Deniss Šmihals
-
Īrija enerģētikas atbalsta fondam pievieno vēl 25 miljonus eiro
Īrija pievienoja 25 miljonus eiro Fonds, kas atbalsta Ukrainas enerģētiku, palielinot tās kopējo ieguldījumu līdz 52 miljoniem eiro. Līdzekļi tiek izmantoti aprīkojuma iegādei remontiem, bojāto enerģētisko objektu atjaunošanai un ģenerācijas jaudas palielināšanai.
-
Ukrainas enerģijas atbalsta fonds novembrī? Oktobrī noslēdzis 90 līgumus par 200 miljoniem eiro
Ukrainas enerģijas atbalsta fonds oktobrī noslēdzis 90 aprīkojuma piegādes līgumus par gandrīz 200 miljoniem eiro. Tas ir fonds lielākais mēneša līgumu skaits kopš darba sākuma. Līdzekļi tiek izmantoti, lai atjaunotu elektro-, siltumapgādes un gāzes piegādi, ko bojājuši Krievijas uzbrukumi.
-
Ukraina un Vācija vienojas par papildu finansiālo atbalstu enerģētikas atjaunošanai
Ukrainas enerģētikas ministrs Gażaņa Šmigals un Vācijas ekonomikas un enerģētikas federālā ministre Katīna Reiche apsprieda papildu finansiālo atbalstu iekārtu un produktu iegādei, kas nepieciešami Ukraines enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai. Vienojās arī par diplomātisko koordināciju, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju pēc uzbrukuma elektropapildīstīnai, kas ir svarīga Hmeļņicas Atomelektrostacijas darbībai.
-
Ivans Gavriluks iecelts par «Ukroboronprom» ģenerāldirektoru
«Ukraiņas aizsardzības rūpniecības» uzraudzības padome iecelusi ģenerālā leitenanta Ivana Gavriluku par valsts aizsardzības kompānijas «Ukroboronprom» ģenerāldirektoru. Viņš izcīnīja atklātajā konkursā, kura kandidātu atlasi veica Amrop Partnership ukrainiešu pārstāvniecība. Kompānija nodēja pievienoties viņu pieredzei militārajā dienstā un vadībā, lai palielinātu uzņēmumu ražotspēju.
-
Norvēģija piešķirs Ukrainai 500 miljonu kronu enerģētiskajai atbalstam pirms ziemas
Norvēģija nogādās 500 miljonu norvēģu kronu, lai atbalstītu Ukrainas enerģētisko infrastruktūru pirms ziemas perioda. Līdzekļus plānot pārskaitīt novembrī un decembrī caur Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondu, lai remontētu bojātos objektus, iegādātu jaunu aprīkojumu un atjaunotu enerģētikas sistēmas darbību. Ukraina pati noteiks finansējuma prioritātes, un tā jau norādījusi, ka viena no galvenajām vajadzībām ir zemūdens strāvas kabeļi.
-
Ukraina un Moldova parakstīju piecu gadu sadraudzības līgumu
Moldovas premjers Vasile Tofans 26. oktobrī ieradās darba vizītē Kijevā. Ukraina un Moldova parakstīja piecu gadu līgumu par militāri-tehnisko sadraudzību, kas paredz pieredzes, tehnoloģiju, apmācības un kopīgu aizsardzības projektu apmaiņu, kā arī nolēmu atjaunot ekonomisko un reģionālo sadarbības formātus.
-
Korenckis: Krievija kopš 16. jūlija veikusi 2147 uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem
Ukrainas premjerministrs Serhijs Korenckis 19. oktobra intervijā BBC News Ukraine paziņoja, ka kopš viņa iecelšanas amatā 16. jūlijā Krievija ir veikusi 2147 uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un neviena diena nav pagājusi bez triecieniem. Viņš uzsvēra, ka uzbrukumu intensitāte ir vairākas reizes augstāka nekā iepriekšējā gadā un ka 11. oktobrī izsludinātais enerģētikas pamiers nav apturējis triecienus. Naktī uz 19. oktobri Krievijas raķešu trieciens bojāja 10 enerģētikas objektus, atstājot bez elektrības vairāk nekā pusmiljonu ģimeņu 10 apgabalos.
-
Kijevā un apriņķī 9. oktobra rītā ārkārtas atslēgumi; apturēta sabiedriskā transporta daļa
9. oktobra rītā Ukrenergo rīkojumā tika piemēroti ārkārtas elektrības atslēgumi Kijevas labajā krastā un Kijevas apgabala Bučas un Višhorodas rajonos. Sprieguma trūkuma dēļ Obuļoņas, Podiļas un Svjašošinas rajonos tika apturēta daļa sabiedriskā transporta, tostarp trolejbusi un tramvaji, kā arī Kijevas funikulers. DTEK ziņoja, ka atslēgumu laikā iepriekš publicētie atslēgšanas grafiki nestājas spēkā. Ārkārtas atslēgumi sekoja iepriekšējā vakarā notikušam Krievijas triecienam nozīmīgam Kijevas enerģētikas objektam, kas jau 8. oktobrī izraisīja metro apstāšanos un ūdensapgādes traucējumus.
-
Zelenskis pēc selektora sanāksmes kritizē Kijivas varasiestādes par gandrīz pilnīgu noturības plāna neizpildi
Prezidents Volodimirs Zelenskis 9. oktobra selektora sanāksmē ar militārajiem un valdības pārstāvjiem paziņoja, ka Kijivas pilsētas varasiestādes gandrīz pilnībā nav izpildījušas nepieciešamos noturības plāna soļus. Viņš uzsvēra, ka kavēšanās ir absolūti nepieņemama, ka atbildība ir personīga gan Infrastruktūras ministrijai, gan reģionu valsts administrācijām, un Kijivai tika noteikti atsevišķi uzdevumi. Sanāksmē tika apspriesta arī energoinfrastruktūras atjaunošana pēc Krievijas triecieniem un atjauninātas Ukrainas vajadzības pēc energoiekārtām un pretgaisa aizsardzības paketēm.
-
Kijevā 8. oktobra rītā ārkārtas elektroatslēgumi; samazinājies ūdens spiediens un uz laiku apturēta metro kustība
8. oktobra rītā Kijevā un daļā Kijivas apgabala tika piemēroti ārkārtas elektroatslēgumi pēc Krievijas triecienu bojājumiem augstsprieguma pārvades tīklos. Sprieguma krituma dēļ pilsētas labajā krastā kritās ūdens spiediens četros rajonos un uz laiku tika apturēta metro un virszemes elektrotransporta kustība; vēlā vakarā metro darbija atjaunota.
-
ISW: Krievija šoziem sākusi enerģētikas infrastruktūras triecienu kampaņu agrāk nekā parasti
Kara izpētes institūts (ISW) 4. oktobra ziņojumā vērtē, ka Krievija 2026.–2027. gada ziemai paredzēto triecienu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru sākusi agrāk nekā iepriekšējās sezonās. Analītiķi uzskata, ka mērķis ir padarīt civiliedzīvotāju dzīvi neizturamu un piespiest Ukrainu kapitulēt, vienlaikus izmantojot logu, kamēr Ukraina vēl nav izstrādājusi efektīvus pretlīdzekļus pret Krievijas ballistiskajām raķetēm un reaktīvajiem droniem.
-
Ukrainas un Vācijas ekonomikas ministri Kijevā pārrunā kara risku apdrošināšanu un «Industriālo Ramšteinu»
Ukrainas ekonomikas un vides ministrs Oleksandrs Kravčenko 4. oktobrī Kijevā tikās ar Vācijas ekonomikas un enerģētikas ministri Katerīnu Reihe. Tikšanās laikā tika apspriesti divi galvenie jautājumi – atjaunināts kara risku apdrošināšanas mehānisms ar izmaksām līdz 10 miljoniem dolāru un kopīgā «Industriālā Ramšteina» iniciatīva. Vācija novirza 30 miljonus eiro tās praktiskajai palaišanai. Reiche arī uzsvēra nepieciešamību pēc izmērāmiem rezultātiem cīņā pret korupciju.
