Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
Galvenais
- 6. oktobrī Bulgārijas EEZ uzbrukts diviem kravas kuģiem — Togo karoga ALFA WATAN un Palau karoga ABLE
- ALFA WATAN guva kritiskus korpusa bojājumus un nogrima austrumos no Bulgārijas krasta; tā apkalpe uzskatāma par bezvestīnu
- ABLE pēc uzbrukuma aizdegās; visi 18 apkalpes locekāi (11 Turcijas un 7 Indijas pilsoān�) evakuēti uz Bolgārijas prāmi DIOSCURIA
- Uzbrukumā izmantoti gan jūras, gan gaisa droni — pirmais šāds incidents Bulgārijas EEZ
- Bulgārijas premjerministrs paziņoja, ka pašlaik nav pamata NATO 4. un 5. panta aktivizēšanai
- Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija; Bolgārijas aizsardzības ministrs atzina, ka vēl nav iespējams apstiprināt izcelsmi
- Diena pirms tam, 5. oktobrī, pie Rumānijas krasta dronu uzbrukumā nogrima Royad Mammadov, gāja bojājot divi apkalpes locekāi
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir pirmais zināmais dronu uzbrukums tirdzniecības kuģiem NATO dalībvalsts (Bulgārijas) ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas paplašina Melnās jūras konfliktu ārpus tiešās karadarbības zonas. Viens kuģis nogrima ar pazudušu apkalpi, otrs tika evakuēts ar ievainotajiem — tas apliecina tiešu kaitējumu starptautisku karogu kuģiem. Uzbrukums nāca dienu pēc līdzīga incidenta pie Rumānijas, kas liecina par iespējamu modeli — uzbrukumiem tirdzniecības kuģiem pie NATO valstīm. Bulgārijas premjerministra lēmums neaicināt uz NATO 4. un 5. panta aktivizēšanu ietekmē alianses atturēšanas nostāju Melnajā jūrā. Reaģēja Eiropas Komisijas prezidente, ES ārlietu augstā pārstāve, Ukrainas ārlietu ministrs un Turcijas diplomātija — paaugstinot politiskās likmes civilajai navigācijai, grauda eksportam un pārtikas apgādes drošībai.
Kas notika
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā, aptuveni 130 km no krasta uz austrumiem no Svētā Atanasija raga un Bjalas pilsētas, droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem. Togo karoga ALFA WATAN guva kritiskus strukturālus bojaks arumus un nogrima; tās apkalpe uzskatāma par bezvestīnu, jo Bolgārijas jūras spēku kuģis DIOSCURIA atrada tikai apgāztu laivu, trīs apgāztus plostus un glābšanas vestes. Palau karoga ABLE pēc uzbrukuma aizdegās; visus 18 apkalpes locekānus — 11 Turcijas un 7 Indijas pilsoānus — evakuēja uz Bolgārijas prāmi DIOSCURIA, kur viņķiem sniedza pirmo palīdzību pirms nogādāšanas krasta medicīnas iestādēs; divi bija ievainoti. Uzbrukumā tika izmantoti gan jūras, gan gaisa droni, ko apstiprināja abu kuģu apkalpes. Šis bija pirmais zināmais šāds incidents Bulgārijas EEZ. Bulgārijas premjerministrs Rumen Radevzi sasauka ārkrtas sanāksmi ar aizsardzības, iekšlietu, transporta, vides un ūdens resursu ministriju, prezidenta administrācijas un drošības dienestu pārstāvjiem; prezidente Ilijana Jotova atcīla vizīšu uz Veliko Tarnovu. Glābšanas operācijā piedalījās Bolgārijas jūras spēku ātrlaiva, robežapsardzes kutle un Rumānijas krasta apsardzes kuģi un helikopters; vakarā Bolgārija pārtrauca ALFA WATAN apkalpes meklēšanu bez izdzīvojušajiem. Rumānijas Iekšlietu ministrija ziņoja par diviem 2 bojāgājušajiem un 11 izglābtajiem no ALFA WATAN. Pēc Marine Traffic datiem, ALFA WATAN virzījās no Ēģiptes uz Rumāniju, bet ABLE — no Rumānīķas uz Stambulu; ABLE pārvadāja kviešus dienvidu virzienā. Diena pirms tam, 5. oktobrī, pie Rumānijas krasta dronu uzbrukumā nogrima Royad Mammadov, kas pārvadāja labību no Ukrainas uz Itāliju; Rumānijas Iekšlietu ministrija ziņoja par diviem bojāgājušajiem un 11 izglābtajiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojuma centrā izvirza prezidenta Zelenska paziņojumus, ka uzbrukumu veikusi Krievija, ka Ukrainas spēki nav darbojušies šajā Melnās jūras zonā un ka Ukrainas Jūras spēki ir sazinājušies ar Bulgārijas kolēģiem. Notikums tiek rāmēts kā apzināta Krievijas eskalācija, kuras mērķis ir padarīt rietumu Melno jūru nepiemērotu kuģošanai; Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicināja stiprināt Ukrainu un ierobežot Krievijas agresijas spējas. 