Zelenskis piedāvā apturēt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām apmaiņā pret Krievijas triecieniem Ukrainas enerģētikai
11. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus Krievijas naftas rafinēšanas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, vienlaikus uzsverot, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un ar reālām garantijām. Paziņojums sekoja Trampa–Putina telefonsarunai un ASV–Krievijas vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm paziņošanai, kā arī Trampa kritikai par Zelenski saistībā ar uzbrukumiem Krievijas rūpnīcām.
Galvenais
- 11. oktobrī Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava apturēt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
- Zelenskis uzsvēra, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un jābalstās uz reālām garantijām, un ka vainīgais pie kara Eiropā ir Krievija, nevis Ukraina.
- Pēc Zelenska teiktā, pagājušajā nedēļā Krievijas spēki pret Ukrainu raidīja aptuveni 1 450 gaisa bumbīgu, 75 dažāda tipa raķešu un vairāk nekā 1 640 triecienbezpilotu lidaparātu, no kuriem aptuveni 60% bija reaktīvie.
- Paziņojuma rītā tika pabeigti meklēšanas un glābšanas darbi Zaporižijā pēc Krievijas trieciena, ko, kas nogalināja 23 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.
- Dienu pirms paziņojuma Krievija trāpīja medicīnas iestādei Harkivā, bet paziņojuma rītā — piecstāvu ēkai Slovjanskā, pilnībā iznīcinot vienu ieeju, cilvēki, iespējams, atrodas zem gruvešiem.
- Pirms Zelenska paziņojuma notika Trampa–Putina telefonsaruna, pēc kuras tika paziņota ASV–Krievijas vienošanās par miljoniem tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Ukraina to nodēvēja par ASV "vājumu" un "dāvanu" Putinam.
- Zelenskis sacīja, ka Ukraina turpinās koordināciju ar Eiropas līderiem par papildu aizsardzības paketēm, galvenokārt pretgaisa aizsardzības sistēmām un kaujas aviācijas munīcijai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Zelenskis publiski izteica nosacītu enerģētikas triecienu moratoriju, vienlaikus skaidri pieprasot no Krievijas savstarpējumu un garantijas. Paziņojums nāk laikā, kad Vašingtona pastiprina spiedienu uz Kijivu saistībā ar uzbrukumiem Krievijas rafinēšanas rūpnīcām un kad pēc Trampa–Putina telefonsarunas tika paziņota jauna ASV–Krievijas vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm. Vienlaikus nesenie Krievijas triecieni Zaporižijā (23 nogalinātie, tostarp četri bērni), Harkivā un Slovjanskā parāda civiliedzīvotāju zaudējumu apmēru, ko Zelenskis izmanto kā argumentu, ka tieši Krievija, nevis Ukraina, kavē deeskalāciju.
Kas notika
Svētdien, 11. oktobrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus Krievijas naftas rafinēšanas rūpnīcām ar nosacījumu, ka Krievija pārtrauks triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Viņš uzsvēra, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un jābalstās uz reālām garantijām, un ka par kara cēloni Eiropā ir atbildīga vienīgi Krievija. Pēc viņa teiktā, pagājušajā nedēļā Krievijas spēki raidīja aptuveni 1 450 gaisa bumbas, 75 dažāda tipa raķetes un vairāk nekā 1 640 triecienbezpilotu lidaparātu, no kuriem aptuveni 60% bija reaktīvie. Paziņojuma rītā tika pabeigti meklēšanas un glābšanas darbi Zaporižijā pēc Krievijas trieciena, ko, kas nogalināja 23 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Zelenskis arī ziņoja, ka dienu iepriekš Krievija trāpīja medicīnas iestādei Harkivā, bet tā paša rīta agrumā — piecstāvu ēkai Slovjanskā, pilnībā iznīcinot vienu