Kremlis noraida 60 dienu pamieru vēlēšanām Ukrainā; Lavrovs: Ukraina nav nopelnījusi atelpu
Kremlis noraida Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvājumu nodrošināt 60 dienu pamieru, lai Ukrainā varētu notikt vēlēšanas. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Vladimirs Putins būtu gatavs pavēlēt pārtraukt triecienus Ukrainai tikai vēlēšanu dienā, nevis uz 60 dienām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 12. oktobrī paziņoja, ka Krievija nedotu Ukrainai atelpu kaujas laukā un ka Zelenskis to nav nopelnījis.
Galvenais
- Peskovs 11. oktobrī noraida 60 dienu pamieru, kas vajadzīgs vēlēšanām Ukrainā.
- Peskovs: Putins būtu gatavs pavēlēt pārtraukt triecienus Ukrainai tikai vēlēšanu dienā.
- Lavrovs 12. oktobrī: Krievija nedod Ukrainai atelpu kaujas laukā.
- Lavrovs: Zelenskis nav nopelnījis atelpu, Krievija vairs neuzticēsies «solījumiem».
- 11. oktobrī Zelenskis paziņoja, ka Ukraina rīkos vēlēšanas, ja Putins piekritīs 60 dienu pilnīgam pamieram.
- 10. oktobrī Tramps apgalvoja, ka Zelenskis varētu izbeigt karu, bet izvēlas to nedarīt, un aicināja Ukrainā izvēlēties jaunu prezidentu.
- 11. oktobrī Tramps paziņoja par «enerģētisko pamieru», ko Krievijas amatpersonas ir noraidušas vai apšaubījušas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Kremļa noraidījums tieši atbild uz Zelenska nosacījumu – vēlēšanas pret 60 dienu pamieru – un atklāj plaisu starp Krievijas nostāju (pārtraukt triecienus tikai vēlēšanu dienā) un Ukrainas nosacījumus (60 dienu pilnīgs pamiers kā balsts drošības infrastruktūrai). Lavrova «bez atelpas» paziņojums un Krievijas amatpersonu noraidījums Trampa «enerģētiskajam pamieram» liecina par Maskavas pozīcijas sacietēšanu. Tas viss notiek Trampa 10. oktobra aicinājuma Ukrainā izvēlēties jaunu līderi fonā.
Kas notika
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja Zelenska piedāvājumu nodrošināt 60 dienu pamieru vēlēšanām Ukrainā, skaidrojot, ka Kijeva izmantotu šo laiku nevis balsošanai, bet spēku atjaunošanai un kara turpināšanai. Peskovs piebilda, ka Putins būtu gatavs pavēlēt pārtraukt triecienus Ukrainai tikai vēlēšanu dienā, nevis uz 60 dienām, un atkārtoja Maskavas nostāju, ka Krievija vēlas nevis pamieru, bet ilglaicīgu mieru. 12. oktobrī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs žurnālistiem paziņoja, ka Krievija nedos Ukrainai atelpu kaujas laukā, ka Zelenskis to nav nopelnījis un ka Krievija vairs neļaus sevi «mānīt ar solījumiem». Lavrova komentāri nāca saistībā ar Trampa 11. oktobrī izsludināto «enerģētisko pamieru», kuru Krievijas amatpersonas ir noraidušas vai apšaubījušas. 11. oktobrī Zelenskis atbildēja uz Trampa 10. oktobra aicinājumu izvēlēties jaunu Ukrainas līderi, paziņojot, ka Ukraina rīkos vēlēšanas, ja Putins piekritīs 60 dienu pilnīgam pamieram, bet norādīja, ka vēlēšanu rīkošana kara laikā ir sarežģīta gan Satversmes un tiesību aktu, gan nepieciešamās drošības infrastruktūras dēļ. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha piebilda, ka līderi ir tiesīga izvēlēties Ukrainas tautai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus centrē ap Zelenska piedāvājumu rīkot vēlēšanas pret 60 dienu pamieru un uzsver konstitucionālos un drošības ierobežojumus, ko uzliek 24. februārī 2022. gadā izsludinātais karastāvoklis. Tiek uzsvērts Trampa 10. oktobra aicinājums mainīt Ukrainas vadību un Krievijas amatpersonu noraidījums gan pamieram, gan «enerģētiskajam pamieram», kā arī ārlietu ministra Sibihas atbilde, ka tautai ir tiesības izvēlēties savu līderi. Verkhovna Radas Ārpolitikas komitejas vadītājs Oleksandrs Merežko uzskata, ka vēlēšanu ideja pieder Putinam, nevis Trampam, un ir vērsta uz Ukrainas novājināšanu. Lavrova «bez atelpas» paziņojums un pastiprinātie Krievijas triecieni pret Ukrainas enerģētikas un dzīvojamām ēkām tiek raksturoti kā šīs apmaiņas fons.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nesaskata, vai Krievija ir piekritusi Trampa piedāvātajam «enerģētiskajam pamieram»: Lavrovs un Peskovs to noraida vai apšauba, bet Tramps apgalvoja, ka abas puses tam piekrita no 11. oktobra. Avoti arī atšķiras Krievijas gatavībā pārtraukt triecienus: Peskovs sacīja, ka Putins to darītu tikai vēlēšanu dienā, Zelenskis vēlēšanas saistīja ar nosacījumu par pilnīgu 60 dienu pamieru, bet Lavrovs paziņoja, ka Ukraina nesaņems nekādu atelpu kaujas laukā.
Konteksts
Kopš 2022. gada 24. februāra Ukrainā ir spēkā karastāvoklis, kas aizliedz vēlēšanu rīkošanu; 2026. gada aprīlī Zelenska prezidentūras termiņš būtu sasniedzis septiņus gadus pretstatā piecu gadu maksimālajam termiņam. Krievija un Krievijas amatpersonas apgalvo, ka Zelenskis ir nelikumīgs prezidents, jo 2024. gadā Ukrainā netika rīkotas prezidenta vēlēšanas. Kijeva uzsver, ka drošība, tostarp aizsardzība pret gandrīz ikdienas Krievijas apšaudēm, ir galvenais nosacījums jebkurai balsošanai. Trampa 10. oktobra paziņums sekoja viņa telefonsarunai ar Putinu, pēc kuras viņš arī paziņoja par vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem.