Vācijas un Krievijas ārlietu ministri Vaidefūls un Lavrovs tikās Ņujorkā – pirmā šāda līmeņa saruna kopš 2022. gada
Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vaidefūls 26. septembrī tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā. Tā bija pirmā Vācijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Vaidefūls paziņoja, ka nav redzējis Krievijas delegācijas gatavību uzsākt sarunas par kara beigām, un sacīja, ka Ukrainas nākotni ir jāizlemj pašiem ukraiņiem.
Galvenais
- Vācijas ārlietu ministrs Johans Vaidefūls un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās 26. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā.
- Tā bija pirmā Vācijas un Krievijas ārlietu ministru līmeņa tikšanās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā; iepriekšējā notika 2022. gada 18. janvārī Maskavā, kad ministriju vadīja Annalena Bērboka.
- Tikšanās ilga nedaudz virs 20 minūtēm; pēc Krievijas Ārlietu ministrijas datiem, tā notika pēc Vācijas puses iniciatīvas.
- Vaidefūls paziņoja, ka nav redzējis Krievijas delegācijas gatavību uzsākt sarunas par kara beigām un ka viņa aicinājums uz deeskalāciju, tostarp saistībā ar situāciju Ukrainā, nav atbalstīts.
- Vaidefūls sacīja, ka nav apspriedis Ukrainas nākotni ar Lavrovu, jo šis jautājums jāizlemj pašiem ukraiņiem; viņš arī uzsvēra, ka Vācija turpinās visaptveroši atbalstīt Ukrainu un saglabās ekonomisko spiedienu uz Krieviju.
- Vaidefūls izvirzīja jautājumu par dronu incidentu Leipcigas lidostā (4. augusts), ko Berlīne uzskata par Krievijas sabotāžas mēģinājumu, nosaucot to par "sarkanās līnijas pārkāpumu"; Lavrovs noraidīja Vācijas apsūdzības.
- Pēc tikšanās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha telefoniski sazinājās ar Vaidefūlu; Sibiha pateicās par stingro kopējo nostāju nodošanu Krievijas pusei un apliecinājumu par nelokāmu atbalstu Ukrainai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tā bija pirmā Vācijas un Krievijas ārlietu ministru līmeņa saruna kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma sākripta, kas padara to par nozīmīgu diplomātisku signālu. Vaidefūls ziņoja, ka Krievija nav izrādījusi gatavību neiesaistīties sarunās par kara izbeigšanu, ne deeskalāciju. Berlīne izmantoja tikšanos, lai izvirzītu jautājumu par Leipcigas lidostas dronu incidentu un atkārtoti apliecinātu atbalstu Ukrainai un sankciju spiedienu uz Krieviju. Ukrainas ārlietu ministrs tika informēts par tikšanās rezultātiem, kas liecina par koordināciju starp Ukrainu un Vāciju.
Kas notika
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vaidefūls un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 26. septembrī tikās Ņujorkā ANO 81. Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Tikšanās ilga nedaudz virs 20 minūtēm un notika pēc Vācijas puses iniciatīvas, kā to apstiprināja Krievijas Ārlietu ministrija. Tā bija pirmā šāda līmeņa saruna kopš 2022. gada janvāra, kad toreizējā ministre Annalena Bērboka tikās ar Lavrovu Maskavā. Pēc tikšanās Vaidefūls paziņoja, ka Krievijas delegācija nav izrādījusi gatavību uzklausīt viņa aicinājumu sākt sarunas par kara izbeigšanu, un ka viņš nav apspriedis Ukrainas nākotni, jo šis jautājums jāizlemj pašiem ukraiņiem. Viņš arī izvirzīja jautairus dronu incidentam Leipcigas lidostā, ko Berlīne uzskata par Krievijas sabotāžas mēģinājumu un kas notika 4. augustā; Lavrovs šīs apsūdzības noraidīja. Vaidefūls uzsvēra, ka Vācija turpinās visaptveroši atbalstīt Ukrainu un saglabās ekonomisko spiedienu uz Krieviju, kā arī pauda gatavību turpmākām tikšanās reizēm, ja Krievija izrādīs konstruktīvu attieksmi. Pēc tikšanās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha telefoniski sazinājās ar Vaidefūlu, kurš viņu informēja par sarunas rezultātiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas medijs, rakstot par šo notikumu, uzsver Vaidefūla secinājumu, ka nav redzamas Krievijas gatavības uz mieru, un raksturo tikšanos galvenokārt caur tās (trūkstošo) rezultātu prizmu Ukrainai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Vaidefūla vēstījumam par nelokāmu atbalstu Ukrainai, ekonomisko spiediĦu uz Krieviju un Leipcigas dronu incidenta kā "sarkanās līnijas" pārkāpumu. Tiek izcelts arī pēctikšanās Sibihas–Vaidefūla telefonsarun faktors un Sibihas formulējums par "stingrām kopīgām pozīcijām", kas liecina, ka tikšanās tika koordinēta ar Kijivu. Daudzi izdevumi akcentē Vaidefūla skaidrojumu, ka Ukrainas nākotne jāizlemj pašiem ukraiņiem, uzsverot, ka par tiktora ir nepieņemami lemt bez tās.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā skatījumā šī tikšanās tiek pozicionēta galvenokārt kā Vācijas diplomātiska iniciatīva (pēc Krievijas Ārlietu ministrijas datiem – pēc Berlīnes lūguma) un kā dialoga atsākšana pēc ilgas pauzes, uzsverot Vaidefūla motivāciju neatstāt attiecības ar Krieviju tikai ASV ziņā. Rietumu orientācijas mediji akcentē Vaidefūcila humānās/Black Sea pamiera motivāciju, Globālā Dienvida bažas par badu un iespējamās nākotnes tikšanās atkarībā no Krievijas konstruktivitātes. Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas asi kritiskā reakcija, kas raksturo tikšanos kā Maskavas propagandas uzvaru, tiek iekļauta kā kontrastējoša Eiropas reakcija.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv būtiskas atšķirības starp Vācijas un Krievijas pozīcijām par tikšanās nozīmi: Vaidefūls to raksturoja kā nopietnu mēģinājumu virzīties uz deeskalāciju un sarunas parkara beigšanu, kamēr Lavrovs to nodēvēja par neko jaunu nesaturošu, ko varētu nodot pa telefonu, un noraidīja Vaidefūla, pēc viņa vārdiem, aicinācīkumus uz "konvencijām Ukrainas frontē" un Black Sea vienošanos par naftūšes un kravas kuģu caurbraukšanu. Savu Spīni Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna asi kritizēja tikšanos, nosaucot to par "uzvaru Maskavai" un brīdinot par iespaidu, ka Krievija atgriežas diplomātiskajās apritkulēs bez nosacījumiem un sekām. Turpretī Vaidefūls un Sibiha to prezentēja kā stingru Ukrainas–Vācijas kopīgo pozīciju nodošanu un brīdinājumu pret turpmāku eskalāciju.
Konteksts
Iepriekšējā Vācijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās notika 2022. gada 18. janvārī Maskavā, kad Vācijas Ārlietu ministriju vadīja Annalena Bērboka – neilgi pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma. Pašreizējā tikšanās notika ANO 81. Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā; ASV valsts sekretārs Marco Rubio bija ticies ar Lavrovu Ņujorkā 23. septembrī. Vaidefūls kā kontekstu tiešai saikārīšanai ar Krieviju minēja aukstā kara laika kontaktu prākoloju un partneru, tostarp Globālā Dienvida valstu, bažas par pārtikas drošību.