Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai

Kāpēc tas ir svarīgi

Mērca otrais vizīte Kijivā apliecina Vācijas politisko atbalstu Ukrainai augstākajā līmenī un nes konkrētus rezultātus: jaunu vairāk nekā 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi, 15 dokumentus par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopumā virs 8,5 miljardiem eiro, kā arī atsevišķu nolīgumu par dronu pretcīņas sadarbību. Vizīte notika Krievijas aktīvu triecienu laikā Kijivā, un Mērcs to izmantoja, lai formulētu Eiropas drošības ietvaru — «ja Krievija netiks apturēta, tās kara mašīna agrāk vai vēlāk tiks vērsta pret mums» — un lai publiski aicinātu Putinu uz sarunām. Vienlaikus Berlīnē ziemā plānotā «Gribas koalīcijas» sanāksme kopā ar Franciju un Apvienoto Karali signalizē par centieniem koordinēt turpmāko Rietumu atbalstu.

Kas notika

Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā vizītē. Viņu pavadīja ekonomikas ministre Katerīna Raihi un aptuveni desmit uzņēmēji no aizsardzības un enerģētikas sektoriem, tostarp Siemens Energy, Hensoldt, Diehl Defence un Quantum Systems pārstāvji.

Vizīte sākās ar Mērca un Zelenska piemiņas brīdi kritušajiem Ukrainas aizstāvjiem Piemiņas memoriālā Neatkarības laukumā Kijivā. Pēc tam abi apmeklēja Nacionālās zinātņu akadēmijas ēku, ko 28. septembrī bija trāpījis Krievijas drons; uzbrukumā gāja bojā divi un tika ievainoti septiņi cilvēki. Mērcs ēkas atrašanās vietā publiski vērsās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina, aicinot pārtraukt uzbrukumus un izrādīt gatavību sarunām, kā arī paziņoja, ka Vācija ir gatava sarunām tikai tad, kad apšaudes beigsies.

Tikšanās un kopīgas preses konferences laikā Zelensks un Mērcs paziņoja par jaunu visaptverošu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā. No šīs summas aptuveni 1 miljards eiro paredzēts militārajam atbalstam, tostarp kopīgai dronu-pārtvērēju ražošanai, kas paredzēti reaktīvo «Šahed» dronu neitralizēšanai, kā arī tālieroču, kaujas dronu un satelīttehnoloģiju piegādei, lai Ukrainas varētu trāpīt Krievijas starta pozīcijām. Aptuveni 350 miljoni eiro novirzīti enerģētikas nozares atbalstam pirms ziemas, iegādājoties ģeneratorus, transformatoru apakšstacijas un remontaprīkojumu.

Vizītes laikā parakstīti 15 dokumenti par sadarbību drošības, ieroču ražošanas un iepirkumu jomā, kuru kopējā vērtība pārsniedz 8,5 miljardus eiro. Aizsardzības ministrija noslēdza vairākus memorandus: ar Diehl Defence par tūkstošiem IRIS-T raķešu un sistēmu piegādi un par precīzijas artilērijas munīciju, ar HENSOLDT par novērošanas radariem un ar Quantum Systems par dronu-pārtvērēju testēšanu un iepirkumu. Nacionālā gvardija noslēdza līgumu ar Quantum Systems un vietējo uzņēmumu Frontline Robotics par ukraiņu dronu ražošanas lokalizāciju Vācijā. Enerģētikas jomā Ukrainas Enerģētikas ministrija un Naftogaz parakstīja memorandu ar Siemens Energy Global; Ukrenergo parakstīja dokumentus ar Vācijas pārvades sistēmu operatoriem 50Hertz Transmission GmbH un Amprion GmbH. Tika parakstīts arī atsevišķs Ukrainas–Vācijas nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības padziļināšanu, saskaņā ar kuru Vācija plašāk izmantos Ukrainas pieredzi šajā jomā; Mērcs atsaucās uz 4. augusta Krievijas drona uzbrukumu Leipcigas lidostai kā piemēru šīs sadarbības nozīmīgumam pašai Vācijai.

