Zelenskis: Krievija kopš 'energo pamiera' pieteikuma 76 reizes uzbrukusi Ukrainas enerģētikai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī paziņoja, ka kopš ASV prezidenta Donalda Trampa 11. oktobrī izsludinātā tā dēvētā "energo pamiera" Krievija 76 reizes mērķtiecīgi uzbrukusi Ukrainas enerģētikas un naftas-gāzes infrastruktūrai. Naktī uz 17.–18. oktobri triecieni skāruši apakšstacijas četrās apgabalos, atstājot bez elektrības desmitiem tūkstošu ģimeņu, kā arī dzīvojamās mājas reģionos, kur gāja bojā divi un ievainoti 12 cilvēki, tostarp divi bērni. Zelenskis aicināja ASV izdarīt spiedienu uz Maskavu.
Galvenais
- Kopš Trampa 11. oktobra 'energo pamiera' Krievija 76 reizes uzbrukusi Ukrainas enerģētikas un naftas-gāzes infrastruktūrai.
- Naktī uz 17.–18. oktobri triecieni skāruši apakšstacijas Vinnicas, Žitomiras, Hmeļnickas un Odesas apgabalos; desmitiem tūkstošu ģimeņu palika bez elektrības.
- Naktī dzīvojamo māju triecienos reģionos gāja bojā divi cilvēki un ievainoti 12, tostarp divi bērni; 27 gadus veca sieviete nogalināta Zaporižžā, viena cilvēka nāve un četri ievainoti Poltavā.
- 17. oktobrī dienas laikā Krievija trāpīja rūpniecības (lauksaimniecības) uzņēmumam Manevičos Volīnijas apgabalā; notika liels ugunsgrēks, bez upuriem.
- Zelenskis paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija palaida gandrīz 2700 trieciendronu, 1700 aviācijas bumbas un 66 raķetes, no kurām lielākā daļa – ballistiskās.
- Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas mērķis ir enerģētikas sektors un tā cenšas izraisīt elektrības atslēgumu jeb 'blakautu'.
- Maskava nav apstiprinājusi Trampa paziņoto pamieru; Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 14. oktobrī sacīja, ka nekādi konkrēti dati par to nav saņemti.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ziņojums fiksē, ka Trampa izsludinātais 'energo pamiers' praksē nav darbojies – Krievijas triecieni pret Ukrainas enerģētiku turpinās vai pat pastiprinās. Nedēļas laikā fiksētie gandrīz 2700 trieciendroni, 1700 aviācijas bumbas un 66 raķetes (lielākoties ballistiskās) parāda Krievijas uguns spēka apmēru. Sekas ir tiešas: desmitiem tūkstošu ģimeņu bez elektrības, civiliedzīvotāju upuri un ievainotie. Zelenskis ziņojumu izmantoja, lai aicinātu Vašingtonu izdarīt spiedienu uz Maskavu, vienlaikus norādot uz ASV spiedienu uz Kījevu attiecībā uz triecieniem pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, Starlink ierobežojumiem un iepriekšējo brīdinājumu trūkumu par ballistisko raķešu palaišanu.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī sociālajos tīklos paziņoja, ka kopš ASV prezidenta Donalda Trampa 11. oktobrī izsludinātā tā dēvētā 'energo pamiera' Krievija 76 reizes mērķtiecīgi uzbrukusi Ukrainas enerģētikas un naftas-gāzes infrastruktūrai. Naktī uz 17.–18. oktobri Krievijas triecieni skāra apakšstacijas Vinnicas, Žitomiras, Hmeļnickas un Odesas apgabalos, kā rezultātā desmitiem tūkstošu ģimeņu palika bez elektrības. Tajā pašā laikā tika trāpīts dzīvojamām mājām reģionos – nogalināti divi cilvēki, ievainoti 12, tostarp divi bērni; 27 gadus veca sieviete gāja bojā Zaporižžā, bet Poltavā viens cilvēks nogalināts un četri ievainoti. 