Tramps Nīlsmaksas intervijā asi kritizē Zelenski un aicina Ukrainā rīkot vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Nīlsmaksu paziņoja, ka nevēlas darīt darījumus ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, nosaucot viņu par "nepiemērotu personu" sarunām ar Krieviju. Tramps paziņoja, ka jebkurš miera nolīgums ar Krieviju tiks noslēgts bez Zelenska kā Ukrainas līdera, aicināja Ukrainā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas, nosodīja Ukrainas triecienus Krievijas naftas rūpnīcām un atkārtoti vainoja Baraka Obamas prezidentūru kara izcelšanā.
Galvenais
- Tramps 15. oktobra Nīlsmaksas intervijā paziņoja, ka nevēlas darīt darījumus ar Zelenski, nosaucot viņu par "nepiemērotu personu"
- Tramps norādīja, ka galīgais miera nolīgums ar Krieviju tiks noslēgts bez pašreizējā Ukrainas līdera
- Tramps aicināja Ukrainā rīkot prezidenta vēlēšanas, apšaubot Zelenska tautas atbalstu
- Tramps nosodīja Ukrainas triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, sakot, ka tie tikai paaugstina pasaules naftas cenas
- Tramps apgalvoja, ka Krievija var zaudēt miljonu karavīru un joprojām tam aiz muguras ir miljoni citu, kamēr Ukrainai šādu resursu nav
- Tramps vainoja Baraka Obamas prezidentūru kā kara cēloni, apgalvojot, ka Ukraina tika "spiesta atteikties no Krimas"
- 15. oktobrī Zelenskis pavēstīja Financial Times, ka Ukraina atsāk triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām pēc trīs dienu pārtraukuma
Kāpēc tas ir svarīgi
Intervija iezīmē neparasti tiešu ASV prezidenta publisku uzbrukumu Ukrainas prezidentam un izvirza jautājumus par ASV-Ukrainas attiecību nākotni. Trampa paziņojums, ka miera nolīgums tiks noslēgts bez Zelenska, faktiski nozīmē atbalstu varas maiņai Kijivā. Viņa aicinājums rīkot vēlēšanas skar pašreizējās Ukrainas valdības leģitimitāti, bet nosodījums par triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām nāk laikā, kad Kijiva tikko paziņoja par šādu uzbrukumu atsākšanu, saasinot domstarpības par ar ASV saistīto enerģētikas un sankciju politiku.
Kas notika
2026. gada 15. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps intervijā ar Nīlsmaksu pauda asu kritiku par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps paziņoja, ka nevēlas darīt darījumus ar Zelenski, nosaucot viņu par "personu, ar kuru mums nevajadzētu darīt darījumus", un apgalvoja, ka Zelenskis tikai izliekas, ka vēlas sarunāties ar Krieviju, patiesībā to nevēloties. Tramps paziņoja, ka jebkurš miera nolīgums ar Krieviju tiks noslēgts bez Zelenska kā Ukrainas līdera, un vēlreiz aicināja Ukrainā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas, apšaubot Zelenska sabiedrības atbalstu, kamēr raķetes trāpa dzīvojamajām mājām. Tramps nosodīja Ukrainas atsāktos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, apgalvojot, ka tie tikai paaugstina pasaules naftas cenas, un to nodēvēja par "kaunu". Viņš arī atkārtoti vainoja Baraka Obamas prezidentūru kā kara cēloni, apgalvojot, ka Ukraina tika "spiesta atteikties no Krimas". Tramps Krimu nodēvēja par "skaistāko zemes gabalu" un Ukrainas vērtīgāko daļu, un Krievijas 2022. gada blitskriega neveiksmi pie Kijivas piedēvēja laikapstākļiem — kāds Krievijas ģenerālis esot nogriezis tankus uz lietus izmērcētiem laukiem. Tramps arī sacīja, ka Krievija var zaudēt miljonu karavīru un joprojām aiz muguras būs miljoni citu, kamēr Ukrainai šādu mobilizācijas resursu nav. Vienlaikus 15. oktobrī Zelenskis pavēstīja Financial Times, ka Ukraina atsāk triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām pēc trīs dienu pauzes, kuras laikā Krievija turpināja masveidīgus triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņu centrē ap Zelenska personiskās atbildes naratīvu, virsrakstos izmantojot Trampa citātus "viņš nevēlas sarunāties" un "nepiemērota persona", lai uzsvērtu diplomātisko plīsumu. Ukrainas avoti kontekstualizē Nīlsmaksas interviju plašākā ietvarā: Trampa agrākais aicinājums rīkot vēlēšanas, darījums ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu, tā sauktais "enerģētikas pamiers", par kuru Ukraina apgalvo, ka tā netika informēta, un ASV draudi pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu, ja triecieni turpināsies. Ukrainas mediji plaši citē vēsturnieces un žurnālistes Annes Applebaum kritiku, ka Tramps ir atteicies no ASV politikas normām, atceļot sankcijas pret Krieviju un izdarot spiedienu uz Ukrainu. Ukrainas mediji uzsver Zelenska nosacīto atbildi par vēlēšanām — gatavs, ja Krievija piekrīt 60 dienu pilnīgam pamieram — un viņa kritiku, ka ASV-Krievijas dīzeļdegvielas darījums finansēs Krievijas karu pret Ukrainu. Tāpat tiek izcelti Trampa apgalvojumi par Obamas laikmeta Krimas "zaudēšanu".
