2026. gada 6. oktobris
-
Eiropas Komisija apstiprinājusi pirmspaplašināšanās reformu paketi; Ukrainas lauksaimniecībai — īpaši nosacījumi
Eiropas Komisijas kolēģija 6. oktobrī Strasbūrā apstiprināja priekšlikumu paketi par tā sauktajiem pirmspaplašināšanās politikas pārskatiem, lai sagatavotu ES jaunu dalībvalstu uzņemšanai, tostarp Ukrainai. Paketi prezentēja paplašināšanās komisāre Marta Kos. Tajā ietilpst pāreja no vienprātības uz kvalificētu balsu vairākumu vairākās jomās, stingrāki mehānismi pret atkāpšanos no tiesiskuma principiem, pakāpeniskās integrācijas koncepts četrām vadošajām kandidātvalstīm — Ukrainai, Moldovai, Melnkalnei un Albānijai — un mērķtiecīgi mehānismi Ukrainas lauksaimniecības sektoram. Pirmā augsta līmeņa diskusija paredzēta 15.–16. oktobra Eiropadomes sanāksmē, ceļu kartes četrām kandidātvalstīm plānots publicēt 28. oktobrī.
-
Zelenskis: Ukraina saņēmusi atjauninātu izlūkošanas informāciju par Krievijas gatavošanos jaunam masveida uzbrukumam
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 6. oktobrī pēc selektora sanāksmes ar valdības pārstāvjiem, militārajiem un atslēgas dienestiem paziņoja, ka Ukraina ir saņēmusi atjauninātu izlūkošanas informāciju par Krievijas gatavošanos jaunam masveida uzbrukumam. Ukraina gatavo pretdarbību. Ukrainas Gaisa spēki fiksēja trīs stratēģisko bumbvedēju Tu-160 izlidošanu no Belaja aerodroma Krievijā; vēlāk tika ziņots par vēl sešiem Tu-95 no Oļenegorskas. Naktī uz 7. oktobri Krievija uz Ukrainu izšāva ballistiskās raķetes, kruīza raķetes un 130 dronus.
-
Zviedrija nosūtīs Patriot sistēmu uz Žešuvu Polijā, lai aizsargātu NATO loģistikas centru Ukrainas atbalstam
Zviedrija izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu Žešuvas pilsētā Polijas dienvidaustrumos, lai aizsargātu NATO loģistikas mezglu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāta militārā un civilā palīdzība. Misijā piedalīsies aptuveni 100 Zviedrijas karavīru, kas darbosies NATO komandā un pievienosies NATO integrētajai gaisa un raķešu aizsardzības sistēmai. Misijas sākums paredzēts decembra sākumā, un tā turpināsies līdz 2026. gada beigām ar plāniem to pagarināt līdz 2027. gada pirmajai pusei.
-
Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
-
Ukraina pieteikusi aizdomas par Krievijas Melnās jūras flotes komandieri saistībā ar triecienu dzīvojamai ēkai Kijivā
Ukrainas Drošības dienests (SBU) un prokuratūra 6. oktobrī aizmuguriski paziņoja par aizdomu izteikšanu Krievijas Melnās jūras flotes komandierim admirālim Sergejam Pinčukam saistībā ar 2024. gada 8. jūlija Kalibra spārnoto raķešu triecienu dzīvojamai ēkai Kijivā, kurā gāja bojā 13 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc izmeklēšanas datiem, Pinčuks parakstījis kaujas pavēli, uz kuras pamata tika veikts uzbrukums.