Zelenskis: es jūtos „nodots" pēc Trampa soļiem attiecībā uz Krieviju

Kāpēc tas ir svarīgi

Ukrainas prezidenta vārds "nodots" apliecina strauju attiecību pasliktināšanos starp Kijivu un Vašingtonu brīdī, kad ASV starpniecība un iespējamā sankciju mīkstināšana ir izšķiroša kara gaitai. Zelenskis saista divus konkrētus ASV lēmumus — Krievijas dīzeļdegvielas licenci un enerģijas pamieru — ar reāliem Krievijas uzbrukumiem Harkivas enerģētikas infrastruktūrai, Trampa miera centienus raksturojot kā vienpusējus. Intervija pārsniedz dīzeļdegvielas jautājumu un skar arī SpaceX Starlink ierobežojumus Ukrainas droniem, paverot plašāku ainu par pasākumiem, kurus Zelenskis uzskata par kaitīgiem Ukrainai.

Kas notika

14. oktobrī publicētajā intervijas fragmentā ar Piersu Morganu raidījumā "Piers Morgan Uncensored" Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka jūtas "nodots" pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nesenajām darbībām — it īpaši pēc Krievijas dīzeļdegvielas sankciju atcelšanas un tā sauktā enerģijas pamiera izsludināšanas. Zelenskis teica, ka ir "žēl, ka mēs zaudējam spēcīgu partneri, bet ne mūsu dēļ", un uz jautājumu, vai Ukraina zaudē ASV, atbildēja apstiprinoši. Viņš nosauca Trampa izvēli par "ne pareizo vēstures pusi" un pauda uzskatu, ka Trampa padomnieki kļūdās, vienlaikus uzsverot, ka Ukraina nav pret Trampa starpnieka lomu, ja viņš patiešām paliek neitrāls. Intervijā Zelenskis arī asi kritizēja SpaceX lēmumu ierobežot Starlink darbību Ukrainas droniem, nodēvējot to par lielu kļūdu, kas radīs cilvēku upurus, un aicināja Īlonu Masku atjaunot pakalpojumu. Zelenskis arī sacīja, ka Krievija vēlas, lai Tramps izskatītos vājš, ka dīzeļdegvielas darījums ir "viegls Putina panākums" un ka "Putins smejas".

Šie paziņojumi nāca pēc intensīvas dienu kārtības: 9. oktobrī Tramps pēc sarunas ar Putinu paziņoja par Krievijas dīzeļdegvielas sankciju atcelšanu, ASV Finanšu ministrijai izdodot pagaidu licenci līdz 2027. gada 7. aprīlim; tajā pašā dienā Maiami notika ASV, Ukrainas, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Eiropas Komisijas un NATO pārstāvju tikšanās ar Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru; 11. oktobrī Tramps izsludināja enerģijas pamieru, paziņojot, ka abas puses tam piekritušas — tajā pašā dienā Krievija trāpīja Harkivas TEC-5 siltumelektrostacijai; 13. oktobrī Krievija atkal trāpīja Harkivas civilajai infrastruktūrai ar 10 "Banderole" tipa raķetēm. Zelenskis 13. oktobrī norādīja, ka pēc enerģijas pamiera izsludināšanas Ukraina divas dienas atturējās no uzbrukumiem Krievijas naftas rūpnīcām, kamēr Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Lielākā daļa ukraiņu mediju vadās no Zelenska vārda "nodots" un Trampa dīzeļdegvielas darījumu un enerģijas pamieru attēlo kā kaitīgus atvieglojumus Krievijai, izceļot notiekošos Krievijas triecienus Harkivas enerģētikas infrastruktūrai. Ukraiņu avoti bieži saista dīzeļdegvielas licenci ar plašāku ASV soļu kopumu, ko Zelenskis uzskata par nelabvēlīgiem Ukrainai, tostarp SpaceX Starlink ierobežojumiem Ukrainas droniem, un atsaucas uz agrākajiem Zelenska komentāriem, kas sankciju atcelšanu raksturo kā "negodīgu" un vājuma pazīmi. Ukraiņu izdevumi uzsver Zelenska uzstājību, ka Ukraina nepārdos savu valsti un ka cīņa ir par izdzīvošanu — zemi, mājām un bērniem. Daudzi avoti iekļauj arī Zelenska apgalvojumus, ka dīzeļdegvielas darījums ir "viegls Putina panākums", ka "Putins smejas" un ka Krievija vēlas, lai Tramps izskatītos vājš.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vienīgais angļu valodas avots izlasē — Azerbaidžānas aģentūra — ziņo par Zelenska "nodots" paziņojumu neitrāli, kā galvenos iemeslus izceļot dīzeļdegvielas darījumu un enerģijas pamieru un citējot viņa frāzi par "spēcīga partnera zaudēšanu", bet nesniedz papildu ukraiņu kontekstu, piemēram, par Harkivas triecieniem vai Starlink. Starptautiskais raksts neizceļ asākos Zelenska izteikumus par Putinu, kurš "smejas", Krievijas vēlmi Trampu padarīt vāju vai runas par Ukrainas prezidenta nomaiņu, interviju pasniedzot īsākā, diplomātiskākā formā.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par to, vai Trampa emisāri Floridā draudēja pārtraukt ASV izlūkošanas datu apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva neapturēs uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām — ukraiņu avots apgalvoja, ka šāds brīdinājums tika izteikts, bet nezināms ASV pārstāvis to noliedza, un pats Tramps publiski noraidīja jebkādu izlūkošanas apmaiņas pārtraukšanu. Avoti arī atšķiras par Krievijas dīzeļdegvielas apjomu darījumā: Tramps to minēja kā vairāk nekā 4,8 miljonus tonnu, bet cits avots to raksturoja kā sākotnēji 300 000 tonnu ar plānotiem turpmākiem pieaugumiem. Ukrainas mediji un pats Zelenskis Krievijas dīzeļdegvielas sankciju atcelšanu un enerģijas pamieru raksturo kā vienpusējus atvieglojumus Krievijai bez abpusējas deeskalācijas, savukārt ASV administrācija sevi pozicionē kā neitrālu starpnieku starp Kijivu un Maskavu.

Konteksts

2026. gada oktobra sākumā Trampa administrācija vienlaikus izdeva pagaidu licenci Krievijas dīzeļdegvielas importam līdz 2027. gada aprīlim, izsludināja tā saukto enerģijas pamieru un aizsāka sarunas Maiami starp ASV emisāriem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru un Ukrainas, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, ES un NATO pārstāvjiem, lai panāktu deeskalāciju pirms ziemas. Krievijas spēki trāpīja Harkivas TEC-5 siltumelektrostacijai tajā pašā dienā, kad tika izsludināts enerģijas pamiers, un 13. oktobrī vēlreiz trāpīja Harkivas civilajai infrastruktūrai ar desmit raķetēm — incidents, ko Zelenskis minēja kā pierādījumu Krievijas negodprātībai. Zelenskis iepriekš bija publiski vaicājis, kāpēc ASV neslēdz līdzīgu dīzeļdegvielas vienošanos ar Ukrainu, Krievijas enerģētikas sankciju atcelšanu bez deeskalācijas vienošanās nosaucis par vājuma pazīmi, un intervijā Axios darījumu raksturojis kā "negodīgu". Tramps iepriekš bija publiski skaidrojis augošās dīzeļdegvielas cenas ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas rūpnīcām un aicinājis Zelenski šos uzbrukumus pārtraukt.