Tramps paziņo par «enerģijas pamieru» starp Krieviju un Ukrainu; Kijiva un Maskava to apstiprina

Kāpēc tas ir svarīgi

Trampa vienpusējais paziņojums par «enerģētikas pamieru», par kuru ne Kijiva, ne Maskava nav oficiāli paudušas apstiprinājumu, tieši skar kara gaitu un civilo enerģētikas infrastruktūru. Ap to pašu laiku turpinājušies Krievijas triecieni pret Ukrainas enerģētikas objektiem Kijivā un citos reģionos, kas liek apšaubīt, vai pamiers faktiski darbojas. Eiropas līderi — Makrons un fon der Leiena — pauduši atbalstu pamiera aicinājumam, vienlaikus kritizējot Krieviju, tādējādi signalizējot par koordinētu Rietumu diplomātisko nostāju. Vienlaikus ziņojumi par ASV ekonomiskajiem atvieglojumiem Maskavai (atļauja Krievijas dīzeļdegvielas eksportam līdz 2027. gada 7. aprīlim, piedāvājumi par Krievijas suverēno aktīvu atbloķēšanu) saistībā ar enerģētikas sarunām ir politiski sensitīvs elements Ukrainai.

Kas notika

ASV prezidents Donalds Tramps 11. oktobrī savā Truth Social kontā paziņoja, ka «no šī brīža» starp Krieviju un Ukrainu ir spēkā «enerģētikas pamiers» un ka «abas puses piekritušas», brīdinot tās to nepārkāpt. Tramps savā ierakstā nenorādīja vienošanās ilgumu, uz kādiem enerģētikas infrastruktūras objektiem tā attiecas un kā tiks uzraudzīta tās ievērošana; Baltais nams sākotnēji nesniedza paskaidrojumus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telekanāla Axios žurnālistam Barakam Ravidam sacīja, ka šis paziņojums viņam bija jaunums, tomēr Ukraina piekristu šādam pamieram, ja to darītu arī Krievija. Vēlāk Zelenskis paziņoja, ka Ukraina atbalsta Trampa deklarēto pamieru un gaida detaļas no ASV puses. Viņš par to runāja pa telefonu ar Kanādas premjerministru Marku Karniju, Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti.

