Makrons uzdevis Francijas valdībai izstrādāt plānu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret Krievijas hibrīddraudiem
Francijas prezidents Emanuels Makrons 18. septembrī pēc tikšanās Eļizejas pils dārzā ar parlamentāro partiju vadītājiem un drošības dienestu vadību pavēlējis valdībai sagatavot plānu kritiskās infrastruktūras un aizsardzības rūpniecības objektu aizsardzībai pret Krievijas dronu uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem. Makrons paziņoja, ka kopš vasaras Krievija ir ievērojami pastiprinājusi hibrīduzbrukumus pret Eiropas interesēm, un uzsvēra, ka Francijas atbalsts Ukrainai ir nepieciešams vairāk nekā jebkad.
Galvenais
- Makrons 18. septembrī pavēlējis Francijas valdībai sagatavot plānu kritiskās infrastruktūras un aizsardzības rūpniecības objektu aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem.
- Tikšanās Eļizejas pils dārzā notika 18. septembrī, piedaloties parlamentāro partiju vadītājiem, premjerministram Sebastjanam Lekornū, izlūkdienestu vadītājiem un Enerģētikas ģenerāldirektoram.
- Makrons minēja drona uzbrukumu pasažieru vilcienam starp Kijivu un Varšavu, drona ar sprāgstvielu atklāšanu Leipcigas lidostā, signālraķeti pie Dānijas fregates un vairākus Eiropas gaisa telpas pārkāpumus.
- Iekšlietu ministrs tikās ar reģionālajiem prefektiem, lai paaugstinātu gatavību Krievijas hibrīduzbrukumiem; prefektiem nedēļas laikā jāizveido drošības un aizsardzības štābi.
- Makrons paziņoja, ka Francija atbildēs uz Krievijas hibrīduzbrukumiem, nenorādot atbildes raksturu.
- Francija kopā ar Lielbritāniju vada „Gribētāju koalīciju"; tuvākajās nedēļās Eiropā notiks mācības tās nostiprināšanai.
- Konfidenciālā ziņojumā, ko ieguvusi France Télévisions, kā iespējamie Krievijas mērķi minēti elektrostacijas un elektrotīkli, dzelzceļš, telekomunikāciju tīkli un dzeramā ūdens apgādes sistēmas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Francija oficiāli paceļ cīņu pret Krievijas hibrīddraudiem līdz valdības mēroga prioritātei, sasaistot infrastruktūras aizsardzību ar turpmāku atbalstu Ukrainai. Plāns koordinē izlūkdienestus, aizsardzības un iekšlietu resoru un reģionālo pārvaldi, liecinot par visaptverošu valsts atbildi. Makrons skaidri sasaista Krievijas hibrīdaktivitātes ar mēģinājumiem graut Eiropas atbalstu Ukrainai, padarot infrastruktūras aizsardzību par drošības politikas jautājumu, nevis tālu fonu.
Kas notika
Francijas prezidents Emanuels Makrons 18. septembrī pēc tikšanās Eļizejas pils dārzā ar parlamentāro partiju vadītājiem un 2027. gada prezidenta vēlēšanu kandidātiem pavēlējis valdībai izstrādāt plānu kritiskās infrastruktūras un aizsardzības rūpniecības objektu aizsardzībai pret Krievijas dronu uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem. Tikšanās notika jaunā Eļizejas pils krīzes telpā augstākā drošības līmenī, un piedalījās arī premjerministrs Sebastjans Lekornū, izlūkdienestu un drošības dienestu vadītāji un Enerģētikas ģenerāldirektors. Pēc Aizsardzības un nacionālās drošības padomes sēdes premjerministrs devis norādījumus ministriem un dienestiem, bet iekšlietu ministrs sasauktu reģionālo prefektu sanāksmi, lai paaugstinātu gatavību. Prefektiem tuvākajā nedēļā jāizveido drošības un aizsardzības štābi savos departamentos. Makrons uzskaitīja virkni nesenu incidentu kā Krievijas hibrīdapdraudējuma pastiprināšanās piemērus: drona uzbrukumu pasažieru vilcienam starp Kijivu un Varšavu 13. septembrī, dronu ar sprāgstvielām Leipcigas lidostā (Vācijas specdienesti to saista ar Krievijas GRU), signālraķetes izšaušanu pie Dānijas fregates 14. septembrī, kā arī vairākus Eiropas gaisa telpas pārkāpumus. Makrons paziņoja, ka Francija atbildēs uz Krievijas hibrīduzbrukumiem, nenorādot atbildes raksturu, un uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir Francijas drošības un taisnīga, ilgstoša miera nosacījums. Francija kopā ar Lielbritāniju vada „Gribētāju koalīciju"; tuvākajās nedēļās Eiropā gaidāmas mācības tās nostiprināšanai. Francija bija viena no pirmajām Eiropā, kas izveidoja Viginum dienestu ārvalstu digitālās iejaukšanās atklāšanai.
Konteksts
Pēdējās nedēļās Eiropā reģistrēti vairāki Krievijas hibrīdaktivitātes gadījumi: 13. septembrī Krievijas drons trāpīja pasažieru vilciena lokomotīvei Jahodinas stacijā aptuveni 2 km no Polijas robežas (cietušo nebija); 14. septembrī Dānijas bruņoto spēku helikopters tika apšauts ar signālraķetēm no Krievijas fregates; 15. septembrī Lietuvā nokritis Krievijas drons, ko virs Kaišadoru rajona pie Kruonijas sūknēšanas hidroelektrostacijas notriekuši Itālijas iznīcinātāji no Šauļu bāzes; 17. septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks ziņoja, ka vēl viens Krievijas drons nokritis netālu no Jahodinas–Dorohuskas robežpārejas Volīnijas apgabalā, uzbrukot degvielas uzpildes stacijai. 3. septembrī Dānijas drošības dienesta kontrizlūkošanas vadītājs Emils Grēsholms ziņoja par izlūkdatos atklātiem Krievijas plāniem sabotēt Dānijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumus. Vācijā atkārtoti izmeklēti Krievijai piedēvēti sabotāžas un spiegošanas mēģinājumi, tostarp sagatavošanās uzbrukumiem militārās palīdzības loğistikas maršrutos uz Ukrainu un DHL loģistikas centra paciņas aizdedzināšana. Krievijas droni periodiski atrasti arī Moldovā, Rumānijā, Latvijā, Igaunijā un Polijā; aizdomīgi vai neidentificēti droni novēroti virs stratēģiskiem objektiem Somijā, Dānijā un Beļģijā. CNN 17. septembrī vērtēja, ka Krievijas hibrīduzbrukumu mērķis ir radīt kara tuvošanās sajūtu, nepakāpjoties līdz tiešam konfliktam. Polijas premjerministrs Tusks paziņojis, ka izlūkdati liecina par Krievijas plāniem hibrīduzbrukt valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena teica, ka ES plāno jaunu drošības stratēģiju, kas papildinātu NATO līguma 4. pantu. Francijas izlūkdienesti, pēc France Télévisions rīcībā esošās konfidenciālās ziņas, gatavojas iespējamiem liela mēroga Krievijas uzbrukumiem jau 2027. gada rudenī, ar redzesloku līdz 2030. gadam; kā iespējamie mērķi minēti elektrostacijas un elektrotīkli, dzelzceļš, telekomunikāciju tīkli un dzeramā ūdens apgādes sistēmas.