Floridas sanāksmē ASV piedāvā Ukrainai četrpunktu miera plānu un Vītkofs ar Kušneru atkārto prasību pārtraukt triecienus Krievijas rūpnīcām
2026. gada 9. oktobrī Floridā, Vītkofa golfa klubā Shell Bay, sešas stundas ilgā sanāksmē ASV sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners tikās ar trīs cilvēku lielu Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Viņi uzstāja, lai Ukraina pārtrauc triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, paziņoja par Trampa–Putina vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV tirgum un nodeva ziņu, ka Putins atgriezīsies pie sarunām tikai pēc tam, kad Krievija saņems atlikušo aptuveni 11% Doneckas baseina daļu, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. The Washington Post 12.–13. oktobrī aprakstīja četrkomponentu ASV–Eiropas miera priekšlikumu. Zelenskis Trampa lēmumu nosauca par "negodīgu un netaisnīgu" un atteicās pārtraukt triecienus; tikšanās beidzās agrāk nekā plānots.
Galvenais
- 9. oktobrī Floridā Vītkofs un Kušners tikās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem; sanāksme ilga aptuveni sešas stundas un beidzās agrāk nekā plānots.
- Tramps 9. oktobrī paziņoja, ka ar Putinu vienojies par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un citu valstu tirgiem; Tramps minēja 4,8 miljonus tonnu, bet Reuters atsaucas uz vairāk nekā 2,25 miljoniem barelu.
- Witkoff un Kušner atkārtoja ASV prasību Ukrainai pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām; Zelenskis atteicās un Trampa lēmumu nosauca par "negodīgu un netaisnīgu".
- Pēc Kremļa tuvu stāvoša avota ziņām, ko nodeva Vītkofs un Kušners, Putins atgriezīsies pie sarunām tikai pēc tam, kad Krievija saņems atlikušos aptuveni 11% Doneckas baseina, kas joprojām ir Ukrainas kontrolē.
- The Washington Post 12.–13. oktobrī aprakstīja četrkomponentu ASV–Eiropas miera priekšlikumu: Ukrainas atjaunošanas finansēšanas mehānisms (Pasaules banka un BlackRock), drošības garantijas, kas pielīdzinātas NATO 5. pantam, ekonomiskā/enerģētiskā integrācija ar iespējamu Krievijas–Eiropas cauruļvadu un uguns pārtraukšana pa pašreizējo kontaktlīniju.
- Eiropas dalībniekus Floridā pārsteidza Trampa administrācijas paziņojums par dīzeļdegvielas vienošanos ar Krieviju; ES augstais ierēdnis Björn Seibert svētdien 27 ES valstu vēstniekiem teica, ka "amerikāņi ar krieviem sadarbojas vairāk, nekā publiski atzīst".
- Zelenska komunikāciju padomnieks Dmitro Litvins nodoksaic no Washington Post noplūdušo miera plānu raksturoja kā "ne sliktu PR" no ASV puses un uzsvēra, ka tas neatspoguļo kopēju ASV–Eiropas nostāju.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šie notikumi apvieno divus cieši saistītus virzienus: Vašingtona publiski izstrādā ASV–Eiropas miera ietvaru, kas atjaunošanu, drošības garantijas, enerģētiskos un pamiera nosacījumus saista ar Ukrainas teritoriālu kompromisu; vienlaikus Tramps vienpusēji paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas eksportu, faktiski mīkstinot sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari sarunu vidū. Kremļa tuvu avota nodotā Putina prasība – saņemt atlikušos aptuveni 11% Doneckas baseina, kas joprojām ir Ukrainas kontrolē – ir pretrunā ar Ukrainas nostāju par teritoriālo vienotību. Sanāksmes agrīna beigšana, Eiropas pārstāvju pārsteigums par dīzeļdegvielas paziņojumu un Zelenska publiskā kritika liecina par iekšējām nesaskaņām starp dalībniekiem.