Apmēram stundu pirms Trampa paziņojuma Krievijas bruņotie spēki trāpīja enerģētikas objektam Kijivā, izraisot avārijas elektrības atslēgumus Obolonas, Ševčenkivskas, Desņanskas, Podilskas un Dņiprovskas rajonos, kā arī ūdensapgādes pārtraukumus Golosijivas, Solomjanskas un daļā Svjatošinskas un Ševčenkivskas rajonu. Pēc paziņojuma Krievijas droni trāpīja diviem enerģētikas objektiem Dņipropetrovskas apgabalā, kā arī Kijivas elektrostacijai un objektiem Harkivas apgabalā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons platformā X paziņoja, ka Francija bez nosacījumiem atbalsta patiesu enerģētikas pamieru un ka Krievija to turpina noraidīt, vienlaikus pastiprinot uzbrukumus. ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc telefonsarunas ar Zelenski pauda pilnu atbalstu viņa aicinājumam pēc pamiera un paziņoja par papildu ES finansējumu dronu un raķešu iegādei Ukrainas gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas valodā klajā nākušie materiāli fokusējas uz Zelenska reakciju — pārsteigumu par Trampa paziņojumu, nosacītu Ukrainas atbalstu, kas ir atkarīgs no Krievijas piekrišanas, un aicinājumu ASV sniegt detalizētu informāciju. Ukrainas mediji īpaši izceļ Krievijas triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru ap paziņojuma laiku, pretstatot tos deklarētajam pamieram. Tiek atgādināts arī 14. septembra precedents, kad līdzīgs Trampa apgalvojums netika apstiprināts. Vairāki ukraiņu mediji citē Financial Times vērtējumu, ka Tramps paziņojumu steidzinājis, jo galīgās vienošanās vēl nav un ka Putinš nevēlas slēgt darījumu pirms ziemas.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskā prese galvenokārt izceļ Trampa apgalvojumu, ka abas puses piekritušas, un Zelenska nosacīto gatavību, vienlaikus uzsverot Krievijas apstiprinājuma trūkumu. Azerbaidžānas un Honkongas aģentūru ziņojumi akcentē ticamības plaisu starp Trampa paziņojumu un Kijivas un Maskavas klusēšanu. Vācu un franču valodā publicētie materiāli paplašina ainu ar Makrona atbalstu pamieram un Krievijas uzbrukumu kritiku, kā arī Al Jazeera skatījumu par jautājumiem ap Zelenska nākotni un kara virzību. Starptautiskie avoti ziņo, ka Putinš nevēlas noslēgt vienošanos pirms ziemas un ka ASV enerģētikas sarunu kontekstā pieļāvušas ekonomiskus atvieglojumus Maskavai — dīzeļdegvielas sankciju atvieglošanu un piedāvājumus par Krievijas suverēno aktīvu atbloķēšanu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti būtiski atšķiras jautājumā par to, vai pastāv saistoša enerģētikas pamiera vienošanās: Tramps apgalvo, ka abas puses tam piekritušas un tas stājas spēkā nekavējoties; Zelenskis telekanālam Axios sacīja, ka paziņojums viņam bija jaunums un Ukraina par šādu vienošanos informācijas nav; Financial Times, atsaucoties uz Zelenska tuvumā esošu ukrainu amatpersonu, ziņoja, ka Tramps steidzinājis paziņojumu, jo galīgās vienošanās vēl nav un Putinš nevēlas slēgt darījumu pirms ziemas; Krievijas Valsts domes deputāti norādīja, ka nevar apstiprināt nekādu vienošanos.

Otrs strīds skar pamiera praktisko ietekmi: aptuveni stundu pirms Trampa paziņojuma Krievijas armija trāpīja enerģētikas objektam Kijivā, izraisot elektrības un ūdens atslēgumus, bet pēc paziņojuma Krievijas droni trāpīja Kijivas elektrostacijai (tajā skaitā ar Shahed dronu), kā arī Harkivas un Dņipropetrovskas apgabala objektiem — pretstatā Trampa un Zelenska atbalstītāju aprakstītajai «īstajai saistībai».

Konteksts

Tramps līdzīgu «enerģētikas pamiera» apgalvojumu izteica 14. septembrī, taču ne Kijiva, ne Maskava tolaik to neapstiprināja un uzbrukumi turpinājās. 22. septembrī pēc sarunām ar Trampu Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir «gatava jebkuram enerģētikas pamiera formātam» ar Krieviju. 23. septembrī ASV valsts sekretārs Marko Rubio pēc tikšanās ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas laikā paziņoja, ka Krievija un Ukraina esot ieinteresētas īslaicīgi pārtraukt savstarpējos triecienus pret enerģētikas infrastruktūru un lauksaimniecības eksportam saistītiem objektiem; tajā pašā dienā Lavrovs paziņoja, ka Krievija nepārtraucinās savu tā saukto «SVO» sarunām «nekādā formātā». 9. oktobrī pēc sarunas ar Putinu Tramps paziņoja, ka ASV atvērs tirgu Krievijas dīzeļdegvielai; ASV Finanšu ministrija izdeva pagaidu licenci darījumiem ar Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Saskaņā ar ziņojumiem, ASV īpašais sūtnis Stīts Vitkofs un Džareds Kušners 9. oktobra sarunās Maiami piedraudējuši pārtraukt ASV izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva turpinās triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Zelenskis tajā nedēļā paziņoja, ka Krievija iepriekšējā nedēļā trāpījusi 190 Ukrainas enerģētikas objektiem un nogalinājusi 153 civiliedzīvotājus, vienlaikus apliecinot, ka Ukraina pārtrauks triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.