Krievijas droni trāpa poļu pierobežā esošajai infrastruktūrai; Tusk brīdina par eskalācijas risku Polijā
Naktī uz 13. septembri un tās rītā Krievijas dronu uzbrukumi skāra infrastruktūru netālu no punkta «Jahodiņa–Dorohuska» uz Ukrainas un Polijas robežas. Bojātas tika gāzes uzpildes stacija, kravas automašīna un, pēc «Ukrzaliznytsia» datiem, arī pasažieru vilciena «Kijeva–Varšava» lokomotīve aptuveni divus kilometrus no Polijas robežas. Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un paziņoja, ka nevar izslēgt Krievijas eskalācijas draudus Polijas teritorijā.
Galvenais
- 13. septembra rītā Krievijas drons trāpa pasažieru vilciena «Kijeva–Varšava» lokomotīvei Volīnijas apgabalā aptuveni 2 km no Polijas robežas; «Ukrzaliznytsia» monitoringa grupa brīdināja brigādi 15 minūtes pirms trieciena, cietušo nav.
- Netālu no robežpārejas «Jahodiņa» tika bojāta gāzes uzpildes stacija; atlūzas aizdedzināja vairākas kravas automašīnas; pašas robežpārejas ēka nav cietusi.
- Polijas Bruņoto spēku operatīvās komandēšanas pārstāvis Jaceks Goriševskis raksturoja draudus Polijai kā «reālus un tuvus»; tika sastapti iznīcinātāji F-16, helikopteri un SAAB izlūklidmašīna, gaisa telpas pārkāpumi nav konstatēti.
- Polijas premjerministrs Donalds Tusks uz svētdienu sasauca ārkārtas sanāksmi valdības Drošības centrā; viņš brīdināja, ka nākamajās nedēļās un mēnešos Krievijas darbības var skart arī Polijas teritoriju.
- Neilgi pirms uzbrukuma stacijā «Jahodiņa» atradās diplomātiskais vilciens ar bijušo Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, Vācijas kanclera Frīdriha Merca padomnieku Ginteru Zautteru, bijušo Zviedrijas premjerministru Karlu Bildu un citām ES amatpersonām; «Ukrzaliznytsia» vērtē, ka drons, visticamāk, bija paredzēts šim vilcienam.
- Ukrainas ĀM vadītājs Andrijs Sibiha raksturoja uzbrukumus kā «Putina teroru, kas tieši klauvē pie ES un NATO durvīm» un aicināja noteikt pilnu tirdzniecības embargo un visas sankcijas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.
- Igaunijas ĀM vadītājs Marguss Cahkna paziņoja, ka viņa komanda bija iestrēgusi robežpārejā un Krievijas dronu draudu dēļ nevarēja izbraukt no Ukrainas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzbrukumi notika aptuveni divus kilometrus no ES un NATO dalībvalsts robežas, liekot Polijai mobilizēt iznīcinātājus un sasaukt ārkārtas sanāksmi. Polijas premjerministrs publiski atzina, ka nevar izslēgt Krievijas eskalāciju, kas skar pašas Polijas teritoriju tuvākajās nedēļās un mēnešos. Vienlaikus Yusu uzbrukuma brīdī stacijā atradās diplomātiskais vilciens ar augsta ranga Eiropas amatpersonām, tostarp bijušo Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, kas liecina par mērķtiecīgu risku eiropiešu personām.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālā nostāja uzbrukumus pie Polijas robežas raksturo kā draudus tieši ES un NATO. ĀM vadītājs Andrijs Sibiha tos nodēvēja par «Putina teroru, kas tieši klauvē pie ES un NATO durvīm» un aicināja partnerus noteikt pilnu tirdzniecības embargo, pilnīgus iebraukšanas aizliegumus un visas sankcijas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. «Ukrzaliznytsia» uzsvēra savu monitoringa sistēmu lomu – tās dispečers identificēja dronu un 15 minūtes pirms trieciena deva evakuācijas signālu, tāpēc cietušo nebija, kā arī pauda augstu ticamību, ka drona mērķis bijis tieši diplomātiskais vilciens. Ukrainas mediji ziņoja arī par plašākām sekām dzelzceļa satiksmē, tostarp par kavējumiem Dņipro virzienā un pārvirzītiem reisiem uz Zaporižžiju, Krivijrihu un Dņipro.