Turcija un ANO organizē jaunas Krievijas un Ukrainas sarunas par pamieru Melnajā jūrā
Turcija un ANO organizē jaunas Krievijas un Ukrainas sarunas par pamieru Melnajā jūrā, lai aizsargātu labības eksportu. Tikšanās paredzētas oktobra sākumā, un starpniecību veiks Šveices NVO "Center for Humanitarian Dialogue". Iniciatīvu, kuras mērķis ir atjaunot 2022. gada labības vienošanos, septembra beigās ANO Ģenerālās asamblejas laikā atklātā sanāksmē ieviesa Turcija, ASV, Eiropas valstis, Indija un Ēģipte.
Galvenais
- Turcija un ANO oktobra sākumā organizē Krievijas–Ukrainas sarunas par pamieru Melnajā jūrā labības eksporta aizsardzībai.
- Starpnieki būs Šveices NVO "Center for Humanitarian Dialogue" pārstāvji.
- Septembra beigās ANO Ģenerālās asamblejas laikā notika slēgta sanāksme, kurā piedalījās Turcijas, ASV, Eiropas, Indijas un Ēģiptes pārstāvji.
- Pēc Bloomberga aplūkotā dokumenta dalībnieki apsprieda "šauri definētu un savstarpēju vienošanos" par brīvu komerciālo kuģošanu un ostu un enerģētiskās infrastruktūras aizsardzību.
- Krievija izvirza stingrus nosacījumus – daļēju sankciju atvieglošanu un būtiskas militāras piekāpšanās no Ukrainas puses.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Kijiva izskata četrus Melnās jūras pamiera variantus – no ASV, Indijas, Turcijas un Ēģiptes; Ukrainas agrārpolitikas ministrs Tarass Visockis pauda, ka tuvākajos mēnešos neredz perspektīvu labības pamieram.
Kāpēc tas ir svarīgi
Jauna Melnās jūras vienošanās aizsargātu Ukrainas labības, mēslojuma un pārtikas eksportu caur Melnās jūras ostām laikā, kad Krievijas triecieni krasi samazinājuši kravas apjomu un augustā pasaules kviešu nākotnes līgumu cenas sasniedza trīs gadu maksimumu. Krievija un Ukraina kopā nodrošina vairāk nekā ceturto daļu pasaules kviešu eksporta, un Melnās jūras kuģošanas traucējumi tieši apdraud pārtikas drošību tādās uz importu atkarīgās valstīs kā Ēģipte. Sarunas pārbauda, vai iespējams atjaunot 2022. gada labības vienošanās ietvaru, un vai Krievija pieņems starpnieku izvirzītos nosacījumus – Maskava publiski pieprasa sankciju atvieglošanu un militāras piekāpšanās no Ukrainas. Iesaistīto pušu loks – Turcija, ANO, ASV, Eiropa, Ēģipte un Indija – padara iznākumu nozīmīgu arī plašākā Krievijas–Ukrainas kara diplomātijā.
Kas notika
Turcija un ANO oktobra sākumā organizē jaunas Krievijas un Ukrainas sarunas par pamieru Melnajā jūrā, lai aizsargātu labības un pārtikas eksportu. Starpniecību veiks Šveices NVO "Center for Humanitarian Dialogue" pārstāvji. Iniciatīva tika izveidota septembrī, un tās mērķis ir atjaunot 2022. gada labības vienošanos, kas garantēja drošu Ukrainas labības, mēslojuma un pārtikas eksportu no Melnās jūras ostām un darbojās aptuveni gadu pirms Krievijas no tās izstāšanās. ANO Ģenerālās asamblejas laikā septembra beigās notika slēgta sanāksme, kurā piedalījās Turcijas, ASV, Eiropas valstu, Indijas un Ēģiptes pārstāvji; pēc Bloomberga aplūkotā dokumenta dalībnieki apsprieda "šauri definētu un savstarpēju vienošanos" par brīvu komerciālo kuģošanu un ostu un enerģētiskās infrastruktūras aizsardzību. Krievija izvirza stingrus nosacījumus, tostarp daļēju sankciju atvieglošanu un būtiskas militāras piekāpšanās no Ukrainas puses, un, pēc starpnieku valstu sniegtās informācijas, Maskava noraidot visus piedāvājumus. