Krievijas Aizsardzības ministrija draud pastiprināt triecienus Ukrainai; Zelenskis atbild, ka Krievija sākusi eskalāciju
Krievijas Aizsardzības ministrija 4. oktobrī paziņoja, ka pastiprinās triecienus Ukrainai un ka ukraiņi par to jāvaino prezidents Zelenskis. Tajā pašā dienā Kijivā kopīgā uzrunā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Zelenskis sacīja, ka Ukraina turpinās proporcionāli atbildēt Krievijas terora aktiem, tostarp ar triecieniem pa tiltiem un Krievijas naftas rūpnīcām, un noraidīja dažu deputātu aicinājumus sākt sarunas. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha raksturoja šo nedēļu kā jaunu posmu Krievijas terora kampaņā pret civiliedzīvotājiem.
Galvenais
- 4. oktobrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pastiprinās triecienus Ukrainai un ka par tiem jāvaino prezidents Zelenskis.
- Zelenskis, uzstājoties Kijivā kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, sacīja, ka Ukraina turpinās proporcionāli atbildēt Krievijas terora aktiem, tostarp ar triecieniem pa tiltiem.
- Zelenskis intervijā Reuters 3. oktobrī paziņoja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, reaģējot uz Krievijas gaisa triecienu kampaņu.
- Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka pēdējās dienās Krievija sešas reizes trāpījusi diviem Kijivas tiltiem, kad pa tiem brauca civilais transports un metro.
- Vācija 4. oktobrī paziņoja par jaunu visaptverošu atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā.
- Zelenskis noraidīja atsevišķu Verhovnas Radas deputātu aicinājumus pārtraukt karadarbību un sākt sarunas ar Krieviju.
- Krievijas trieciens Ziemeļu tiltam Kijivā izraisīja divu cilvēku ievainošanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas oficiālais drauds pastiprināt triecienus, kas tieši saistīti ar Zelenska paziņojumiem, iezīmē jaunu karadarbības fāzi ar apmaiņas tālās darbības triecieniem pret infrastruktūru abās pusēs. Zelenska noraidījums dažu Verhovnas Radas deputātu aicinājumiem sākt sarunas parāda iekšējo politisko spiedienu attiecībā uz kara turpmāko virzību. Vienlaikus Mercu vizīte un Vācijas jaunā atbalsta pakete vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā apliecina Rietumu atbalsta nepārtrauktību eskalācijas apstākļos. Sibiha aicinājums stiprināt pretgaisa aizsardzību, sankcijas un diplomātisko spiedienu parāda Ukrainas virzību uz aktīvāku starptautisku atbildi.
Kas notika
4. oktobrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pastiprinās triecienus Ukrainai, tostarp pret militārajiem un militāri-rūpnieciskajiem objektiem Kijivā un citos apgabalos, un norādīja, ka ukraiņiem par to jāvaino prezidents Vladimirs Zelenskis. Ministrija apgalvoja, ka tās triecieni pret civilo infrastruktūru jau ir "atbilde" uz Zelenska rīcību un ka Zelenskis nes pilnu personīgo un politisko atbildību. Paziņums nāca pēc Zelenska 3. oktobra intervijas Reuters, kurā viņš paziņoja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, reaģējot uz Maskavas jauno gaisa triecienu kampaņu, kas vērsta uz cilvēku aiziešanu no Kijivas un citām pilsētām. Tajā pašā dienā Kijivā kopīgā preses pasākumā ar Vācijas kancleru Frīdriju Mercu Zelenskis sacīja, ka Ukraina turpinās proporcionāli atbildēt uz Krievijas teroru, tostarp ar triecieniem pa tiltiem. Viņš atgādināja, ka Krievija pirmā veica triecienus, tostarp pa "Nova Poshta" un Ukrposhta noliktavām, un ka Ukraine deva "atbilstošu atbildi" ar triecienu Wildberries. Zelenskis arī noraidīja dažu deputātu, tostarp "Eiropas Solidaritātes" deputāta Oleksija Hončarenko, aicinājumus pārtraukt karadarbību un sākt sarunas, uzsverot, ka Ukraina nevar "nolaisties" zem Krievijas, jo tad tiktu salauzta. Zelenskis arī paziņoja, ka Vācija piešķīrusi jaunu visaptverošu atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha raksturoja šo nedēļu kā jaunu posmu Krievijas terora kampaņā un paziņoja, ka pēdējās dienās Krievija sešas reizes trāpījusi diviem Kijivas tiltiem, kad pa tiem atradās civilais transports un metro. Krievijas trieciens Ziemeļu tiltam Kijivā izraisīja divu cilvēku ievainošanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver Krievijas kā eskalācijas iniciatores lomu, izceļot triecienus pret civilo infrastruktūru — "Nova Poshta" un Ukrposhta noliktavām, datu centriem, mobilo sakaru tīkliem un Kijivas tiltiem. Ziņojumi fokusējas uz Zelenska brīdinājumiem par Putina stratēģiju — apzinātu eskalāciju pirms iespējamām sarunām ar ASV — un uzsvērt nepieciešamību saglabāt sabiedrības vienotību un atbildību publiskos izteikumos. Īpaša uzmanība pievērsta Zelenska noraidījumam deputātiem, kas aicināja uz sarunām, to attēlojot kā valsts interešu aizstāvēšanu pret mēģinājumiem "nolaisties" zem Krievijas. Tāpat tiek izcelts Sibiha raksturojums par jaunu nodalījumu Krievijas terora kampaņā un viņa aicinājumi stiprināt pretgaisa aizsardzību, sankcijas un diplomātisko atbalstu, kā arī jaunā Vācijas atbalsta pakete Merca vizītes laikā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Krievijas Aizsardzības ministrija triecienu pastiprināšanu un uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai skaidro kā "atbildi" uz Zelenska paziņojumiem, savukārt Zelenskis un Sibiha raksturo Krieviju kā eskalācijas iniciatori, kas pirmā sāka triecienus pret civilajiem mērķiem — "Nova Poshta", Ukrposhta noliktavām, datu centriem, mobilo sakaru tīkliem un tiltiem.
Konteksts
2. oktobrī "Eiropas Solidaritātes" deputāts Oleksijs Hončarenko publiski aicināja sākt sarunas ar Krieviju, kas izraisīja Zelenska un citu amatpersonu reakciju. 3. oktobrī Zelenskis intervijā Reuters paziņoja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, reaģējot uz Krievijas gaisa triecieniem pret Ukrainas pilsētām. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha raksturoja šo nedēļu kā jaunu posmu Krievijas diennakts terora kampaņā pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Krievijas mērķu maiņa virzienā uz Kijivas tiltiem iezīmē taktisku izmaiņu pēc iepriekšējiem triecieniem pret noliktavām, mazumtirdzniecības tīkliem un aptieku objektiem.