Ukrainas premjers: valsts ir labāk sagatavota ziemai nekā pērn
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis 27. septembra intervijā nacionālajam telekanālam "Jedyni Novyny" paziņoja, ka Ukraina šo ziemu sagaida labāk sagatavojusies nekā pirms gada, jo pieaugusi ģenerējošā jauda, kritiskā infrastruktūra nodrošināta ar rezerves barošanu un palielināti tehnikas un remontbrigāžu krājumi. Vienlaikus viņš brīdināja, ka Krievija ir uzlabojusi uzbrukuma līdzekļus — reaktīvos dronus "Šahed" un ballistisko raķešu krājumus — un ka ziema būs smaga, taču citu iespēju kā izturēt nav.
Galvenais
- Premjers Serhijs Koreckis 27. septembrī telekanāla "Jedyni Novyny" intervijā paziņoja, ka Ukraina ir labāk sagatavota šai ziemai nekā iepriekšējai.
- Šogad uzbūvētas lielākas ģenerējošās jaudas un vairāk kritiskās infrastruktūras objektu nodrošināti ar papildu rezerves barošanu.
- Palielināti iekārtu, rezerves daļu krājumi un remontbrigāžu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo ziemu.
- Krievija esot uzlabojusi uzbrukuma spējas, tostarp izmantojot reaktīvos dronus "Šahed" un uzkrājot ballistiskās raķetes ziemai.
- Koreckis sacīja, ka Ukraina lūgusi Eiropas partneriem vajadzības gadījumā nodrošināt ārkārtas dienestus — glābējus ar aprīkojumu un personālu.
- Ukraina palielina iekšzemes interceptoru dronu ražošanu, vienkāršojot nosacījumus ražotājiem un paplašinot finansiālo atbalstu.
- Koreckis brīdināja, ka draudi digitālajai un sakaru infrastruktūrai no Krievijas saglabāsies līdz kara beigām; plānošana jāveic pēc sliktākā scenārija.
Kāpēc tas ir svarīgi
Korecka paziņojums kalpo par valdības oficiālo nostāju jautājumā par to, vai Ukraina spēs izturēt atjaunotu Krievijas triecienu kampaņu pret enerģētisko un sakaru infrastruktūru. Tajā ir uzskaitāmi konkrēti pasākumi — jauna ģenerācija, rezerves barošana, krājumi, remontbrigādes un dronu interceptoru ražošana — kas nosaka, cik smagi būs ziemas atslēgumi un pārtraukumi. Vienlaikus premjers uzsver atkarību no Eiropas partneriem ārkārtas glābšanas atbalsta jomā un brīdina, ka draudi digitālajai infrastruktūrai saglabāsies visu kara laiku, paaugstinot riskus gan civiliedzīvotājiem, gan valsts dienestiem.
Kas notika
27. septembrī nacionālā telekanāla "Jedyni Novyny" intervijā Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka Ukraina šo ziemu sagaida labāk sagatavojusies nekā pērn. Viņš uzsvēra, ka šogad uzbūvētas lielākas ģenerējošās jaudas, vairāk kritiskās infrastruktūras objektu nodrošināti ar papildu rezerves barošanu un pastiprināta kritisko elementu aizsardzība. Palielināti arī iekārtu, rezerves daļu un remontbrigāžu krājumi. Vienlaikus Koreckis brīdināja, ka Krievija ir uzlabojusi uzbrukuma līdzekļus — reaktīvos dronus "Šahed" un ballistisko raķešu uzkrājumus ziemai — un ka ziema būs smaga: "Noteikti nebūs viegli, bet mums nav citas iespējas kā izturēt." Premjers arī pavēstīja, ka Ukraina lūgusi Eiropas partneriem vajadzības gadījumā nodrošināt ārkārtas dienestus — glābējus ar aprīkojumu un personālu — un ka valsts palielina iekšzemes interceptoru dronu ražošanu, vienkāršojot nosacījumus ražotājiem un paplašinot kredītu atbalstu. Atsevišķā intervijā tajā pašā telekanālā Koreckis uzsvēra, ka digitālās infrastruktūras aizsardzība jāplāno pēc sliktākā scenārija un ka draudi no Krievijas saglabāsies līdz kara beigām; kritiskajām digitālajām sistēmām jānodrošina dublēšana, izvietojot tās zemē, mākonī un ārvalstīs — dažkārt apvienojot visas trīs pieejas.
Konteksts
Enerģētikas ministrs Deniss Šmihals 24. septembrī paziņoja, ka Ukraina saņēmusi divus dokumentus, kuros detalizēti aprakstīti Krievijas plāni triecieniem pret enerģētikas sektoru ziemā — tostarp kompleksi uzbrukumi siltumapgādei, ūdensapgādei, kanalizācijai, ģenerācijai un starpsavienojumiem gan pie ieejas no Eiropas, gan pāri Dņeprai, kā arī atsevišķi plāni lielajām pilsētām, tostarp Kijevai, Harkivai un Odesai. ANO Attīstības programmas (UNDP) administrators Aleksandrs De Kro paziņoja, ka Ukraina saskaras ar "grūtāko ziemu" kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma un ka turpmāki masveida uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai var pārvērsties humānā katastrofā. Prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikšanās laikā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ANO Ģenerālās asamblejas malā pauda cerību, ka karu varētu izbeigt pirms ziemas. 23. septembrī Zelenskis arī sacīja, ka Krieviju gaida grūta ziema, ja tā turpinās triecienus pret Ukrainas enerģētikas sistēmu.