Von der Leyena ierosina Eiropas Drošības padomi un jaunu ES drošības stratēģiju
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 16. septembrī savā ikgadējā uzrunā par Eiropas Savienības stāvokli Strasbūrā ierosināja izveidot Eiropas Drošības padomi ar līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Ukrainu, Lielbritāniju, Norvēģiju un Kanādu, kā arī jaunu Eiropas drošības stratēģiju un "Ārkārtas drošības protokolu" – Eiropas analogu NATO 4. pantam. Ierosinājums tika pamatots ar pieaugošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem un transatlantisko saišu vājināšanos Donalda Trampa administrācijas laikā.
Galvenais
- Von der Leyena 16. septembrī Eiropas Parlamentā nolasīja ikgadējo uzrunu par ES stāvokli.
- Ierosināts izveidot Eiropas Drošības padomi, iekļaujot Ukrainu, Lielbritāniju, Norvēģiju, Kanādu un citus partnerus.
- Jaunu Eiropas drošības stratēģiju kopīgi izstrādās von der Leyena un ES Augstā pārstāve Kaja Kallasa.
- Piedāvāts "Ārkārtas drošības protokols" – Eiropas analogs NATO 4. pantam, ko pēc vienas dalībvalsts aktivizēšanas sasauktu visu dalībvalstu tikšanos.
- Von der Leyena pieminēja incidentus Dānijā, Lietuvā un Polijā kā Krievijas hibrīdapdraudējuma pierādījumu.
- Ukrainai solīts amerikāņu Patriot zenītraķešu iepirkums un kopīga ES–Ukrainas gaisa aizsardzības sistēma projektā "Freya".
- Piedāvāts jauns Eiropas Stratēģisko spēju instruments, saskaņots ar NATO, lai attīstītu, piemēram, gaisa degvielas uzpildi un gaisa aizsardzību.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī uzruna iezīmē nozīmīgu institucionālu soli ES aizsardzības politikā – virzību uz strukturētu ES līmeņa drošības forumu un ātrās konsultāciju mehānismu ārpus NATO. Fon der Leiena skaidri definē Eiropu kā tiešu Krievijas hibrīduzbrukumu mērķi, minot konkrētus incidentus Dānijā, Lietuvā, Polijā un Leipcigā. Ukrainas iekļaušana ierosinātajā Eiropas Drošības padomē un konkrētas saistības – Patriot zenītraķetes un kopīga gaisa aizsardzība projektā "Freja" – padara šo priekšlikumu tieši saistošu Ukrainas karam. Ierosinājums ir arī skaidra atbilde uz šaubām par ASV uzticamību pēc Trampa Grēnlandes anexijas draudiem un ASV karaspēka Eiropā pārskatīšanas.
Kas notika
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 16. septembrī Strasbūrā Eiropas Parlamentā nolasīja ikgadējo uzrunu par Eiropas Savienības stāvokli. Uzrunā viņa ierosināja izveidot Eiropas Drošības padomi kā līderu formātu, kas nodarbotos ar kontinenta drošību kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem – Ukrainu, Lielbritāniju, Norvēģiju, Kanādu un citiem. Kopā ar ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā Kaju Kallasu viņa izstrādās jaunu Eiropas drošības stratēģiju, kas papildinātu NATO Līguma 4. pantu. Piedāvāts arī "Ārkārtas drošības protokols" – Eiropas analogs NATO 4. pantam –, kas pēc vienas dalībvalsts aktivizēšanas sasauktu visu dalībvalstu tikšanos, lai koordinētu Eiropas atbildi, atturētu no turpmākas eskalācijas un mazinātu sekas. Fon der Leiena uzsvēra, ka hibrīddraudi – kiberuzbrukumi, sabotāža, dedzināšana un dronu ielidošana – katru dienu pastiprinās un kļūst mazāk "hibrīdi". Viņa pieminēja iepriekšējās nedēļas incidentus Dānijā, Lietuvā un Polijā, kā