Slovākijas premjers Fico paziņo, ka negrasās pildīt NATO 5. panta saistības
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico uzstāšanās laikā Prešovas slimnīcā paziņoja, ka negrasās pildīt saistības saskaņā ar Ziemeļatlantas līguma 5. pantu un nepiedalīsies sabiedroto aizsardzībā Krievijas uzbrukuma gadījumā. Viņš uzsvēra, ka kā premjers darīs visu, lai Slovākija nekad netiktu iesaistīta militārā konfliktā. Runas laikā Fico nemedz pieminēja Krieviju kā agresoru un apsūdzēja Eiropas līderus "karotāju retorikā". Paziņojums nāk dienu pirms Fico plānotā brauciena uz Kijivu, kur viņš plāno tikties ar Ukrainas prezidentu un premjerministru.
Galvenais
- Slovākijas premjers Roberts Fico paziņoja, ka neplāno pildīt NATO 5. panta saistības un nepiedalīsies sabiedroto aizsardzībā Krievijas uzbrukuma gadījumā.
- Paziņojumu Fico izteica 17. septembrī uzrunā studentiem un slimnīcas darbiniekiem Prešovā.
- Fico sacīja: "Es negribu, lai Slovākija būtu iesaistīta militārā konfliktā kāda 5. panta dēļ. Kā premjers es darīšu visu, lai Slovākija nekad netiktu iesaistīta militārā konfliktā."
- Uzrunas laikā Fico nemedz pieminēja Krieviju kā agresori vai draudu avotu Eiropai.
- Fico apsūdzēja Eiropas līderus "karotāju retorikā" un jautāja, pret ko NATO būtu jāaizsargājas.
- Fico paziņoja, ka 18. septembrī dosies uz Kijivu, kur tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Serhiju Koreckiju.
- NATO 5. pants nosaka kolektīvās aizsardzības principu, taču palīdzības veidu nosaka katra dalībvalsts pati.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis paziņojums nāca no NATO dalībvalsts premjerministra, kurš publiski un iepriekš atteicās pildīt alianses centrālo kolektīvās aizsardzības saistību. Tas tika izteikts fonā, kad nesenajās nedēļās notika vairāki Krievijas dronu incidenti un aizdomas par sabotāžas operācijām NATO teritorijā. Krievijas nenorādīšana kā draudu avots un Eiropas līderu apsūdzēšana "karotāju retorikā" Ukrainas medijos tika interpretēts kā saskaņotības ar Maskavu pazīme.
Kas notika
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico 17. septembrī uzstājās Prešovas slimnīcā pirms studentiem un darbiniekiem, kur paziņoja, ka negrasās pildīt saistības saskaņā ar NATO 5. pantu. Viņš sacīja, ka nevar iedomāties Slovākiju sūtām 5 000 vai 10 000 karavīru cīņā, "nezinot ar ko, kāpēc un par ko". Fico uzsvēra, ka kā premjers darīs visu, lai Slovākija nekad netiktu iesaistīta militārā konfliktā. Vienlaikus viņš norādīja, ka Slovākija augstu vērtē dalību NATO un respektē savas saistības. Fico arī paziņoja, ka 18. septembrī dosies uz Kijivu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Serhiju Koreckiju. Uzrunas laikā Fico nemedz pieminēja Krieviju kā agresori un apsūdzēja Eiropas līderus "karotāju retorikā", apgalvojot, ka neredz, pret ko NATO būtu jāaizsargājas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi piegādātie raksti ir no Ukrainas avotiem, galvenokārt ukraiņu valodā rakstošiem medijiem, un koncentrējas uz stāstu par NATO sabiedrotās valsts līderi, kurš publiski signalizē par atteikšanos aizstāvēt citas dalībvalsts pret Krieviju. Virsraksti uzsver, ka Fico atteicās aizstāvēt sabiedrotos Krievijas