Kas notika
2026. gada 9. oktobrī Floridā, Stīva Vītkofa golfa klubā Shell Bay, ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners organizēja aptuveni sešas stundas ilgu sanāksmi, kurā piedalījās trīs cilvēku liela Ukrainas delegācija un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvji. Sanāksmes gaitā Vītkofs un Kušner atkārtoja prasību Ukrainai pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un informēja, ka Tramps noslēgs vienošanos ar Krieviju par dīzeļdegvielas piegādēm. Tajā pašā dienā Tramps paziņoja, ka ar Putinu vienojies par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un citu valstu tirgiem. Vītkofs un Kušner nodeva arī Kremļa tuvu avota informāciju, ka Putins atgriezīsies pie sarunām tikai pēc tam, kad Krievija saņems atlikušo aptuveni 11% Doneckas baseina daļu, kas joprojām ir Ukrainas kontrolē, lai to varētu uzrādīt kā uzvaru. The Washington Post 12.–13. oktobrī publicēja Dāvida Ignasiusa kolonnu par četrkomponentu ASV–Eiropas miera priekšlikumu: Ukrainas atjaunošanas finansēšanas mehānisms ar Pasaules bankas un BlackRock līdzdalību; ASV un Eiropas drošības garantijas, ko ASV pārstāvis raksturoja kā pielīdzināmas NATO 5. pantam; ekonomiskā/enerģētiskā integrācija ar iespējamu Krievijas–Eiropas cauruļvadu un peļņas sadali; uguns pārtraukšana pa pašreizējo kontaktlīniju. Zelenskis atteicās pārtraukt triecienus un Trampa lēmumu nosauca par "negodīgu un netaisnīgu"; pēc The Washington Post publikācijas Zelenska komunikāciju padomnieks Dmitro Litvins to raksturoja kā "ne sliktu PR". Sanāksme beidzās agrāk nekā plānots.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver, ka The Washington Post aprakstītais miera plāns ir ASV PR, nevis īsts kopējs ASV–Eiropas ceļš – Dmitro Litvins to nodoksaic kā "ne sliktu PR", kas atspoguļo tikai daļu ASV komandas uzskatu. Viņi akcentē Putina izvirzīto prasību saņemt atlikušos aptuveni 11% Doneckas baseina, Ukrainas atteikumu nodot teritoriju un faktu, ka Krievija vēl nav piekritusi konkrētiem miera nosacījumiem. Ukrainas puse izceļ arī Eiropas pārstāvju pārsteigumu par Trampa dīzeļdegvielas paziņojumu, Zelenska vērtējumu par Trampa lēmumu kā "negodīgu un netaisnīgu" un "vāju", kā arī viņa atteikumu pārtraukt triecienus un faktu, ka Miami sarunas beidzās agrāk nekā plānots.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras četros jautājumos. Pirmkārt, par to, vai Vītkofs un Kušner Miami sanāksmē draudēja pārtraukt ASV izlūkošanas informācijas apmaiņu un/vai ieroču piegādes, ja Ukraina turpinās triecienus pret Krievijas rūpnīcām: Reuters ar trim avotiem, tostarp vienu klātesošo, ziņo, ka tieša draudu nebija, savukārt Financial Times, Axios, CNN un The Washington Post raksturoja šādu draudu esamību. Otrkārt, par to, vai dīzeļdegvielas vienošanās ir domāta, lai mīkstinātu Krievijas pozīciju un atgrieztu Maskavu pie sarunām: ASV pārstāvji to tā formulēja Ukrainas pusei, bet Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to noliedza, nodēvējot par vienkārši izdevīgu Krievijas–ASV sadarbību. Treškārt, par to, vai The Washington Post miera plāns atspoguļo reālu kopēju ASV–Eiropas ceļu vai tikai daļu ASV komandas uzskatu: Litvins to raksturoja kā "ne sliktu PR" no ASV puses, kamēr pats raksts un citi ziņojumi to apraksta kā lēni topošu kopēju ASV–Eiropas priekšlikumu. Ceturtkārt, par dīzeļdegvielas vienošanās apjomu: Tramps minēja 4,8 miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas, bet Reuters ziņo par vairāk nekā 2,25 miljoniem barelu.
Konteksts
Tramps un Putins šajā periodā bija tiešā saskarē, un ASV sūtņi Vītkofs un Kušners darbojās kā starpnieki starp Vašingtonu, Kijivu un Maskavu. Ukraina uzstāja uz teritoriālās vienotības saglabāšanu un noraidīja prasības par atlikušās teritorijas nodošanu, bet neizslēdza iespēju konfliktu iesaldēt pa pašreizējo frontes līniju kā iespējamu pamatu vienošanās panākšanai. ASV administrācija pēdējo mēnešu laikā, pieaugot dīzeļdegvielas cenām, vairākkārt esot lūgusi Ukrainai pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām; Vītkofs un Kušner atlikuši plānoto braucienu uz Maskavu Ukrainas un Eiropas pozīciju nenoteiktības dēļ. The Washington Post 12.–13. oktobrī publicēja Dāvida Ignasiusa kolonnu par kopēju ASV–Eiropas priekšlikumu, kas izraisīja Ukrainas prezidenta kancelejas reakciju, kas centās to nodoksaic kā "ne sliktu PR", nevis formālu kopēju ceļu.