arī drona uzlidošanu Leipcigā kā pierādījumu augstošiem Krievijas draudiem Eiropas teritorijā. Ukrainai viņa solīja amerikāņu Patriot zenītraķešu iepirkumu un kopīgas ES–Ukrainas gaisa aizsardzības sistēmas izveidi projektā "Freja". Tika paziņots arīts par jaunu Eiropas Stratēģisko spēju instrumentu, kas saskaņots ar NATO un paredzēts Eiropas stratēģisko militāro spēju – piemēram, gaisa degvielas uzpildes un gaisa aizsardzības – attīstīšanai. Fon der Leiena arī ierosināja Kanādu padarīt par ES asociēto dalībvalsti.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti – tostarp Eiropas pravda, Ukrinform, Liga.net, NV, ZN.UA un Ukrainska pravda – stāstu centrē ap Ukrainas gaidāmo iekļaušanu ierosinātajā Eiropas Drošības padomē un uz Ukrainu orientētiem rezultātiem – Patriot zenītraķešu iepirkumu un kopīgu gaisa aizsardzību projektā "Freja". Ukrainas mediji uzrunu skata kā atbildi uz "Putina un Trampa" radītajiem draudiem un uzsver, ka jaunā Eiropas drošības stratēģija ir tieši saistīta ar karu Ukrainā. Vairāki ukraiņu izdevumi izceļ Eiropas Tautas partijas frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera atbalstu un viņa "27 bonsai armiju" kritiku par sadrumstalotu nacionālo aizsardzības tēriņu, lasot to kā atbalstu integrētākai Eiropas aizsardzības nostājai, kas ietver Ukrainu. Ukrainas mediji plaši ziņo, ka līderu līmeņa Eiropas drošības formāts ietvers Ukrainu, Lielbritāniju, Norvēģiju, Kanādu un "citus", signalizējot par Kijivas vietu plašākā līdzīgi domājošā koalīcijā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par to, kas raksturoja Krievijas drona krišanu uz dzīvojamu ēku Rumānijas Galači pilsētā kā atbilstošu NATO 4. panta konsultāciju kritērijiem – lielākā daļa avotu šo paziņojumu piedēvē Rumānijas ārlietu ministrei Oanai Toju, bet viens avots to piedēvē Ukrainas ārlietu ministram Sibiham.
Konteksts
NATO Līguma 4. pants ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt konsultācijas ar sabiedrotajiem, ja tā uztver draudus savas teritoriālajai integritātei, un to uzskata par pirmssoļu pirms 5. panta izsaukšanas. Pagātnes priekšlikumi par Eiropas Drošības padomi datējami ar 1980. gadiem, atjaunojās pēc 2003. gada Irākas kara šķelšanās ES un 2017. gadā atkal tika rosināti toreizējā Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera un Francijas prezidenta Emanuela Makrona vadībā, bet cieta neveiksmi Lielbritānijas pretestības dēļ. Konkrēti nesenie incidenti: 3. septembrī Dānijas izlūkdienests ziņoja par Krievijas sabotāžas plāniem pret Dānijas aizsardzības rūpniecību; 14. septembrī Dānijas militāro helikopteri no Krievijas fregates apšaudīja ar signālraķetēm; 15. septembrī Lietuvā nokrita Krievijas drons pēc tam, kad to notrieca Itālijas iznīcinātāji no Šauļu bāzes; Leipcigā parādījās drons netālu no Ukrainas lidmašīnas. Vācijas kanclera Frīdriha Mercas vadītā partija un Rumānijas ārlietu ministre Oana Toja bija atsevišķi aicinājuši izsaukt NATO 4. pantu saistībā ar nesenajiem dronu incidentiem. Fon der Leiena arī ierosināja Kanādu padarīt par ES asociēto dalībvalsti un paziņoja par jaunu Eiropas Stratēģisko spēju instrumentu, kas saskaņots ar NATO un paredzēts tādu spēju kā gaisa degvielas uzpildes un gaisa aizsardzības attīstīšanai.