17. oktobrī dienas laikā Krievijas spēki trāpīja rūpniecības (lauksaimniecības) uzņēmumam Manevičos Volīnijas apgabalā, izraisot lielu ugunsgrēku bez upuriem. Zelenskis arī uzsvēra, ka nedēļas laikā Krievija palaida gandrīz 2700 trieciendronu, 1700 aviācijas bumbas un 66 raķetes, no kurām lielākā daļa bija ballistiskās, un ka Krievijas galvenais mērķis ir Ukrainas enerģētikas sektors, lai izraisītu elektrības atslēgumu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumu centrē ap Zelenska sociālo tīklu uzrunu un viņa nostāju, ka Krievija, neraugoties uz izsludināto pamieru, apzināti cenšas izraisīt elektrības atslēgumu. Virsrakstos dominē skaitlis – 76 uzbrukumi enerģētikai kopš 11. oktobra – kas tiek pasniegts kā pamiera sabrukuma pierādījums. Stāsti uzsver tiešās sekas – elektrības zudumu desmitiem tūkstošu ģimeņu, civiliedzīvotāju upurus Zaporižžā un Poltavā, kā arī ugunsgrēku Manevičos –, nevis diplomātiskos manevrus. Zelenska aicinājums Amerikas Savienotajām Valstīm tiek attēlots kā aicinājums atzīt, ka Krievija neatbild ar saskaņotiem miera soļiem. Daļa publikāciju saista enerģētikas triecienus ar plašāku ASV spiedienu uz Kījevu – Starlink ierobežojumiem un brīdinājumu trūkumu par ballistisko raķešu palaišanu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Pieejamie materiāli ietver Lielbritānijas premjerministra Kīra Starmera nostāju, ka par 'energo pamiera' sabrukumu atbildama Krievija.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par upuru skaitu Poltavā nakts triecienos: lielākā daļa Ukrainas ziņu vēsta par vienu nogalinātu un četriem ievainotajiem, viens variants min divus ievainotos, bet vēl viens – četrus bojātus privātmāju, vienu nogalinātu un divus ievainotus. Ziņojumos par Volīnijas triecienu lielākā daļa avotu to raksturo kā uzbrukumu lauksaimniecības uzņēmumam, bet citi – kā triecienu rūpniecības uzņēmumam Manevičos. Nav vienprātības arī par precīzu nakts triecienu datumu – lielākā daļa faktu tos attiecina uz nakti no 17. uz 18. oktobri, bet daļa avotu runā tikai par nakti uz 17. oktobri.
Konteksts
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps sociālajos tīklos paziņoja par 'energo pamieru' starp Ukrainu un Krieviju, apgalvojot, ka abas puses piekritušas pārtrakt triecienus; Maskava šo paziņojumu neapstiprināja, un Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 14. oktobrī sacīja, ka nekādi konkrēti dati par to nav saņemti. Ukraina kā labas gribas žestu atturējās no uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām līdz 15. oktobrim, kad Zelenskis paziņoja, ka pauze ir beigusies. Saskaņā ar Financial Times ziņoto Trampa administrācija no Kījevas prasījusi pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, draudot apturēt ieroču pirkumus un izlūkošanas datu apmaiņu. 14. oktobra naktī SpaceX bez brīdinājuma ierobežoja Starshield (Starlink militārās versijas) termināļu darbību Ukrainā; Baltais nams to nosauca par 'tehnisku kļūmi', bet Zelenskis teica, ka tas liedza Ukrainai iespēju notriekt reaktīvos 'Šahed' dronus. Agrāki triecieni Ukrainas enerģētikas objektiem fiksēti 12. oktobrī (seši objekti vienā dienā) un 14. oktobra naktī (visas trīs Kijevas TEC). 9. oktobrī Tramps paziņoja par 'ārkārtīgi veiksmīgu' sarunu ar Vladimiru Putinu un vienošanos par tūkstošiem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Starmers vainu par 'energo pamiera' sabrukumu uzlikis Krievijai.