ASV sūtņi Vizitīs pirmoreiz ieradušies Kijivā pēc tikšanās ar Putinu Maskavā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī Maskavā tikās ar Vladimiru Putinu, bet 6. septembrī pirmoreiz ieradās Ukrainā, lai Kijivā sarunātos ar prezidentu Volodimiru Zeļenski. Sarunās piedalījās arī Vācijas, Francijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieki. Puses vienojās par jaunu tikšanos un Zeļenskis uzaicināja sūtņus nākamreiz lidot ar viņa prezidenta lidmašīnu.
Galvenais
- Vitkofs un Kušners 5. septembrī Maskavā tikās ar Putinu; saruna ilga vairāk nekā trīs stundas
- 6. septembrī abi sūtņi pirmoreiz ieradās Kijivā uz trim sarunu kārtām ar Zeļenski
- Otrajā kārtā pievienojās E3 (Vācijas, Francijas, Lielbritānijas) nacionālās drošības padomnieki
- Kijivas sarunas tika nodēvētas par « saturīgām »; apspriestas drošības garantijas, ekonomiskais atbalsts, pretgaisa aizsardzības piegādes un ziemas palīdzības pakete
- Dienu pirms vizītes Krievijas spēki trāpīja Žuļanu un Borispolas lidostu skrejceļiem
- Zeļenskis vienojās par sūtņu atkārtotu vizīti un piedāvāja viņus uzņemt ar savu prezidenta lidmašīnu
- 8. septembrī Tramps telefonsarunā sazinājās ar Putinu
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī bija pirmā ASV sūtņu vizīte Kijivā, kas Ukrainai deva tiešu vietu pie sarunu galda, kur līdz šim dominēja ASV–Krievijas kontakts. Vienlaikus tā formāli iekļāva Eiropas E3 drošības padomniekus, izveidojot rietumvalstu bloku. Tomēr reāla izrāviena nebija: Krievija nemainīja nostāju, un Kremlis vizītes izmantoja Putina tēla nostiprināšanai pirms 18.–20. Septembra Valsts domes «vēlēšanām». Gaidāms, ka karš turpināsies visu ziemu, un Putins, visticamāk, pastiprinās uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Zeļenska publiski labvēlīgais, bet neskaidrs novērtējums par ASV sūtņu «cienījamām» idejām atstāj plašu interpretācijas telpu visām pusēm.
Kas notika
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī ieradās Maskavā, kur ar Vladimiru Putinu runāja vairāk nekā trīs stundas. Nākamajā dienā, 6. septembrī, viņi pirmoreiz ieradās Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski. Sarunas notika trīs kārtās; otrajā kārtā pievienojās Vācijas, Francijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieki, kas ieradās Kijivā kopā ar ASV delegāciju. Kijivas puses vidū bija arī prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs, galvenais izlūkdienesta vadītājs Oļegs Ivaščenko, armijas virspavēlnieks Mihails Drapatijs un Gaisa spēku komandieris Anatolijs Krivonožko. Sūtņi tika iepazīstināti ar datiem par Krievijas plāniem Doneckas apgabalā, tostarp par 15 reizes pārceltajiem termiņiem un Krievijas militāristu lūgumu pagarināt termiņu līdz 2027. gada 31. martam. Puses Kijivas sarunas nosauca par «saturīgām», apspriežot drošības garantijas, ekonomisko atbalstu, pretgaisa aizsardzības piegādes un ziemas palīdzības paketi. Vienojās par turpmāku tikšanos, bet datums un vieta nav izziņoti. Zeļenskis aicināja sūtņus nākamreiz lidot ar viņa prezidenta lidmašīnu, atstājot ASV lidmašīnu Polijā vai citā kaimiņvalstī. Dienu pirms vizītes Krievijas spēki trāpīja Žuļanu un Borispolas lidostu skrejceļiem; tāpēc ASV drošības dienests izvēlējās vilcienu, nevis lidmašīnu. 