ASV sūtņi Vītkofs un Kušners plāno vizīti Norvēģijā sarunām par karu Ukrainā

Kāpēc tas ir svarīgi

Vizīte iezīmē nākamo ASV vadīto sarunu kārtu, kuras mērķis ir izbeigt karu Ukrainā. Plānotais Ukrainas prezidenta līdalīdarbes piedalīšanās liecina, ka abas puses sarunas uzskata par saturiskām. Oslo formāts ir plašāks par tiešām starp ASV un Kijevu – tajā iekļauts arī Eiropas un NATO līmenis. Paralēli tam Vītkofs plāno tikšanos ar Putinu Krievijā, kas norāda uz paralēliem kanāliem. Sarunas norit fonā, kurā Ukraina apsūdz ASV administrāciju par Starshield darbības ātruma ierobežošanu, izlūkošanas datu apmaiņas samazināšanu un Patriot raķešu piegāžu kavēšanu – apsūdzības, kuras Vašingtona noraida.

Kas notika

Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners šonedēļ plāno apmeklēt Norvēģiju jaunā kārtā sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā. To, atsaucoties uz trim informācijas avotiem, ziņoja Reuters. Divi no tiem sagaida, ka sarunās piedalīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Oslo tikšanās plānota ar Norvēģijas premjerministru Jonasu Gāru Stēri, kā arī Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas, Eiropas Savienības un NATO pārstāvjiem. Kušners pievienosies attālināti slimības dēļ. Pēc Oslo Vītkofs plāno doties uz Krieviju tikšanās ar Vladimiru Putinu; darba kārtībā iekļauti jautājumi par Ukrainu un ASV valstspiederīgā Stīvena Habarda, kas ieslodzīts Krievijā, atbrīvošanu. Grafiks ir provizorisks un var mainīties. Baltais nams līdz ziņojuma publicēšanai nebija oficiāli komentējis informāciju.

Iepriekšējā sarunu kārta starp Trampa sūtņiem un Ukrainas komandu notika 9. oktobrī Maiami, ilga sešas stundas un tika pārtraukta pēc tam, kad tajā pašā dienā Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaulē. 18. oktobrī Zelenskis ziņoja par telefonsarunu ar Vītkofu un Kušneru, kurā tika apspriesti Floridas sarunu rezultāti.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji Oslo sarunas attēlo kā saturu ziņā nozīmīgas, uzsverot tiešu Zelenskuma līdalīdarbes piedalīšanos un plašu Eiropas un NATO klātbūtni. Vienlaikus izdevumi izceļ fonu – Vašingtonas darbības, ko Kijeva uztver kā spiedienu: Starshield darbības ātruma ierobežošanu, izlūkošanas datu apmaiņas samazināšanu un Patriot raķešu piegāžu kavēšanu. Ukrainas informācijas telpā tiek uzsvērts arī Trampa publiskākais kritiskais izteikums par Zelenski un apsūdzības, ka Tramps virza Ukrainu uz kapitulāciju pirms Krievijas.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Ārpus Ukrainas esošie avoti (A4) koncentrējas uz pašu plānoto braucienu, to pasniežot kā nākamo sarunu kārtu ar mērķi izbeigt karu, ar mazāk uzmanības ASV–Ukrainas attiecību spriedzei. Stāsts vairāk ietverts caur Oslo tikšanās loģistikas un dalībnieku prizmu.

Konteksts

Iepriekšējā sarunu kārta starp Trampa sūtņiem un Ukrainas komandu notika 9. oktobrī Maiami un noslēdzās agrāk nekā plānots pēc tam, kad tajā pašā dienā tika paziņots par Trampa un Putina dīzeļdegvielas tarifu. 18. oktobrī Zelenskis ziņoja par telefonsarunu ar Vītkofu un Kušneru, kurā tika apspriesti Floridas sarunu rezultāti. Zelenskis ir apsūdzējis Trampa administrāciju par Starshield darbības ātruma ierobežošanu, izlūkošanas datu apmaiņas samazināšanu un Patriot raķešu piegāžu kavēšanu; ASV amatpersonas šīs apsūdzības noraida. 11. oktobrī Tramps paziņoja par enerģētikas pamieru starp Ukrainu un Krieviju, taču, pēc Financial Times datiem, Ukraina par šo paziņojumu nezināja; Axios vēstīja, ka pamiers attiecas tikai uz naftas pārvaldeņu apgūra. ASV Aizsardzības departaments tur Starshield līgumu ar SpaceX, un Īlons Masks ir paziņojis, ka jebkurus ātruma vai lietošanas ierobežojumus nosaka ASV bruņotie spēki vai ASV prezidents.