana paliek grūti sasniedzama. Ukrainas atzinība Indijas priekšlikumam kā "visaptverošākajam" no četrām valstu plāniem liecina par diplomātisko dinamiku ap paralēlajām starpniecības trasēm. Indijas padziļinātās ekonomiskās un militārās saites ar Krieviju – naftas imports, ieroču piegādes, tostarp S-400 sistēmas – piešķir tai īpašu pozīciju starp starpniekiem, kas vienlaikus saskaras ar ASV spiedienu saistībā ar attiecībām ar Maskavu.
Kas notika
Indija ir sākusi tiešas sarunas ar Krieviju un Ukrainu par Melnās jūras navigācijas drošību, enerģētikas piegādēm un iespējām izvairīties no uzbrukumiem, pirmdien, 5. oktobrī, Ņūdeli paziņoja ārlietu ministrs Subrahmajams Džeishankars. Viņš uzsvēra, ka Indija pēdējos mēnešos kļuvusi "nedaudz aktīvāka, pārsniedzot vienkāršu atbalstu". Sarunas sākās pēc jūlija uzbrukuma, kurā tika nogalināti un ievainoti Indijas jūrnieki, un vēlāk paplašinājās no jūras drošības uz grauda eksporta veicināšanu caur Melno jūru un pēc tam uz enerģētikas piegādēm. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha Indijas priekšlikumu nodēvēja par "visaptverošāko" no četrām valstu miera iniciatīvām – līdzās Indijai plānus iesniegušas arī Turcija, Ēģipte un ASV. Visas četras iniciatīvas paredz savstarpēju triecienu izbeigšanu pa enerģētikas objektiem un Melnās jūras navigācijas atjaunošanu. Džeishankars brīdināja, ka vienošanās panākšana nav garantēta, tomēr uzsvēra, ka pat ierobežots darījums būtu noderīgs, jo grauda, enerģētikas un mēslojuma eksporta traucējumi nesamērīgi ietekmē Globālā dienvida valstis.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas plašsaziņas līdzekļi stāstu centrē ap ārlietu ministra apstiprinājumu, ka Indijas loma pieaug, un Indijas priekšlikumu raksturo kā visaptverošāko no četrām valstu miera iniciatīvām. Ukraiņu avoti izceļ konkrētus darba kārtības punktus – savstarpēju triecienu izbeigšanu pa enerģētikas objektiem un Melnās jūras navigācijas atjaunošanu –, kas atbilst Ukrainas deklarētajām sarunu prioritātēm. Sižets uzsver, ka šī ir pirmā reize, kad Indija piedāvājusi uzņemties starpnieka lomu, kas tiek pasniegts kā diplomātisks progress Kijivai.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, tostarp Honkongā bāzēti izdevumi un Azerbaidžānas aģentūra, virsrakstos izvirza paša Indijas ārlietu ministra sniegto formulējumu – "nedaudz aktīvāka" iesaiste un Indijas "vienkārša atbalsta" pārsniegšana. Šie avoti Indijas iniciatīvu izvieto plašākā kontekstā ar Indijas attiecībām ar Krieviju – enerģētikas saitēm, kosmosa sadarbību, ieroču piegādēm (tostarp S-400 sistēmām, kas izmantotas pret Pakistanu) un ASV spiedienu saistībā ar Krievijas naftas iepirkumiem. Vienlaikus tie akcentē iniciatīvas ierobežojumus: pats Džeishankars atzīst, ka vienošanās panākšana nav garantēta, un izceļ paralēlās Turcijas, Ēģiptes un ANO iniciatīvas saistībā ar Melnās jūras navigāciju.
Konteksts
Indija tradicionāli izvairījusies kritizēt Kremli, tostarp atturoties balsot par ANO rezolūcijām, kas nosoda karu. Premjerministrs Narendra Modi augusta beigās publiski aicināja Vladimiru Putinu izbeigt karu Šanhajas sadarbības organizācijas samitā Kirgizstānā un atkārtoja aicinājumu septembrī BRICS samitā Ņūdeli, kur abi līderi arī apsolīja padziļināt divpusējās saites. ASV, kas ir Indijas lielākais tirdzniecības partneris, ir centušās panākt, lai Indija samazinātu Krievijas naftas iepirkumus; Indijas imports sākotnēji saruka, bet pēc tam atkal pieauga saistībā ar karu Tuvajos Austrumos. Krievija joprojām ir viens no Indijas galvenajiem ieroču piegādātājiem, un Indijas bruņotie spēki izmanto simtiem Krievijā ražotu iznīcinātāju un vairākas S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas tika izmantotas četru dienu konfliktā ar Pakistanu 2025. gada maijā. Paralēli Turcija un Ēģipte strādā pie formulas Melnās jūras navigācijas un grauda eksporta daļējai atbloķēšanai, un oktobra sākumā Turcija un ANO plānoja jaunu sarunu kārtu ar Krieviju un Ukrainu par pamieru Melnajā jūrā. Jūlijā, pēc uzbrukuma, kurā tika nogalināti un ievainoti Indijas jūrnieki, Indijas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas vēstnieku Oleksandru Poļiščuku – Džeishankars to nodēvēja par pašreizējo sarunu katalizatoru.