Kaja Kallasa izklāsta ES atbildi uz Krievijas uzbrukumiem Melnajā jūrā
ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa 20. oktobrī Strasbūrā Eiropas Parlamenta plenārsēdē izklāstīja trīs ES atbildes virzienus uz Krievijas eskalāciju Melnajā jūrā: Ukrainas lauksaimniecības eksporta atbalstu, jūras drošības stiprināšanu un starptautiskā diplomātiskā spiediena palielināšanu uz Krieviju. Pēc viņas teiktā, kopš jūlija vidus Ukraina katru dienu zaudē aptuveni 60 miljonus eiro eksporta ieņēmumu Krievijas uzbrukumu dēļ.
Galvenais
- Kaja Kallasa uzstājās Strasbūrā Eiropas Parlamenta plenārsēdē 20. oktobrī.
- Trīs ES atbildes virzieni: lauksaimniecības eksporta atbalsts, jūras drošība, diplomātiskais spiediens uz Krieviju.
- Kopš jūlija vidus Ukraina katru dienu zaudē aptuveni 60 miljonus eiro eksporta ieņēmumu.
- Kopš jūlija eksporta apjomi caur ES un Ukrainas "Solidaritātes ceļiem" palielinājušies par gandrīz 2 miljoniem tonnu graudu.
- Krievija uzbrūg robežšķērsošanas punktiem ar Moldovu, Rumāniju un Poliju, apdraudot alternatīvos eksporta maršrutus.
- Rumānija un Bulgārija ar ES atbalstu izveido Melnās jūras drošības centru; iniciatīva Eastern Flank Watch aptver Baltijas–Melnās jūras reģionu sadarbībā ar NATO.
- 23. septembrī Ņujorkā 51 valsts un ES nolasīja kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas agresiju un aicinot nodrošināt kuģošanas brīvību Melnajā jūrā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas uzbrukumi apdraud Ukrainas eksporta maršrutus un samazina eksporta ieņēmumus, tādējādi ietekmējot kara laika ekonomiku. ES atbilde apvieno ekonomisko atbalstu, jūras aizsardzību, militāro koordināciju un diplomātisko spiedienu. Incidences pie Rumānijas un Bulgārijas ir izraisījušas priekšlikumus par ciešāku NATO sadarbību un papildu militārajiem spēkiem Melnajā jūrā.
Kas notika
Kaja Kallasa, ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, 20. oktobrī uzstājās plenārsēdē Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kurā izklāstīja trīs ES atbildes virzienus uz Krievijas eskalāciju Melnajā jūrā. Pirmkārt, ES turpinās atbalstīt Ukrainas lauksaimniecības eksportu, izmantojot iniciatīvu "Solidaritātes ceļi", kuras ietvaros kopš jūlija graudu eksports pieaudzis par gandrīz 2 miljoniem tonnu, vienlaikus kompensējot aptuveni 60 miljonu eiro ikdienas zaudējumus, ko rada Krievijas uzbrukumi eksporta maršrutiem kopš jūlija vidus. Otrkārt, ES stiprinās jūras drošību — dalībvalstis var apmainīties ar jūras novērošanas informāciju caur MARSUR tīklu, Rumānija un Bulgārija ar ES atbalstu izveido Melnās jūras drošības centru, bet Eiropas Aizsardzības aģentūras ietvaros notiek sadarbība par jaunās paaudzes jūras mīnu neitralizācijas līdzekļiem un bezpilota jūras sistēmām. Iniciatīva Eastern Flank Watch paredz pastiprināt novērošanu un aizsardzību no Baltijas līdz Melnajai jūrai ciešā koordinācijā ar NATO. Treškārt, ES palielinās diplomātisko spiedienu, strādājot ar tādiem partneriem kā Turcija, Indija, Āfrikas valstis un citas Globālā dienvida valstis, lai panāktu vienošanos par kuģošanas brīvību Melnajā jūrā. Kallasa arī ziņoja, ka Ukraina piedāvāja vienošanos par Melno jūru, kuru Krievija noraidīja, un nosauca nesenos incidentus ar Krievijas droniem ES dalībvalstu gaisa telpā un uzbrukumus civilajiem tankkuģiem pie Rumānijas krastiem par bīstamu un nepieņemamu eskalāciju.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji akcentē Krievijas uzbrukumus Ukrainas eksporta maršrutiem, robežšķērsošanas punktiem un kuģiem, kā arī eksporta ieņēmumu zaudējumus. Tiek izcelts Ukrainas piedāvājums par vienošanos Melnās jūras jautājumā un meklētais starptautiskais atbalsts kuģošanas brīvībai. Nozīmīga uzmanība pievērsta ES Solidaritātes ceļiem, jūras novērošanai, reģionālajai drošībai un priekšlikumiem par militāro palīdzību.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā pieeja fokusējas uz kuģošanas brīvību, civilo kuģošanas aizsardzību un NATO un ES dalībvalstu drošību Melnajā jūrā. Tiek uzsvērta koordinēta novērošana, kopīgs militāro spēju iepirkums, sadarbība ar NATO un diplomātiska iesaiste ar tādiem partneriem kā Turcija, Indija un Globālā dienvida valstis. Nesenie uzbrukumi kuģiem un dronu incidenti pie Rumānijas tiek raksturoti kā nepieņemama eskalācija.
Konteksts
ES un Ukrainas iniciatīva "Solidaritātes ceļi" nodrošina alternatīvus maršrutus Ukrainas eksportam. ES dalībvalstis var apmainīties ar jūras novērošanas informāciju, izmantojot MARSUR tīklu. Rumānija un Bulgārija ar ES atbalstu izveido Melnās jūras drošības centru. Iniciatīva Eastern Flank Watch aptver novērošanu un aizsardzību no Baltijas līdz Melnajai jūrai sadarbībā ar NATO. 23. septembrī 51 valsts un ES nolasīja kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas agresiju un aicinot nodrošināt kuģošanas brīvību Melnajā jūrā. ES strādā ar Turciju, Indiju, Āfrikas valstīm un citām Globālā dienvida valstīm. Rumānijas F-16 iznīcinātāji, kā ziņots, notrieca divus dronus, kas nelikumīgi iekļuva Rumānijas gaisa telpā virs Melnās jūras. Pēc Rumānijas iniciatīvas otrdien tika sasaukta NATO Ziemeļatlantijas padomes speciālā sanāksme par Melnās jūras aizsardzību un atturēšanu.