ISW: Krievija šoziem sākusi enerģētikas infrastruktūras triecienu kampaņu agrāk nekā parasti
Kara izpētes institūts (ISW) 4. oktobra ziņojumā vērtē, ka Krievija 2026.–2027. gada ziemai paredzēto triecienu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru sākusi agrāk nekā iepriekšējās sezonās. Analītiķi uzskata, ka mērķis ir padarīt civiliedzīvotāju dzīvi neizturamu un piespiest Ukrainu kapitulēt, vienlaikus izmantojot logu, kamēr Ukraina vēl nav izstrādājusi efektīvus pretlīdzekļus pret Krievijas ballistiskajām raķetēm un reaktīvajiem droniem.
Galvenais
- ISW 4. oktobrī publicēja ziņojumu par Krievijas triecienu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
- Krievijas Aizsardzības ministrija 4. oktobrī paziņoja par triecienu pastiprināšanu pret infrastruktūru Kijivā, Kijivas apgabalā un citos reģionos.
- ISW vērtē, ka Krievija kampaņu sākusi agrāk nekā parasti, pirms Ukraina spēj izstrādāt pretlīdzekļus pret ballistiskajām raķetēm un reaktīvajiem droniem.
- ISW uzskata, ka triecienu mērķis ir padarīt civiliedzīvotāju dzīvi neizturamu, lai piespiestu Ukrainu kapitulēt.
- Naktī uz 30. septembri Krievijas armija trāpīja enerģētikas objektiem Kijivas, Harkivas, Dņipropetrovskas, Sumu un Doņeckas apgabalos, atstājot daļu patērētāju bez elektrības.
- ISW vērtē, ka 2026. gada Ukrainas panākumi kaujas laukā liek Putinam pārvērtēt sākotnējo uzvaras teoriju un pārorientēties uz tālsatiksmes triecienu kampaņu 2026.–2027. gada ziemā.
- Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukrainas tāldarbības operāciju rezultātā izvesti no ierindas vairāk nekā 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudu.
Kāpēc tas ir svarīgi
ISW saista triecienu grafika paātrināšanu ar Krievijas neveiksmēm kaujas laukā 2026. gadā, norādot uz iespējamu stratēģisku novirzi no ofensīvas operācijām uz tālsatiksmes piespiešanas kampaņu pirms ziemas. Kampaņas deklarētais mērķis — padarīt civiliedzīvotāju dzīvi neizturamu kapitulācijas panākšanai — enerģētikas infrastruktūras triecienus pozicionē kā politiska spiediena, ne tikai militāras darbības instrumentu. Vienlaikus Krievijas Aizsardzības ministrija publiski pamato eskalāciju kā atbildi uz apgalvotiem Ukrainas triecieniem pret Krievijas civilajiem objektiem — apgalvojumus, ko ISW vērtē kā aizsegus vai klaji nepatiesus.
Kas notika
ISW 4. oktobrī publicēja ziņojumu, kurā secināja, ka Krievija 2026.–2027. gada sezonai paredzēto triecienu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru sākusi agrāk nekā iepriekšējās ziemās. Analītiķi vērtē, ka kampaņa sākta, lai izmantotu logu, kamēr Ukraina vēl nav izstrādājusi efektīvus pretlīdzekļus pret Krievijas ballistiskajām raķetēm un reaktīvajiem droniem. Tāpat norādīts, ka 2026. gada Ukrainas panākumi kaujas laukā, tostarp vairāk nekā 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudu izvadīšana no ierindas, liek Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pārvērtēt sākotnējo uzvaras teoriju un pārorientēties uz tālsatiksmes triecienu kampaņu 2026.–2027. gada ziemā. Tajā pašā dienā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par triecienu pastiprināšanu pret infrastruktūru Kijivā, Kijivas apgabalā un citos reģionos, tos nodēvējot par atbildi uz apgalvotiem Ukrainas triecieniem pret Krievijas civilajiem objektiem, kas esot notikuši kopš 2026. gada jūnija. ISK vērtē, ka šie Krievijas argumenti ir aizsegs vai klaji nepatiesi. Naktī uz 30. septembri Krievijas triecieni skāra enerģētikas objektus Kijivas, Harkivas, Dņipropetrovskas, Sumu un Doņeckas apgabalos, bet no 1. līdz 4. oktobrim aptuveni septiņas reizes tika trāpīts Kijivas Ziemeļu un Dienvidu tiltiem.
Kur atspoguļojums atšķiras
ISW ziņojumā par kampaņas sākuma laiku ir divi raksturojumi: viens to lokalizē 2026. gada septembra beigās pirms apkures sezonas, bet otrs konstatē, ka Krievija triecienus sākusi agrāk nekā parasti, pirms Ukraina spēj izstrādāt pretlīdzekļus, nenorādot precīzu datumu.
Konteksts
Krievija katru ziemu kopš 2022.–2023. gada veic triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukrainas tāldarbības operāciju rezultātā no ierindas izvesti vairāk nekā 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudu. 2026. gada augusta beigās Krievija paziņoja par gatavošanos masveida triecieniem pret Ukrainas enerģētikas objektiem. Naktī uz 30. septembri triecieni skāra enerģētikas objektus vairākos apgabalos, bet no 1. līdz 4. oktobrim aptuveni septiņas reizes tika trāpīts Kijivas Ziemeļu un Dienvidu tiltiem.