5. oktobra Royad Mammadov uzbrukums pie Rumānijas tiek rādīts cieši līdzās, Zelenskim skaidri identificējot Krievijas dronus kā cēloni un kapteiņa nāvi kā eskalācijas pierādījumu virzienā uz Bulgāriju. Melnās jūras stratēģisko pētījumu institūta vadītājs Andrijs Kļimenko norāda uz visu trīs kuģu Turcijas īpašumtiesībām, uzsverot, ka Krievija kopš 5. oktobra "medī" Turcijas īpašnieku komerckuģus.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Bulgārijas oficiālie avoti (premjerministrs Radevzi un aizsardzības ministrs Stojanovs) tiek citēti kā pagaidām nezinot, vai droni bija Krievijas vai Ukrainas, raksturojot situāciju kā "hibrīdkaru" un nodēvējot incidentu par rupju starptautisko tiesību pārkāpumu bez atbildības uzņemšanās. Bulgārijas premjerministrs paziņoja, ka nav pamata NATO 4. un 5. panta aktivizēšanai, uzbrukumu interpretējot kā notikušu zonā ar "īpašu statusu" (neitrāli ūdeāi) aptuveni 130 km no krasta. Eiropas Komisija un ES augstā pārstāve ārlietās nosodīja uzbrukumus civilajai kuģniecībai un pauda solidaritāti ar skartajām ES dalībvalstīm, vienlaikus uzsverot, ka precīzie apstākāi vēl tiek izmeklēti. Reuters avots jūras drošības jomā sniedza provizorisku novērtējumu, ka uzbrukumu, visticamāk, veikusi Krievija — kas atspoguļo plašāku starptautisko mediju noslieci uz Krievijas atbildību, kamēr valdības atturas to piešķirt.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras uzbrukuma pie Bulgārijas piedēvēšanā: Bulgārijas premjerministrs un aizsardzības ministrs paziņoja, ka vēl nav zināms, vai droni bijuši Krievijas vai Ukrainas; Reuters jūras drošības avots provizoriski vērtēja, ka atbildība, visticamāk, jāuzņemas Krievijai; Ukrainas prezidents Zelenskis nepārprotami apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija, un ka Ukrainas spēki šajā zonā nedarbojās. ALFA WATAN upuru skaits arī atšķiras — lielākā daļa ziņojumu apkalpi raksturoja kā pazudušu, jo glābēji atrada tikai apgāztu laivu, trīs plostus un vestes, bet Rumānijas Iekšlietu ministrija ziņoja par diviem bojāgājušajiem un 11 izglābtajiem no nogrimušā kuģa. 5. oktobra Royad Mammadov incidenta pie Rumānijas raksturojums arī atšķiras: tas aprakstīts kā kuģis, kas pārvadāja labību no Ukrainas uz Itāliju, bet Zelenskis citēts kā apgalvojums, ka kuģis pārvadāja kukurūzu un to trāpīja divi Krievijas droni.
Konteksts
Abi uzbrukumā cietušie kuģi pieder Turcijas uzņēmumiem, liecina Melnās jūras stratēģisko pētījumu institūta dati (ALFA WATAN un Royad Mammadov saistīti ar Stambulas Spring Marine Denizcilik, ABLE — ar Ocean Eagle Shipping & Trading). Pēc Marine Traffic datiem, ALFA WATAN atradās maršrutā no Ēģiptes uz Rumāniju, bet ABLE — no Rumānijas uz Stambulu, pārvadājot kviešus dienvidu virzienā. ABLE 18 cilvēku apkalpē bija 11 Turcijas un 7 Indijas pilsoāi; Royad Mammadov apkalpē bija Azerbaidžānas un Indijas pilsoāi. Diena pirms Bulgārijas incidenta, 5. oktobrī, Royad Mammadov tika trāpīts ar droniem pie Rumānijas krasta, pārvadājot labību no Ukrainas uz Itāliju; Rumānijas Iekšlietu ministrija ziņoja par diviem bojāgājušajiem un 11 izglābtajiem. Bulgārijas premjerministrs sasauka ārkrtas sanāksmi ar vairāku ministriju un drošības dienestu pārstāvjiem; prezidente Ilijana Jotova atcīla vizīti uz Veliko Tarnovu. Glābšanā piedalījās Bolgārijas jūras spēku kuģis DIOSCURIA, Bolgārijas Jūras spēku ātrlaiva, robežapsardzes kutle un Rumānijas krasta apsardzes kuģi un helikopters; ALFA WATAN apkalpes meklēšana tika pārtraukta tajā pašā vakarā bez izdzīvojušajiem. Diplomātiskais konteksts: Turcija un ANO ziņoja par jaunu Krievijas–Ukrainas sarunu organizēšanu par pamieru Melnajā jūrā graudaugu piegāžu aizsardzībai; Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekšēji noraidīja iespēju izbeigt uzbrukumus; Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena nosodīja uzbrukumus un pauda solidaritāti ar skartajām ES dalībvalstīm.