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Kijiva izskata četrus Melnās jūras pamiera variantus – no ASV, Indijas, Turcijas un Ēģiptes –, platāko piedāvājumu sniegusi Indija; Turcijas un Ēģiptes priekšlikumi attiecas uz pārtikas pamieru jeb labības koridora atjaunošanu, bet ASV piedāvājums – uz enerģētikas pamieru, ko apsprieduši Zelenskis un Tramps. Sibiha uzsvēra, ka Ukraina gatava atbalstīt enerģētikas un Melnās jūras pamieru tikai kopā, kā vienotu paketi.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver diplomātisko iniciatīvu atjaunot labības koridoru un izceļ Ukrainas konstruktīvu iesaisti – Kijiva saņēmusi četrus pamiera piedāvājumus un gatava atbalstīt enerģētikas un Melnās jūras pamieru tikai kā vienotu paketi. Vienlaikus tie akcentē cilvēciskās un ekonomiskās sekas, ko radījuši Krievijas triecieni pret Ukrainas ostu infrastruktūru: kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma bojātas vai daļēji iznīcinātas 1173 ostu infrastruktūras vienības un 274 civilās kuģošanas vienības, bet kopš 22. jūlija kravu apstrāde Lielās Odesas ostās kritusies vairāk nekā 15 reizes. Avoti izceļ arī pretrunīgos signālus – Erdoğana ziņojumu par pozitīvu Zelenska atbildi salīdzinājumā ar Visocka skepticismu un brīdinājumiem, ka Maskava noraida visus piedāvājumus – kā norādi uz iznākuma nenoteiktību, kā arī Putina nievājošo raksturojumu priekšlikumiem pārtraukt triecienus pret kuģiem apmaiņā pret uzbrukumu apturēšanu pret Krievijas naftas rūpnīcām.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras izredzēs uz Melnās jūras vai labības pamieri: Turcijas prezidents Erdoğans ziņo, ka saņēmis "pozitīvu" atbildi no Volodimira Zelenska par labības koridora atjaunošanu, savukārt Ukrainas agrārpolitikas ministrs Tarass Visockis paziņo, ka tuvākajos mēnešos perspektīvu labības pamieram neredz, atsaucoties uz partneru informāciju, ka Maskava noraida visus piedāvājumus. Avoti atšķiras arī Krievijas nostājas raksturojumā – Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nodēvēja atgriešanos pie 2022. gada vienošanās par "pilnīgi nepieņemamu un nereālistisku" un apsūdzēja Ukrainu tās ļaunprātīgā izmantošanā, bet Vladimirs Putins paziņoja, ka Ukrainas priekšlikumi pārtraukt uzbrukumus, tostarp Melnajā jūrā, joprojām ir "uz galda" un Krievija lēms, balstoties uz savām interesēm.
Konteksts
2022. gada Melnās jūras labības iniciatīva, ko starpniecību veica Turcija un ANO, aptuveni gadu garantēja drošu Ukrainas labības, mēslojuma un pārtikas eksportu no Ukrainas ostām, līdz Krievija no tās izstājās. Krievija un Ukraina kopā nodrošina vairāk nekā ceturto daļu pasaules kviešu eksporta, bet Ukraina pirms pilna mēroga kara veidoja aptuveni 46% pasaules saulespuķu eļļas eksporta, 12% kukurūzas un 9% kviešu; pirms eskalācijas aptuveni 90% Ukrainas eksporta plūda pa jūras ceļu. Krievijas triecieni pret Ukrainas ostu infrastruktūru un civilo floti krasi pastiprinājās no 22. jūlija – kuģu ienākšana Ukrainas ostās īslaicīgi apstājās, bet kravu apstrāde Lielās Odesas ostās kritās vairāk nekā 15 reizes; Ukrainas atjaunošanas ministrs ziņoja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma bojātas 1173 ostu infrastruktūras vienības un 274 civilās kuģošanas vienības. Augustā, sadursmju ar ostu infrastruktūru ietekmē, kviešu nākotnes līgumu cenas sasniedza trīs gadu maksimumu. Ēģipte, kas ir pasaules lielākā kviešu importētāja, aptuveni mēnesi nav saņēmusi labību no Melnās jūras.