Bundestāgs
Bundestāgs ir Vācijas Federatīvās Republikas parlamenta apakšnams, ko tieši ievēlē pilsoņi un kas veic galveno likumdošanas funkciju. Kopā ar Bundesrātu, kas pārstāv federālās zemes, tas veido Vācijas parlamentu. Deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās sistēmas, un parlamenta darbu vada tā locekļu ievēlēts prezidents.
-
Vācijā rosināti atgriezt līdz 2,6 miljoniem ukraiņu, sīriešu un afgaņu
Vācijas politiskais darbinieks Tino Hrupalla rosinājis repatriēt līdz 2,6 miljoniem ukraiņu, sīriešu un afgaņu, tiklīdz zudīs pamats statusa aizsardzībai. Maksimiljans Kra un Daniels Tīms norādīja, ka šāda mēroga ātra un masveida izsūtīšana būtu juridiski neīdzspējīga vai praktiski nerealistiska, un aizsardzības statusi būtu jāpārskata katrai особai atseвячно.
-
Dānija piešķir Ukrainai 32. militārās palīdzības paketi 4,8 miljardi kronu vērtībā
Dānija oficiālā Vizulas apmeklējuma laikā 10. novembrī paziņoja par 32. militārās palīdzības paketi Ukrainai 4,8 miljardi danu kronu vērtībā, ko novērtē aptuveni 643 miljoniem eiro. Tā papildus dāņi piešķīs 150 miljonus kronu, jeb 20 miljonu eiro, ārkārtas grantu Ukrainas enerģētikas sektoram. Galvenās sarunu tēmas bija militārā atbalsts, Eiropas drošība, pretgaisa aizsardzība un enerģētikas aizsardzība.
-
Šrēders svin Putina 74. dzimšanas dienu Maskavā; Vācijas valdība to nosoda
Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders 7. oktobrī piedalījās Vladimiru Putina 74. dzimšanas dienas svinībās viņa mājā Krievijā. Kremlis publicēja abu vīriešu kopīgas fotogrāfijas. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs nosodīja tikšanos kā "absolūti amorālu"; vairāki Vācijas un ES politiķi to nodēvēja par "kauna traipu Vācijai" un "nodevību Eiropai".
-
BND vadītājs Brīdina par "Jaunu, Bīstamāku" Konfrontāciju ar Krieviju
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers Bundestāgā paziņoja, ka konfrontācija ar Krieviju ir ieguvusi "jaunu, bīstamāku raksturu" un ka Vācija riskē tikt ievilkta vardarbīgā konfliktā ar Krieviju. Brīdinājums izskanēja ikgadējās izlūkdienestu vadītāju atklātās uzklausīšanas laikā un sakrita ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca un iekšlietu ministra Aleksandra Dobrinda paziņojumiem par gatavošanos liela mēroga hibrīduzbrukumiem.
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
Krievijas drona trieciens elektrovilcienam Harkivas apgabalā; bojā gājis viens cilvēks
2026. gada 18. septembrī Krievijas spēki ar reaktīvo dronu «Geran-4» trāpīja piepilsētas elektrovilcienam Harkivas apgabalā netālu no «Lypkuvativka» platformas Novovodolazkas hromadā. Triecienā gāja bojā 40 gadus vecs vīrietis, bet vairāki cilvēki tika ievainoti – galīgais cietušo skaits pēc Valsts ārkārtas dienesta (DSNS) datiem ir astoņi ievainotie. Kā ziņo Ukrainas dzelzceļš (Ukrzaliznytsia), draudu monitorēšanas grupa bija konstatējusi apdraudējumu un izsludinājusi pasažieru evakuāciju pirms trieciena.
-
Krievijas spēki trāpījuši pasažieru vilcienam Nr. 122 Kijiva–Mikolajiva; ievainoto nav
16. septembra rītā Krievijas spēki uzbruka Ukrainas Dzelzceļa (Ukrzaliznytsia) pasažieru vilcienam Nr. 122, kas brauca maršrutā Kijiva–Mikolajiva. Pateicoties Ukrzaliznytsia uzraudzības komandas brīdinājumam, lokomotīves un vilciena personāls, kā arī visi pasažieri tika evakuēti pirms trieciena, un cietušo nav. Ukrzaliznytsia kopā ar Mikolajivas apgabala militāro administrāciju pasažieriem nodrošina autobusu pārvadājumus.
-
Krievijas drons trāpījis pasažieru vilcienam pie Ukrainas-Polijas robežas; diplomātu vilciens atstājis staciju pirms uzbrukuma
2026. gada 13. septembra rītā Krievijas drons trāpīja pasažieru vilciena lokomotīvei Jahodinas stacijā apmēram divus kilometrus no Polijas robežas Volīnijas apgabalā. Ukrzaliznytsia norādīja, ka īsi pirms uzbrukuma stacijā atradies diplomātiskais vilciens ar bijušajiem Eiropas vadītājiem un drošības padomniekiem, un to, ka šis vilciens, iespējams, bija īstais mērķis. Negadījumā neviens necieta; Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un brīdināja par iespējamu eskalāciju.
-
Krievijas droni trāpa poļu pierobežā esošajai infrastruktūrai; Tusk brīdina par eskalācijas risku Polijā
Naktī uz 13. septembri un tās rītā Krievijas dronu uzbrukumi skāra infrastruktūru netālu no punkta «Jahodiņa–Dorohuska» uz Ukrainas un Polijas robežas. Bojātas tika gāzes uzpildes stacija, kravas automašīna un, pēc «Ukrzaliznytsia» datiem, arī pasažieru vilciena «Kijeva–Varšava» lokomotīve aptuveni divus kilometrus no Polijas robežas. Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un paziņoja, ka nevar izslēgt Krievijas eskalācijas draudus Polijas teritorijā.
-
Vācija plāno palielināt militāro atbalstu Ukrainai pēc dronu incidenta Leipcigas lidostā
1. septembrī Vācija oficiāli nosodīja Krieviju par hibrīduzbrukumu Leipcigas/Halles lidostā augustā un paziņoja par atbildes pasākumiem. Plānots piegādāt Ukrainai tūkstošiem trieciendronu un Iris-T pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu, kā arī paplašināt izlūkdienestu sadarbību. Tiks slēgts Krievijas ģenerālkonsulāts Bonnā un "Russkij dom" Berlīnē, un Vācija virzīs jaunas ES sankcijas pret Maskavu.
-
Vācija apsūdz Krieviju dronu uzbrukumā Leipcigas lidostā; ES apspriež vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus aizdomās turamos saistībā ar 4.–5. augusta dronu uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostā, kur mērķis bija Ukrainas An-124 kravas lidmašīna. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par hibrīduzbrukuma organizēšanu un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāta Bonnā slēgšanu. ES ārlietu ministri sanāksmē Īrijā apsprieda iespēju pastiprināt vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, tostarp aizliegumu iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem.