Krievija 30. septembrī veikusi masveida triecienu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai; ISW to vērtē kā ziemas kampaņas sākumu
30. septembrī Krievija ar raķetēm un droniem veica apvienotu triecienu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, kas, pēc ASV Kara studiju institūta (ISW) novērtējuma, ir 2026.–2027. gada ziemas kampaņas sākums, kura mērķis ir piespiest Ukrainu kapitulēt pirms nopietnām miera sarunām ar ASV partneriem. Prezidents Zelenskis un premjerministrs Koreckis paziņoja, ka galvenais mērķis bija Kijeva un Kijivas apgabals, bet Ukrenergo 1. oktobrim izsludināja stundu grafiku atslēgumus.
Galvenais
- 30. septembrī Krievija ar raķetēm un droniem veica apvienotu triecienu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai
- ISW novērtēja triecienu kā 2026.–2027. gada ziemas kampaņas sākumu, kura mērķis ir piespiest Ukrainu kapitulēt
- ISW uzskata, ka Putins, iespējams, nesen pieņēmis mainītu uzvaras teoriju, balstoties uz tāla darbības triecienu kampaņu
- Prezidents Zelenskis paziņoja, ka galvenais mērķis bija Kijevas un Kijivas apgabala enerģētikas infrastruktūra
- Premjerministrs Koreckis paziņoja, ka 30. septembra uzbrukums bija pirmais šāda mēroga apvienotais trieciens kopš iepriekšējās apkures sezonas beigām
- 30. septembra vakarā Kijevā un Kijivas apgabalā pirmo reizi kopš ziemas tika piemēroti ārkārtas elektrības atslēgumi; atslēgumi bija arī Čerņihivas, Žitomiras, Dņepropetrovskas, Doņeckas, Sumu un Harkivas apgabalos
- DTEK ziņoja, ka trāpīts termoelektrostacijām, hidroelektrostacijām un augstsprieguma apakšstacijai
Kāpēc tas ir svarīgi
ISW vērtē 30. septembra triecienu kā apzinātas Krievijas ziemas kampaņas sākumu, kura mērķis ir sagraut Ukrainas enerģētisko drošību un piespiest to kapitulēt. Trieciens tiek vērtēts arī kā mēģinājums graut ukraiņu morāli un priekšlaicīgi izbeigt jebkādas nopietnas miera sarunas, ko Ukraina pašlaik strādā ar ASV partneriem. Krievija trāpīja termo-, hidroelektrostacijām un augstsprieguma apakšstacijai, un Ukraina vairākos apgabalos piemēroja ārkārtas un plānveida elektrības atslēgumus, signalizējot par atjaunotu visaptverošu draudu elektrotīklam pirms apkures sezonas sākuma.
Kas notika
30. septembrī Krievija ar raķetēm un droniem veica apvienotu triecienu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka galvenais mērķis bija Kijevas un Kijivas apgabala enerģētikas sektors. Premjerministrs Serhijs Koreckis pavēstīja, ka naktī uz 30. septembri tika uzbruktas enerģētikas iekārtas Kijevā, Kijivas apgabalā un citos apgabalos, un ka šis bija pirmais šāda mēroga apvienotais trieciens kopš iepriekšējās apkures sezonas beigām, lai gan uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai kopš vasaras bija gandrīz nepārtraukti. DTEK preses dienests ziņoja, ka trāpīts termoelektrostacijām, hidroelektrostacijām un augstsprieguma apakšstacijai; bojāto objektu nosaukumi drošības apsvērumu dēļ netika atklāti. 30. septembra vakarā Kijevā un Kijivas apgabalā pirmo reizi kopš ziemas tika piemēroti ārkārtas elektrības atslēgumi; atslēgumi tika piemēroti arī Čerņihivas, Žitomiras, Dņepropetrovskas, Doņeckas, Sumu un Harkivas apgabalos. Ukrenergo 1. oktobrim izsludināja stundu grafiku elektrības atslēgumus noteiktos apgabalos. ASV Kara studiju institūts (ISW) novērtēja triecienu kā 2026.–2027. gada ziemas kampaņas sākumu, kura mērķis ir piespiest Ukrainu kapitulēt, un uzskata, ka Putins, iespējams, nesen pieņēmis mainītu uzvaras teoriju, balstoties uz tāla darbības triecienu kampaņu, cenšoties izjaukt ukraiņu morāli un pārtraukt miera sarunas ar ASV partneriem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti – Radio Svoboda un Forbes Ukraine – raksturo notikumu, balstoties uz ISW novērtējumu, ka trieciens atver Krievijas ziemas kampaņu, kuras mērķis ir piespiest Ukrainu kapitulēt, uzsverot stratēģisko draudu pirms apkures sezonas. Publikācijas koncentrējas uz prezidenta Zemļenska un premjerministra Korecka paziņojumiem par Kijevas un Kijivas apgabala enerģētikas sektora kā galvenā mērķa noteikšanu, kā arī uz stundu un ārkārtas elektrības atslēgumu grafiku ieviešanu.
Konteksts
ISW vērtējumā Ukrainas panākumi kaujas laukā 2026. gadā, iespējams, pamudināja Putinu mainīt uzvaras teoriju un pāriet pie tāla darbības triecieniem pret Ukrainas pilsētām. Pēc premjerministra Korecka teiktā, Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai kopš vasaras bija gandrīz nepārtraukti, taču 30. septembra trieciens bija pirmais apvienotais liela mēroga uzbrukums kopš iepriekšējās apkures sezonas beigām.