8. septembrī Tramps telefonsarunā sazinājās ar Putinu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji vizīti galvenokārt atspoguļoja caur Zeļenska narratīvu: vizīte apliecina Ukrainas pārrunu pozīcijas nostiprināšanos un Eiropas partneru formālu iekļaušanu sarunās. Stāsts par Krievijas triecieniem Borispolas un Žuļanu lidostu skrejceļiem, amerikāņu izvēli braukt ar vilcienu un alternativo maršrutu caur Gomeļu tiek izmantots, lai parādītu Krieviju kā valsti, kas grauj diplomātisko loģistiku, bet Ukrainu — kā gatavu un profesionālu saimnieci. Svarīga vieta atvēlēta Ukrainas militārās un izlūkošanas vadības (Palisa, Budanovs, Drapatijs, Ivaščenko, Krivonožko) ziņojumiem sūtņiem par Krievijas plāniem Donbasā — tas akcentē Ukrainas gatavību ar kaujas lauka pierādījumiem un Krievijas teritoriālās prasības iezīmē kā «kapitulācijas nosacījumus». No 39 rakstiem 38 ir ukraiņu avoti, un to vidū valda vienprātība, ka iesaiste turpinās, Ukrainai ir sviras un Eiropas klātbūtne ir būtiska.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais neukraiņu raksts (katariešu Al Jazeera Arabic) tēmu pasniedz kā «Vašingtona runā par trīspusējām pārrunām kara izbeigšanai, Maskava un Kijiva komentē», nostādot ASV vadīto diplomātiju centrā un neizvēloties ne Kijivas, ne Maskavas skatpunktu. Savukārt angļu valodas ziņojumi (Bloomberg, Reuters, Axios, BBC Ukraine, Kyiv Independent, ISW), uz kuriem atsaucas ukraiņu raksti, Krievijas posmu raksturo daudz negatīvāk: ASV delegācija spiesta gaidīt līdz vakaram, ilga pusdienas ar Kirilu Dmitrijevu dārgā restorānā Maskavas centrā, Putina nostājas nemainība un vizīšu kalpošana Trampa un Putina rudens vēlēšanu kampaņām. Bloomberg ziņoja, ka no Kremļa avotiem gaidīšanas pirms tikšanās Maskavā bijušas «ārkārtīgi zemas».
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti dalās par to, vai vizīte deva reālu progresu vai kalpoja galvenokārt politiskajam tēlam. ASV sūtnis Vitkofs platformā X paziņoja par «būtisku progresu», Zeļenskis dažas no sūtņu idejām nosauca par «cienījamām», bet Bloomberg, atsaucoties uz Kremlim tuvu stāvošiem avotiem, ziņoja, ka gaidas pirms tikšanās Maskavā bijušas «ārkārtīgi zemas», un Eiropas un ASV amatpersonas tagad sagaida, ka karš turpināsies nākamgad. Otrs strīds skar sūtņu maršruta kārtību: Ukrainas analītiķis Oleksandrs Kraievs uzskata, ka vizīts Maskavā vispirms un tikai pēc tam Kijivā «spēlēja vairāk Maskavas labā», pārkāpjot šantaža diplomātijas kārtību, kas Ukrainai ir svarīga, savukārt Zeļenskis Kijivas vizīti pasniedza kā Ukrainas nostājas nostiprināšanās pierādījumu.
Konteksts
Krievija pret Ukrainu pilna mēroga militāru iebrukumu īsteno kopš 2022. gada 24. februāra. Maskava kara izbeigšanu saista ar Kijivas atteikšanos no NATO ceļa — prasību, ko Kijiva uzskata par iejaukšanos savās iekšējās lietās. Ukraina noraida teritoriju atdošanu, ko tā turējusi augstā cenu, Krievijas teritoriālās prasības raksturojot kā faktisku kapitulāciju. 2025. gada novembrī ASV Kijivā atveda 28 punktu plānu, kas tika turpināts trīspusējā formātā, taču konsenss par teritorijām netika panākts. Krievijas politiskā vadība tiecas līdz 2026. gada beigām sagrābt pārējo Donbasu, taču Krievijas militāristi, pēc ziņojumiem, lūguši termiņu pārcelt uz 2027. gada 31. martu — līdz šim termiņš pārcelts 15 reizes. ASV Kongresa starptermiņa vēlēšanas paredzētas 3. novembrī, Krievijas Valsts domes «vēlēšanas» — 18.–20. septembrī, un abi notikumi ietekmē ASV grūdiena politisko laika grafiku.