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
Ņujorkas Laiks publicē dokumentu par Krievijas plānu iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu
The New York Times publicēja sīkāku informāciju par dokumentu, ko Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals pirms divām nedēļām Parīzē iesniedza Eiropas partneriem. Dokuments apraksta trīs posmu Krievijas triecienu kampaņu ar līdz 1000 raķetēm, droniem un bumbām, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu un atslēgt lielākās pilsētas no elektrības, siltuma un ūdens. NYT atzīmēja, ka nevarēja neatkarīgi pārbaudīt dokumenta autentiskumu.
-
Zelenskis paziņo par pirmo FP-7 ballistiskās raķetes pielietojumu kaujas apstākļos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 1. oktobrī paziņoja par pirmo Ukrainā ražotās taktiskās ballistiskās raķetes FP-7 izmantošanu kaujā. Raķeti izstrādājis Ukrainas aizsardzības uzņēmums Fire Point. Zelenskis savos sociālo tīklu kontos publicēja videoklipu ar raķetes palaišanu, bet nenorādīja ne mērķi, ne vietu, ne laiku, ne rezultātu.
-
Ukrainas Ministru kabinets ievieš taupības režīmu: atliek nebūtiskos tēriņus līdz kara beigām
Ukrainas Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti, finansējumu pirmkārt novirzot aizsardzībai, pensijām, sociālajiem maksājumiem un budžeta sektora darbinieku algām. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta, tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) finansējumi.
-
Šmihals: Ukrainas izlūkdienesti ieguvuši Krievijas plānus triecieniem pret energoapgādi šai ziemai
Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals pavēstīja, ka Ukrainas specdienesti no Krievijas puses ieguvuši divus dokumentus ar Maskavas plāniem triecieniem pret Ukrainas energoinfrastruktūru šajā ziemā. Dokumentos ar tabulām norādīti ieroču veidi un daudzumi katram mērķim – no ballistiskajām raķetēm līdz reaktīvajiem un parastajiem droniem. Ukraina ziņo par vairāk nekā 200 uzcelto betona patvertņu, prettriecienu ekrānu un trīskāršotām rezerves aprīkojumam.
-
Zelenskis un Tramps Ņujorkā apspriež enerģētisko pamieru, Patriot ražošanu un iespējamu tikšanos ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Ukraina ierosināja savstarpēju enerģētiskā pamiera pārtraukšanu — Ukrainas triecienu pārtraukšanu Krievijas NSP un enerģētikas objektiem apmaiņā pret Krievijas uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikai, siltumapgādei un ūdensapgādei. Puses apsprieda arī Patriot pretraķešu ražošanas licencēšanu Ukrainā, un Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu ar Trampa palīdzību.
-
ASV DFC apstiprinājusi 85 miljonu eiro aizdevumu DTEK akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu paplašināšanai
ASV Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (DFC) apstiprinājusi 85 miljonu eiro (aptuveni 97,5 miljonu dolāru) aizdevumu Ukrainas lielākajam privātajam enerģētikas uzņēmumam DTEK, lai paplašinātu akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas Ukrainā. Darījums ir daļa no plašāka DFC investīciju paketes, kas pārsniedz 8 miljardus dolāru un aptver projektus Ukrainā, Jordānijā un Āfrikas valstīs.
-
Ukraina pieteikusies dalībai OECD Nacionālās enerģētikas aģentūrā
Ukraina iesniedz pieteikumu dalībai OECD Nacionālās enerģētikas aģentūrā (NEA), un to Parīzē, ministru konferencē «Roadmaps to New Nuclear 2026», paziņoja pirmais premjerministra vietnieks un enerģētikas ministrs Deniss Šmihals. Viņš to pozicionēja kā soli ceļā uz pilnīgu Ukrainas iestāšanos OECD, vienlaikus izklāstot plānus par vietējo degvielas kasetu ražošanu, sadarbību ar Kanādas Cameco un Lielbritānijas Urenco, kā arī elektrotīkla starpsavienojumu jaudas palielināšanu ar Eiropu no 2,4 līdz 4,5 GW.