No rīta 4. oktobrī Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru Kijivā; vizītes laikā Kijivā vairākkārt skanēja gaisa trauksmes. Mērcs paziņoja, ka Vācija kopā ar Franciju un Apvienoto Karali plāno ziemā Berlīnē organizēt «Gribas koalīcijas» sanāksmi, lai koordinētu turpmāko atbalstu Ukrainai, un ka Vācija vēlas paātrināt Ukrainas iestāšanos ES, strādājot pie tā Briselē, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc Ukrainas reformām tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji galveno uzmanību pievērš vizītes vērtībai un simboliskajam nozīmīgumam Ukrainai, uzsverot Mērca ierašanos, neraugoties uz Krievijas draudiem, viņa godināšanu kritušajiem aizstāvjiem un tiešo vēršanos pie Putina Nacionālās zinātņu akadēmijas vietā. Tiek izcelti konkrētie rezultāti: vairāk nekā 1,3 miljardu eiro pakete, 15 dokumenti par vairāk nekā 8,5 miljardu eiro, dronu sadarbības nolīgums, kā arī memorandi ar IRIS-T, HENSOLDT, Quantum Systems, Siemens Energy, Ukrenergo un Naftogaz, un plānotā Berlīnes «Gribas koalīcijas» sanāksme. Ukrainas ziņojumos atkārtoti uzsvērts, ka Ukraina ir vienlīdzīga partnere, izceļot rūpnieciskās sadarbības virzienu — «Drone Deal», ukraiņu dronu ražošanas lokalizāciju Vācijā un kopīgu tālieroču izstrādi. Enerģētikas jomas elementi saņem īpašu uzmanību, tostarp enerģētikas ministra Denisa Šmiļa paziņojumi par 557 miljoniem eiro Enerģētikas atbalsta fondam, kopējo Vācijas ieguldījumu virs 800 miljoniem eiro, 50 miljoniem eiro Černobiļas «Patvēruma» objekta atjaunošanai un vairāk nekā 155 miljonu eiro enerģētikas nolīgumiem.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Ārpus Ukrainas (Vācijas, Francijas, Azerbaidžānas, Kataras, ASV un Honkongas avoti) vizīte tiek ievietota plašākā Eiropas drošības un Rietumu atbalsta kontekstā, uzsverot Mērca formulējumu «ja Krievija netiks apturēta, tās kara mašīna agrāk vai vēlāk tiks vērsta pret mums» un viņa aicinājumu uz sarunām, kad beigsies apšaudes. Starptautiskie mediji izceļ vizītes neizziņoto raksturu, ekonomikas ministres Raihi un Siemens Energy, Hensoldt, Diehl Defence un Quantum Systems vadītāju klātbūtni, kā arī paziņoto paketi caur militārajiem skaitļiem (1 miljards eiro militārajam atbalstam, 350 miljoni eiro enerģētikai), nevis caur plašāko 1,3 miljardu eiro virsrakstu. Daudzi starptautiskie ziņojumi fokusējas uz Mērca uzstājību par Ukrainas reformām (tiesiskums, korupcijas apkarošana) saistībā ar tālāku virzību uz ES, tostarp viņa priekšlikumu par asociēto dalību. Azerbaidžānas, Kataras un Francijas ziņojumi uzsver ģeopolitisko vēstījumu: nepiekāpšanos Krievijas draudiem, Krievijas–Ukrainas kara sekas pārējai Eiropai un plānoto Berlīnes «Gribas koalīcijas» sanāksmi.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par jaunās Vācijas atbalsta paketes kopējo apmēru: vieni (sākotnējās ziņas pirms preses konferences) to raksturo kā «vairāk nekā 1 miljardu eiro militārajam atbalstam», citi (Zelenska un Mērca paziņojumi uz vietas) — kā «vairāk nekā 1,3 miljardus eiro», ietverot arī enerģētikas komponenti aptuveni 350 miljonu eiro apmērā.

Enerģētikas jomā Ukrainas enerģētikas ministra Denisa Šmiļa citāts par Vācijas ieguldījumu Enerģētikas atbalsta fondā parādās divos variantos: daļa avotu (Hromadske, Ukrinform) ziņo par 557 miljoniem eiro fondu ar kopējo Vācijas ieguldījumu virs 800 miljoniem eiro; cits variants min 250 miljonus eiro fondam.

Konteksts

Krievija pirms vizītes un tās laikā bija pastiprinājusi tāla darbības diapazona dronu un raķešu triecienus pret Ukrainas pilsētām, tostarp 28. septembrī veikto Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkas triecienu Kijivas centrā, kurā gāja bojā divi un tika ievainoti septiņi cilvēki, kā arī 4. oktobra triecienu Ziemeļu tiltam. Krievijas Ārlietu ministrija dienās pirms vizītes bija brīdinājusi ārvalstu pilsoņus un diplomātus pamest Ukrainu, draudot ar turpmākiem triecieniem. Vācija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī ir viens no lielākajiem Ukrainas divpusējiem atbalstītājiem, sniedzot desmitiem miljardu eiro civilajā un militārajā palīdzībā.