uzbrukuma gadījumā un citē viņa retoriku, kas noraida pašu kolektīvās aizsardzības ideju, iedveidojot to kā prokrievisku nostāju. Segums saista uzrunu ar Fico gaidāmo braucienu uz Kijivu, kontekstualizējot to ar viņa iepriekšējo Slovākijas militārās palīdzības Ukrainai pārtraukšanu, opozīciju Ukrainas dalībai NATO un 2026. gada jūnija nostāju pret turpmāku atbalstu pirms Ankaras samita. Raksti novieto uzrunu blakus neseniem Krievijas dronu un hibrīdu incidentiem NATO teritorijā (Polija, Dānija, Lietuva, Vācija, pati Slovākija), piedāvājot atteikumu pret aktīvu Krievijas spiediena uz aliansi fonu. Vairāki materiāli uzsver, ka Fico uzrunas laikā nemedz pieminēja Krieviju kā agresori, bet gan apsūdzēja Eiropas līderus "karotāju retorikā", uzskatot šo izlaišanu par daļu no plašāka modeļa – paziņojumiem, kas attaisno Krievijas iebrukumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas avoti atšķiras interpretācijā par to, kā iedalīt Fico paziņojumu: vienā lasījumā tas ir tiešs NATO saistību noraidījums, citā – Slovākijas tiesību patstāvīgi izvēlēties saistību izpildes veidu aizstāvēšana. Daļa avotu uzsver Fico vārdus par to, ka Slovākija "respektē savas NATO saistības", citi to nepiemin un koncentrējas uz viņa atteikuma formulējumu. Tāpat dažādos avotos parādās atšķirīga Ukrainas premjerministra uzvārda transkripcija (Koretsky, Koreckyi, Koretskyi).
Konteksts
Ziemeļatlantas līguma 5. pants nosaka, ka bruņots uzbrukums vienam sabiedrotajam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem, taču palīdzības veidu nosaka katra dalībvalsts pati. Kopš atgriešanās Slovākijas premjera amatā 2023. gada rudenī Fico pārtrauca militāro palīdzību Ukrainai un atkārtoti izteicies ar paziņojumiem, kurus Ukrainas avoti raksturo kā attaisnojošus Krievijas iebrukumu. 2024.–2025. gadā Fico iebilda pret Ukrainas dalību NATO un piedraudēja to bloķēt, bet 2026. gada jūnijā publiski iebilda pret turpmāku liela mēroga finansiālu un militāru atbalstu Ukrainai pirms jūlija NATO samita Ankarā. Nedēļās pirms uzrunas tika ziņots par vairākiem Krievijas dronu incidentiem un aizdomām par sabotāžām NATO teritorijā: 13. septembrī drons trāpīja pasažieru vilcienam Jahodinas stacijā pie Polijas robežas, 17. septembrī cits Krievijas drons nokrita netālu no Jahodinas–Dorohuskas robežpārejas, 14. septembrī Dānijas bruņoto spēku helikopteri apšaudīja ar signālraķetēm no Krievijas fregates, Dānijas izlūkdienesti ziņoja par atklātiem Krievijas sabotāžas plāniem pret Dānijas aizsardzības rūpniecību, bet 15. septembrī Krievijas drons tika notriekts virs Lietuvas. Slovākijas policija augustā ziņoja, ka novērsusi uzbrukumu ar dedzināšanu Skyeton UAV rūpnīcai austrumu Slovākijā un aizturējusi trīs ārvalstu aizdomās turamos; uzņēmums incidentu saista ar Krieviju. Fico savā uzrunā pieminēja Bratislavas aptuveni 100 miljonu eiro programmu Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai un aicināja aktīvāku diplomātiju kara izbeigšanai. Pirms Fico atgriešanās valdībā Slovākija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma bija nodevusi Ukrainai 13 militārās palīdzības pakas kopumā apmēram 671 miljona eiro vērtībā un aptuveni desmit MiG-29 lidmašīnas.