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie angļu valodas mediji fokusējas uz Trampa diplomātiskā satura virsrakstiem: Zelenska nosodījumu, paziņojumu, ka darījums notiks bez viņa, un aicinājumu rīkot vēlēšanas. Starptautiskie izdevumi piemin Trampa kritiku par Ukrainas triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām un viņa apgalvojumu, ka tie paaugstina pasaules naftas cenas, saistot to ar viņa plašāku enerģētikas politikas virzību, bet bez dīzeļdegvielas darījuma konteksta, ko uzsver Ukrainas avoti. Ārzemju mediji stāstu uztver kā Trampa-Zelenska konfrontāciju un aicinājumu vēlēšanām, mazāk uzsvērtot ASV izlūkošanas spiediena fonu un "enerģētikas pamiera" strīdu, kas dominē Ukrainas ziņojumos.
Konteksts
2024. gada jūnijā Krievijas līderis Vladimirs Putins izvirzīja ultimātu sarunām, pieprasot pilnīgu Ukrainas spēku atvilkšanu no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, tostarp teritorijām, kuras Krievijas spēki nekad nav kontrolējuši. Trampa administrācija publiski, arī savos tā sauktajos miera plānos, ir spiedusi Kijivu piekāpties teritoriālos jautājumos un atteikties no NATO dalības aspirācijām. 9. oktobrī Tramps paziņoja par darījumu ar Putinu, kas ļauj eksportēt Krievijas dīzeļdegvielu, neraugoties uz sankcijām, bet 11. oktobrī viņš paziņoja par "enerģētikas pamieru", kas attiecās tikai uz triecieniem pret naftas rūpnīcām; Kremlis vēlāk atzina, ka tā konkrētie parametri nav bijuši galīgi saskaņoti, un Ukraina apgalvo, ka par to netika informēta iepriekš. Pēc paziņojuma Ukraina uz trīs dienām pārtrauca triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, kamēr Krievija turpināja triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai; Zelenskis sacīja, ka ASV draudēja pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu, ja triecieni turpināsies, un ASV ierobežoja Starlink piekļuvi Ukrainas bruņotajiem spēkiem, nebrīdinot Kijivu par Krievijas ballistiskajiem triecieniem 12.–13. oktobrī. 14. oktobrī Zelenskis apstiprināja ASV izlūkošanas datu apmaiņas draudus. 10.–11. oktobrī Tramps publiski paziņoja, ka Ukrainai vajadzīgas jaunas prezidenta vēlēšanas un jauns līderis, apsūdzot Zelenski par nepietiekamiem centieniem beigt karu. Zelenskis atbildēja, ka vēlēšanas ir Ukrainas sabiedrības jautājums un Ukraina ir gatava tās rīkot tikai tad, ja Krievija piekrīt 60 dienu pilnīgam pamieram; Kremlis noraidīja 60 dienu pamieru, bet paziņoja, ka ir gatavs netriept vēlēšanu dienā. Saskaņā ar kara likumu, kas izsludināts 2022. gada 24. februārī, vēlēšanas Ukrainā ir aizliegtas; Krievijas amatpersonas apgalvo, ka Zelenskis ir nelegitīms, jo 2024. gadā netika rīkota balsošana, kamēr Kijiva uzsver, ka drošība ir priekšnoteikums jebkurai balsošanai. Tramps, domājams, vēlas zemākas ASV enerģijas cenas pirms 3. novembra starpvēlēšanām — konteksts, kas saistīts ar viņa kritiku par triecieniem pret Krievijas rūpnīcām un Krievijas dīzeļdegvielas darījumu.