Zelenskis: Melnās jūras pārtikas koridors faktiski bloķēts no abām pusēm
Prezidents Volodimirs Zelenskis Yalta Eiropas stratēģijas (YES) konferencē 11. septembrī paziņoja, ka Melnās jūras pārtikas koridors ir faktiski bloķēts gan no Ukrainas, gan no Krievijas puses. Viņš uzsvēra, ka situācija apdraud globālo pārtikas drošību un īpaši kaitēs Āfrikas un Āzijas valnīm, un minēja sarunas ar Ēģiptes, Indijas, Turcijas, Saūda Arābijas un AAE vadību.
Galvenais
- Zelenskis 11. septembra YES konferencē paziņoja, ka Melnās jūras pārtikas koridors ir faktiski bloķēts no abām pusēm.
- Viņš apsprieda koridora problēmu ar Ēģiptes, Indijas, Turcijas, Saūda Arābijas un AAE vadītājiem; pēc viņa teiktā, Krievija ved pārrunas ar tām pašām valnīm.
- Zelenskis apliecināja, ka ukraiņi netiks atstāti bez pārtikas pat pilnas eksporta blokādes gadījumā.
- Ukrainas iekšzemes tirgū graudu cenas kritīsies un eksports kļūs neizdevīgs loģistikas sadārdzināšanās dēļ; pirmie cietīs lauksaimnieki un uzņēmēji.
- Zelenskis brīdināja, ka situācija būs ievērojami sliktāka Āfrikas un Āzijas valnīm, kuras zaudēs piekļuvi gan ukraiņu, gan krievu graudiem.
- Viņš nosauca pārtikas un enerģētikas drošību par diviem pasaules mēroga izaicinājumiem un pieļāva lēmumus par «enerģētisko pamieru» u ū koridora atbloķēšanu arī bez pilnīga miera.
- Kopš 22. jūlija ukraiņu ostās ir apturēta kuģu uzņemšana; jūlijā fiksēti 35 Krievijas uzbrukumi kuģiem ostajiem, 22 — kuģiem jūrā un 67 triecieni ostu infrastruktūrai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Zelenska vērtējumā Melnās jūras koridora bloķēšana nav tikai Ukrainas eksporta problēma, bet gan pasaules mēroga pārtikas drošības apdraudējums, kas pielīdzināms enerģētiskajai krīzei. Īpaši smagas sekas draud Āfrikas un Āzijas importētājvalnīm, kas zaudētu piekļuvi gan ukraiņu, gan krievu graudiem. Vienlaikus Ukrainā gaidāms kritums iekšzemes cenās un eksporta neizdevīgums, kas vistiešāk skars lauksaimniekus un uzņēmējdarbību. Zelenskis arī signalizēja, ka pat bez pilnīga miera ir iespējami daļēji risinājumi, piemēram, «enerģētiskais pamiers» vai koridora atbloķēšana.
Kas notika
Prezidents Volodimirs Zelenskis 11. septembrī Yalta Eiropas stratēģijas (YES) konferences tiešsaistes diskusijā paziņoja, ka Melnās jūras pārtikas koridors ir faktiski bloķēts gan no Ukrainas, gan no Krievijas puses. Viņš pastāstīja, ka par koridora problēmu runājis ar Ēģiptes, Indijas, Turcijas, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu vadītājiem, un piebilda, ka Krievija ved pārrunas ar tām pašām valnīm. Zelenskis uzsvēra, ka ukraiņi netiks atstāti bez pārtikas pat pilnas eksporta blokādes apstākļos, taču brīdināja, ka pirmie cietīs lauksaimnieki un uzņēmēji: iekšzemes tirgū graudu cenas kritīsies un eksports kļūs neizdevīgs sadārdzinātās logistīkas dēļ. Viņš arī norādīja, ka būtiski sliktāka situācija veidosies Āfrikas un Āzijas valnīm, kuras zaudēs piekļuvi gan ukraiņu, gan krievu graudiem, un nosauca pārtikas un enerģētikas drošību par diviem pasaules mēroga izaicinājumiem. Pēc Zelenska teiktā, pat bez pilnīga miera iespējams pieņemt lēmumus par «enerģētisko pamieru» vai koridora atbloķēšanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji centrē Zelenska vērtējumu par koridora bloķēšanu kā globālu pārtikas drošības apdraudējumu, kas pielīdzināms enerģētiskajai krīzei, īpaši izceļot riskus Āfrikas un Āzijas importētājvalnīm. Uzsvars tiek likts uz Krievijas triecieniem Ukrainas ostu infrastruktūrai un civilajiem kuģiem kā bloķēšanas cēloni, tostarp konkrētiem incidentiem ar cietušajiem. Vienlaicīgi tiek akcentēta aktīva diplomātiskā darbība — sarunas ar Ēģipti, Indiju, Turciju, Saūda Arābiju un AAE, Ukrainas ierosinājums par savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu un Turcijas plāns drošai graudu tranzītam. Tāpat tiek izceltas tiešās sekas Ukrainas iekšienē — graudu cenu kritums, sadārdzināta logistika un uz laiku apturēta kuģu uzņemšana ostās, kas vistiešāk skar lauksaimniekus un uzņēmējdarbību.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras Zelenska koridora raksturojumā: YES konferencē viņš to nodēvēja par faktiski bloķētu no abām pusēm, bet vēl 24. augustā Zelenskis bija teicis, ka Krievijai nav izdevies koridoru totāli bloķēt. Avotālu starpā nav vienprātības arī par pasākuma formātu — viena versija to raksturo kā tiešsaistes diskusiju YES konferencē, cita — kā Yalta Eiropas stratēģijas (YES) tikšanos piektdien, 11. septembrī.
Konteksts
Kopš 22. jūlija pēc Krievijas triecieniem ostu infrastruktūrai un civilajiem kuģiem Ukrainā ir īslaicīgi apturēta kuĆu uzņemšana jūras ostās. Konkrēti incidenti ietver uzbrukumu kuģim Golden Leo, kurā gāja bojā 10 cilvēki, uzbrukumus tankerim Gas Lisbon un balkeram Golden Rose, kas lika kuģu īpašniekiem pašiem pārtraukt darbu ar Odesas ostām, kā arī 9. septembra dronu uzbrukumu kravas kuģim TEDY, kurā gāja bojā divi Azerbaidžānas pilsoņi un divi tika ievainoti. Tikai jūlijā Ukraina fiksēja 35 Krievijas uzbrukumus kuģiem ostajiem, 22 — kuģiem jūrā un 67 triecienus ostu infrastruktūrai; pēc Bloomberg aplēsēm šie triecieni Ukrainai var izmaksāt aptuveni 2% no IKP. 13. augustā Ukraina caur trešo pusi nodeva Krievijai priekšlikumu savstarpēji pārtraukt uzbrukumus civilajiem objektiem Melnajā jūrā; 14. augustā Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņoja, ka Maskava neuzskata par lietderīgu atgriezties pie 2022.–2023. gada Melnās jūras iniciatīvas vai apturēt karadarbību Melnajā jūrā. 31. augustā Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans pavēstīja, ka Ankara ir sagatāvojuši plānu drošai graudu tranzītam, bet 4. septembrī Zelenskis teica, ka Ukraina kopā ar partneriem gatavo risinājumu drošai pārtikas eksportam caur Melno jūru.