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Polijas nostāja uzsver drošības draudus pašai Polijai: premjerministrs Tusks pēc ārkārtas sanāksmes brīdināja par iespējamu Krievijas eskalācijas skaršanu Polijas teritoriju un pavēlēja novērtēt Polijas gatavību iespējamiem dronu uzbrukumiem pret dzelzceļiem un uzņēmumiem. Polijas varasiestādes publiski atturējās apstiprināt triecienu vilciena «Kijeva–Varšava» lokomotīvei, vienlaikus apstiprinot uzbrukumu gāzes uzpildes stacijai un kravas vilciena angāram. Vācu un angļu valodas mediji (Spiegel, FT, BBC) uzsver diplomātisko dimensiju – bijušā Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona, kanclera Merca padomnieka Gintera Zauttera un citu amatpersonu klātbūtni un jautājumu, vai drona īstais mērķis bija šis vilciens. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un Polijas iekšlietu ministrs Marčins Ķerviņskis (otrais Krieviju nosauca par «brīvās pasaules ienaidnieku») uzsvēra plašākās NATO un ES sekas un aicināja uz stingrāku sankciju politiku.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv vairākas neskaidrības. Ukraiņu un poļu puses ziņojumi par uzbrukumu vilcienam «Kijeva–Varšava» atšķiras: «Ukrzaliznytsia» apstiprināja triecienu lokomotīvei, kamēr Polijas premjerministrs Tusks paziņoja, ka Polijas varasiestādes to nevar apstiprināt un apstiprina vien triecienu gāzes uzpildes stacijai un kravas vilciena angāram aptuveni 2 km no robežpārejas. Avoti atšķiras arī jautājumā par to, vai kas tika tieši trāpīts pašā robežpārejā «Jahodiņa–Dorohuska»: Polijas robežsardzes pārstāvis ziņoja par drona triecienu kravas automašīnai aptuveni 800 m no pārejas, bet Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta pārstāvis Andrejs Demčenko uzsvēra, ka tiešu trāpījumu pašā «Jahodiņas» ēkā nebija. Treškārt, domstarpības skar arī to, vai Krievijas drona mērķis bijis tieši diplomātiskais vilciens ar Eiropas amatpersonām: «Ukrzaliznytsia» vērtē to kā «ļoti iespējamu», bet Spiegel rakstīja, ka drons trāpījis citam vilcienam tajā pašā līnijā, nevis pašam diplomātiskajam vilcienam. Visbeidzot, avoti nav vienisprātis par to, vai bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilds atradās vienā vilcienā ar Borisu Džonsonu vai atsevišķā vilcienā.
Konteksts
«Ukrzaliznytsia» ziņoja, ka 13. septembrī Krievija jau otro dienu pēc kārtas turpināja uzbrukumus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai. Polijas premjerministrs Tusks iepriekš bija paziņojis, ka naktī uz 10. septembri Polijas un Ukrainas drošības dienesti kopīgi novērsa tiešu draudu vienai no robežpārejām. Polijas aizsardzības ministrs Kosinjaka-Kamišs pavēstīja, ka Polijas sistēmas 13. septembra rītā konstatēja vairāk nekā desmit reaktīvos dronus «Geran-5» Rietumukrainā, triecieniem fiksējoties aptuveni 1 km un 5 km no Polijas robežas. Pēc Polijas aizsardzības ministra vietnieka Cezarija Tomčika datiem, 13. septembra uzbrukumā Rietumukrainā reģistrēti 13 triecieni.