Dānijas izlūkdienesti: Krievija varētu pastiprināt hibrīdkaru pret Rietumiem un NATO
Dānijas Aizsardzības izlūkdienests 24. septembrī publicēja jaunu draudu novērtējumu, brīdinot, ka Krievija tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprinās hibrīdo karu pret Rietumu valstīm un NATO. Izlūkdienesta vadītājs Tomass Arenkiels paziņoja, ka pastāv "neliels, bet augošs" risks, ka Krievija veiks ierobežotu militāru uzbrukumu kādai NATO valstij austrumu flangā. Dānijas Civilās drošības aģentūra pēc novērtējuma paaugstināja kiberuzbrukumu draudu līmeni, bet Igaunijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Dānijas brīdinājums lielākoties atbilst tās pašas situācijas izpratnei.
Galvenais
- Dānijas Aizsardzības izlūkdienests 24. septembrī nāca klajā ar jaunu draudu novērtējumu par Krievijas hibrīdkara intensificēšanos pret Rietumiem un NATO tuvākajos mēnešos.
- Izlūkdienesta vadītājs Tomass Arenkiels norādīja uz "nelielu, bet augošu" risku, ka Krievija veiks ierobežotu militāru uzbrukumu kādai NATO valstij austrumu flangā pie Krievijas robežas.
- Iespējamie uzbrukuma veidi: tāla darbības rādiusa triecieni (droni vai raķetes) pret Ukrainu atbalstošu infrastruktūru, viltus operācijas ar Ukrainas ražotiem droniem vai neliela skaita Krievijas karavīru izvietošana kaimiņvalstīs, iespējams, bez nacionālajiem apzīmējumiem.
- Pašreizējais ierobežota uzbrukuma risks tiek vērtēts kā "zems"; tiešas NATO valsts invāzijas gatavošanas pazīmes nav novērotas.
- Dānijas Civilās drošības aģentūra paaugstināja "iznīcinošu kiberuzbrukumu" draudu līmeni no vidēja uz augstu, norādot, ka tās rīcībā ir informācija par konkrētiem sabotāžas plāniem pret Dāniju.
- Igaunijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Dānijas novērtējums lielākoties atbilst tās pašas situācijas izpratnei, bet bruņoto spēku kaujas gatavības paaugstināšana pašlaik nav nepieciešama.
- Dānijas aizsardzības ministrs (avotos minēts kā Troels Lund Poulsen vai Jeppe Bruus) apliecināja, ka Dānija neplāno pārtraukt atbalstu Ukrainai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir formāls NATO dalībvalsts izlūkdienesta novērtējums par nenovēršamu Krievijas draudu, ne tikai mediju spekulācijas. Tajā identificētas konkrētas hibrīdtaktikas — sabotāža, kiberuzbrukumi, uzbrukumi aizsardzības nozarei un palīdzības piegāžu ķēdēm, kā arī iespējamas viltus operācijas ar Ukrainas ražotiem droniem. Dānijas Civilās drošības aģentūra reaģēja, paaugstinot kiberdraudu līmeni un atsaucoties uz informāciju par konkrētiem sabotāžas plāniem pret Dāniju, vienlaikus Dānija publiski apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainai. Igaunijas paziņojums, ka Dānijas novērtējums atbilst tās pašas izpratnei, liecina par plašāku vienotību starp NATO austrumu flanga sabiedrotajiem.
Kas notika
2026. gada 24. septembrī Dānijas Aizsardzības izlūkdienests publiskoja jaunu draudu novērtējumu, kurā brīdināja, ka Krievija tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprinās hibrīdo karu pret Rietumu valstīm un NATO. Izlūkdienesta vadītājs Tomass Arenkiels paziņoja, ka pastāv "neliels, bet augošs" risks, ka Krievija veiks ierobežotu militāru uzbrukumu kādai NATO valstij austrumu flangā pie Krievijas robežas. Pēc viņa teiktā, šāds uzbrukums varētu izpausties kā tāla darbības rādiusa triecieni ar droniem vai raķetēm pret Ukrainu atbalstošu infrastruktūru, kā viltus operācijas, izmantojot Ukrainas ražotus dronus, vai kā neliela skaita Krievijas karavīru izvietošana kaimiņvalstīs, iespējams, bez nacionālajiem apzīmējumiem. Vienlaikus pašreizējais risks tika vērtēts kā "zems" un netika konstatētas tiešas NATO valsts invāzijas gatavošanas pazīmes. Pēc šī novērtējuma Dānijas Civilās drošības aģentūra paaugstināja "iznīcinošu kiberuzbrukumu" draudu līmeni no vidēja uz augstu, norādot, ka tās rīcībā ir informācija par konkrētiem sabotāžas plāniem pret Dāniju un ka Krievijas pieaugošā gatavība uzņemties riskus ietekmē arī Dānijas drošības situāciju. Dānijas aizsardzības ministrs (avotos saukts gan par Troelu Lundu Poulsenu, gan Jepi Brūsu) preses konferencē Kopenhāgenā raksturoja drošības situāciju kā nopietnāku nekā jebkurā brīdī kopš Aukstā kara beigām un apliecināja, ka Dānija negrasās pārtraukt atbalstu Ukrainai. Igaunijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Dānijas novērtējums lielākoties atbilst tās situācijas izpratnei un ka Igaunijas bruņoto spēku kaujas gatavības paaugstināšana pašlaik nav nepieciešama, vienlaikus uzsverot, ka tā "rūpīgi uzrauga notikumus" un ir "gatava veikt izlēmīgus pasākumus", ja nepieciešams.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras Dānijas aizsardzības ministra vārdā: "Укрінформ" un vairāki fakti viņu sauc par Troels Lund Poulsen, citi fakti — par Jeppe Bruus, bet vienā faktā minēts "Troels Lund Poulsen (Jeppe Bruus)". Amats (aizsardzības ministrs) un sacītais citādi ir identisks.
Konteksts
Novērtējums nāk dienu pēc 23. septembra incidents, kad Krievijas militārais helikopters no Kaļiņingradas apgabala virziena īslaicīgi pārkāpa Polijas gaisa telpu netālu no Branevo. 2025. gada septembra sākumā Krievijas militārais kuģis Baltijas jūrā raidīja signālraķetes Dānijas militārā helikoptera virzienā; Dānija saistībā ar šo incidentu izsauca Krievijas vēstnieku. 18. septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka tuvākajos mēnešos visiespējamākais scenārijs ir Krievijas hibrīduzbrukumi ar droniem un raķetēm pret Ukrainu atbalstošām valstīm. 6. augustā "The Wall Street Journal" ziņoja, ka ASV izlūkdienesti uzskata — Putins varētu testēt NATO gatavību kolektīvai aizsardzībai ar kiberuzbrukumu, sabotāžu vai ierobežotu iebrukumu vienā alianses valstī laikā no 2025. gada rudens līdz 2029. gadam. 17. septembrī CNN ziņoja, ka Krievijas hibrīdkampiņa mērķis ir palielināt Ukrainas atbalsta izmaksu sajūtu Eiropas sabiedrībā un pārbaudīt NATO gatavību piemērot 5. pantu, vienlaikus nepārkāpjot tieša konflikta robežu. Vācija augustā apsūdzēja Maskavu par neveiksmīgu dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai. 28. jūnijā Polijas Ārvalstu izlūkdienesta priekšnieks paziņoja, ka Krievija ir gatava sūtīt "mazos zaļos vīriņus" uz Baltijas valstīm; Lietuvas Aizsardzības ministrija nākamajā dienā norādīja, ka pašlaik nav objektīvu pazīmju par Krievijas pilna mēroga uzbrukuma gatavošanu Baltijas valstīm.