Golden Leo
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
Vācija gatavo slimnīcu sistēmu iespējamam karam ar Krieviju
Vācija veic plašu slimnīcu gatavības pārbaudi, ņemot vērā Krievijas draudu pieaugumu. Bundesvērs apsver 1979. gadā būvētās kodolkara izturīgās slimnīcas bunkura Ulmā atjaunošanu, taču medicīnas personāla un resursu trūkums rada nopietnus izaicinājumus. Vācijas vadība atzīst, ka veselības aprūpes sistēma nav gatava masveida ievainoto uzņemšanai.
-
Tramps: Ukraina varētu saņemt licenci uz Patriot ražošanu, taču tikai «mazāk modernās» versijas ražošanai
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina varētu saņemt licenci Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas raķešu ražošanai, taču vienīgi «mazāk modernai» versijai. Šis izteikums ir daļējs solis atpakaļ no iepriekšējās nostājas, ko Tramps un Zelenskis raksturojuši kā «politiski atrisinātu». Tramps norādīja, ka vēl nav devis piekrišanu tehnoloģiju nodošanai, jo valstis, kas saņem šādas tehnoloģijas, varētu tās «kādu dienu izmantot pret jums».
-
Ramšteinas formāta sanāksmē Vācija paziņo par PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm Ukrainai; Lielbritānija novirza 100 miljonus sterliņu mārciņu
8. septembrī notika 36. Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas norisinājās attālināti. Vācija paziņoja par steidzamām PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm no Bundeswehr krājumiem, kā arī par projekta «City Dome» («Vairogs pār pilsētu») startēšanu Ukrainas pilsētu aizsardzībai. Lielbritānija PURL mehānisma ietvaros piešķir 100 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 135 miljonus dolāru) ziemā nepieciešamā pretgaisa aizsardzības paketei, kurā ietilpst Patriot raķetes. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pašlaik ir augstākais kopš 2022. gada maija.
-
Ukrainas izlūkdienesti brīdina: Krievija līdz gada beigām testēs jaunu ballistisko raķeti ar 800 km darbības rādiusu
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) direktora vietnieks Vādims Skibickis brīdinājis, ka Krievija plāno līdz 2026. gada beigām veikt jauna tipa ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu līdz 800 km noslēguma izmēģinājumus, un to laikā var tikt apdraudēti mērķi Ukrainas rietumos. Viņš to paziņoja Ukrainas–NATO Starpparlamentārās padomes sesijā. Vienlaikus Ukraina saskaras ar PAC-2 pārtvērējraķešu trūkumu Patriot sistēmām, un 8. septembrī Vācija paziņoja par neatliekamu PAC-2 piegādi no Bundesvēra krājumiem.
-
ES dalībvalstis atļāvušas Ukrainai no ES aizdevuma finansēt Patriot interceptoru iegādi; nākamā tranše – 3,2 miljardi eiro
ES dalībvalstis apstiprinājušas atkāpi no noteikuma, kas ļauj Ukrainai no 90 miljardu eiro ES aizdevuma (Ukraine Support Loan) finansēt Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu interceptoru iegādi. Nākamā aizdevuma tranše ir 3,2 miljardi eiro, un tā papildina jau izmaksātos 8,4 miljardus eiro. Lēmumu kopīgi sveica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
-
Vācija vaino Krieviju drona incidentā Leipcigas lidostā un nosaka diplomātiskus pretpasākumus
Vācijas valdība 1. septembrī oficiāli paziņoja, ka Krievija ir atbildīga par 4. augustā pie Leipcigas/Halles lidostas notikušo drona incidentu, kad netālu no Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas tika atrasts sprāgstvielām aprīkots drons. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts secinājumu balstīja uz izlūkdatu informāciju, bet federālais ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja par pretpasākumiem: Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā slēgšanu, vienošanās par "Krievijas namu" Berlīnē izbeigšanu un jaunu ES sankciju ierosināšanu. Kremlis noraidīja apsūdzības, bet ES augstā pārstāve Kaja Kallasa incidentu raksturoja kā uz valsts atbalstītu terorismu līdzīgu.
-
Ukrainas lauksaimniecības sektors cieš miljardu zaudējumus; kviešu cenas Čikāgā sasniedz trīs gadu augstāko līmeni
Krievijas uzbrukumi Melnās jūras kuģniecībai ir izraisījuši Ukrainas lauksaimniecības eksporta krasu kritumu un rekordlielu kviešu cenu kāpumu pasaules tirgos. 27. augustā kviešu cena Čikāgā pieauga par 2,6%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada jūlija, bet Ukrainas graudu eksports pirmajās divās augusta nedēļās samazinājās par 75% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2025. gadā. Ukrainas lauksaimniecības sektora tiešie un netiešie zaudējumi jau tiek lēsti desmitos miljardu dolāru.