Krievijā naktī uz 15. oktobri uzbrukts Borisoglebskas aerodromam un, iespējams, Rjazaņas naftas rūpnīcai
Krievijas Rjazaņas apgabala gubernators Pavels Malkovs ziņoja par masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, un, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, Rjazaņā izcēlies ugunsgrēks, iespējams, naftas pārstrādes rūpnīcā. Ukrainas uzraudzības Telegram kanāli ziņo, ka uzbrukums Borisoglebskas militārajam aerodromam veikts ar Tomahawk raķetēm. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par 166 ukraiņu dronu notriekšanu, bet nenorādīja, ka būtu notriektas kādas raķetes. Pirms tam intervijā Financial Times Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina atsāks triecienus Krievijas naftas rūpnīcām un vairs neievēros pauzi, uz kuru aicināja ASV.
Galvenais
- Naktī uz 15. oktobri uzbrukts Borisoglebskas militārajam aerodromam Krievijā.
- Pēc ukraiņu uzraudzības kanālu Supernova+ un Exilenova+ datiem, triecieni veikti ar Tomahawk raķetēm.
- Rjazaņā pēc vietējo iedzīvotāju ziņām izcēlies ugunsgrēks, iespējams, uz naftas pārstrādes rūpnīcas teritoriju.
- Rjazaņas apgabala gubernators Pavels Malkovs apstiprinājis masveida dronu uzbrukumu un aizdegšanos NPK teritorijā.
- Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 166 ukraiņu dronu notriekšanu, bet nenorādīja uz nevienas raķetes notriekšanu.
- Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāk triecienus Krievijas NPK un vairs neievēros ASV atbalstīto pauzi.
- 11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja tā saukto enerģētisko pamieru, kas paredzēja triecienu pārtraukšanu tikai pa NPK.
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzbrukumi notika neilgi pēc Zelenska paziņojuma, ka Ukraina atsāk triecienus Krievijas NPK, signalizējot par ASV noteiktās pauzes beigām. Tomahawk raķešu izmantošana pret Borisoglebskas aerodromu liecina par ievērojami lielāku triecienu sniegumu. Iespējamais Rjazaņas NPK — viena no Krievijas pieciem lielākajiem — bojājums varētu būt nozīmīgs trieciens Krievijas naftas pārstrādes jaudām.
Kas notika
Naktī uz 15. oktobri Borisoglebskā tika uzbrukts Krievijas militārajam aerodromam; pēc ukraiņu uzraudzības Telegram kanālu Supernova+ un Exilenova+ ziņām triecieni veikti ar Tomahawk raķetēm. Krievijas Aizsardzības ministrija nenorādīja, ka būtu notriekta kāda raķete. Rjazaņas apgabalā gubernators Pavels Malkovs apstiprināja masveida dronu uzbrukumu un aizdegšanos naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā; vietējo iedzīvotāji ziņoja par ugunsgrēku, ko oficiāli sākotnēji neapstiprināja. Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja par 166 ukraiņu dronu notriekšanu virs vairākiem apgabaliem, tostarp Voroņežas un Rjazaņas. Voronežas apgabala gubernators Oleksandrs Gusevs līdz publikācijas brīdim nebija ziņojis par uzbrukuma sekām. Ukrainas puse līdz publikācijas brīdim šos ziņojumus nekomentēja.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi ukraiņu valodas avoti — Радіо Свобода un НВ — uzsver veiksmīgus vai potenciāli veiksmīgus triecienus dziļi Krievijas teritorijā: militārajam objektam Borisoglebskā un naftas pārstrādes rūpnīcai Rjazaņā. Avoti atsaucas uz ukraiņu uzraudzības kanāliem saistībā ar Tomahawk izmantošanu un atzīmē, ka Krievija neziņoja par raķešu notriekšanu. Uzbrukumi tiek interpretēti kā sekas Zelenska paziņojumam pārtraukt ASV atbalstīto pauzi un kā politisks signāls par Ukrainas nodomu turpināt triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, par to, vai Rjazaņas NPK teritorijā patiešām notika ugunsgrēks: gubernators Malkovs vēlāk to apstiprināja, bet sākotnēji tas bija zināms tikai no neoficiāliem vietējo iedzīvotāju ziņojumiem un oficiāli nebija atzīts. Otrkārt, par to, vai Krievijas teritorijā trāpīja raķetes (pēc ukraiņu kanālu ziņām — Tomahawk pret Borisoglebskas aerodromu): Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja tikai par dronu notriekšanu un nenorādīja nevienu raķešu notriekšanas gadījumu.
Konteksts
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja tā saukto enerģētisko pamieru starp Ukrainu un Krieviju, kas paredzēja triecienu pārtraukšanu tikai pa naftas pārstrādes rūpnīcām; Vašingtona piedraudēja Kijevai ierobežot izlūkošanas datu apmaiņu un ieroču pārdošanu, ja triecieni turpināsies. Pēc Zelenska teiktā, lēmums atsākt triecienus sekoja ASV ierobežojumiem izlūkošanas datu apmaiņā un Starlink satelītu interneta piekļuvē Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ukrainas prezidenta kanceleja noraidīja Krievijas varasiestāžu apgalvojumus par triecieniem Krievijas NPK 14. oktobrī, un Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina trīs dienas nebija trāpījusi Krievijas naftas objektiem. Rjazaņas NPK ietilpst Krievijas piecu lielāko rūpnīcu pieciniekā ar jaudu līdz 18 miljoniem tonnu naftas gadā; Ukrainas Aizsardzības spēki pēdējo reizi ziņoja par tās trāpīšanu 2026. gada septembrī.