ieeju un, iespējams, atstājot cilvēkus zem gruvešiem. Viņš norādīja, ka Ukraina turpinās koordināciju ar Eiropas līderiem par papildu aizsardzības paketēm, galvenokārt pretgaisa aizsardzības sistēmām un kaujas aviācijas munīcijai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti vienoti izvirza Zelenska nosacīto, savstarpējo piedāvājumu — pārtraukt triecienus rūpnīcām tikai tad, ja Krievija pārtrauc triecienus Ukrainas enerģētikai — un uzsver, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un garantētai. Tie akcentē Krievijas atbildību par karu, milzīgo Krievijas triecienu apjomu pa nedēļu (bumbas, raķetes, bezpilota lidaparāti) un nesenos triecienus Zaporižijā, Harkivā un Slovjanskā, lai parādītu civiliedzīvotāju zaudējumus un pamatotu turpmāku Ukrainas spiedienu. Liela uzmanība pievērsta Trampa kritikai Zelenskim un ASV–Krievijas dīzeļdegvielas darījumam, ko raksturo kā ASV "vājumu" un "dāvanu" Putinam; minētas arī priekšlaicīgi beigušās sarunas Maiami un Ukrainas delegācijas atgriešanās mājās. Vairāki raksti aizstāv uzbrukumus Krievijas rafinēšanas rūpnīcām, citējot Zelenska interviju ABC News, kur triecieni tiek sapludināti ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai, un viņa iepriekšējos piedāvājumus par pamieru apmaiņā pret enerģētikas aizsardzību.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Pieejamais angļu valodas starptautiskais avots — Azerbaidžānas aģentūras materiāls — lielākoties atspoguļo Ukrainas ziņu aģentūru nostāju, taču sniedz papildu Rietumu kontekstu: Kremļa apstiprinājumu dīzeļdegvielas darījumam, ASV Finanšu ministrijas licenci līdz 2027. gada aprīlim, Putina noraidījumu sarunām par mieru, ko pauda Ušakovs, kā arī Trampa agrāko aicinājumu Kijivai pārtraukt triecienus Krievijas rūpnīcām un viņa ieteikumu ukraiņiem ievēlēt jaunu prezidentu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Axios, atsaucoties uz nevēlamu Ukrainas amatpersonu, ziņoja, ka ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sacījuši, ka Tramps varētu pārtraukt izlūkdatu nodošanu Ukrainai, ja Kijiva turpinās ignorēt viņa prasības; ASV amatpersona šādu draudu izteikšanu noliedza, skaidrot, ka viņi uzsvēra ASV kā svarīga partnera lomu un ka Kijiva nedrīkst īstenot pasākumus, kas kaitētu Amerikas patērētājiem. Saskaņā ar vienu Axios versiju dīzeļdegvielas darījums sekojis Zelensa kategoriskajam atteikumam vienpusēji pārtraukt triecienus Krievijas rūpnīcām; saskaņā ar citu Axios ziņu — aptuveni sešām ignorētām ASV prasībām — tā ir atšķirība trieciena raksturojumā, nevis tiešā pretrunā.
Konteksts
Tramps agrāk aicināja Kijivu pārtraukt triecienus Krievijas naftas rafinēšanas rūpnīcām, apsūdzot tos dīzeļdegvielas cenu kāpumā. Pēc 9. oktobra Trampa–Putina telefonsarunas Tramps paziņoja par ASV sankciju atcelšanu pret Krievijas dīzeļdegvielu, paredzot simtiem tūkstošu tonnu piegādes Amerikas un pasaules tirgiem; ASV Finanšu ministrija izdeva pagaidu licenci, kas spēkā līdz 2027. gada aprīlim. Ukrainas amatpersonas šo vienošanos publiski nosodīja kā "vājumu" un "dāvanu" Putinam; ES paziņoja, ka nepazeminās spiedienu pret Krieviju. Axios ziņojumā (10. oktobrī), atsaucoties uz ASV amatpersonu, teikts, ka Tramps virzīja dīzeļdegvielas darījumu pēc tam, kad Zelenskis atteicās vienpusēji pārtraukt triecienus Krievijas rūpnīcām. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs sacīja, ka Putins Trampa telefonsarunā noraidīja miera sarunu iespēju un uzsvēra, ka Krievija turpinās operācijas, līdz sasniegs "visus savus mērķus".