Tramps vienojas ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Zelenskis to sauc par vājumu

Kāpēc tas ir svarīgi

ASV lēmums uz sešiem mēnešiem apturēt sankcijas pret Krievijas degvielas eksportu mazina spiedienu uz Maskavu un, pēc kritiķu domām, dod Krievijai papildu ienākumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Vienlaikus Trampa paziņotais 'enerģētikas pamiers', kas pēc Baltā nama skaidrojuma attiecas vienīgi uz naftas pārstrādes rūpnīcām, ir asimetrisks: Ukrainai ir tikai viena šāda rūpnīca, bet Krievijai – plašs tīkls, tāpēc ES augstā pārstāve Kaju Kallasa to uzskata par labumu vienīgi Krievijai. Epizode izraisīja asu Trampa un Zelenska publisku sadursmi, kasiet sabiedroto kritiku un mudināja ES 12. oktobrī apstiprināt vēsturiski lielāko sankciju sarakstu pret Krieviju.

Kas notika

9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu vienojās par 300 000 līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, kā mērķi minot degvielas cenu samazināšanu. Kremlis priekšlaicīgi atcēla 2026. gada jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, kas bija ieviests pieaugošo Ukrainas triecienu dēļ Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. CNN ziņoja, ka ASV uz sešiem mēnešiem apturēja Krievijas degvielas eksporta sankcijas, paverot iespēju Krievijai atjaunot dīzeļdegvielas pārdošanu pasaules tirgū. Tramps kritizēja Ukrainas triecienus pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru, apgalvojot, ka tie rada problēmas pasaules tirgum.

Vakara 9. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nodēvēja ASV lēmumu par vāju un atzīmēja, ka Tramps vienojās ar Putinu laikā, kad Ukrainas un ASV sarunas notika Maiami. Vēlāk viņš raksturoja sankciju mīkstināšanu kā 'acīmredzamu vājumu', kas spēlē Krievijas rokās. Tramps atbildēja paziņoja, ka 'ir pienācis laiks Ukrainai izvēlēties jaunu prezidentu', un pārmeta Zelenskim kara izbeigšanas nespēju. Kanādas premjerministrs Marks Kerijs sacīja Zelenskim, ka ASV–Krievijas vienošanās ir pretrunā Ukrainas, Kanādas un citu sabiedroto centienos panākt mieru un stabilitāti Eiropā un dos Krievijai papildu līdzekļus kara finansēšanai.

11. oktobrī Tramps Truth Social ziņā paziņoja, ka 'enerģētikas pamiers' starp Ukrainu un Krieviju sākas 'no šī brīža', apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Īsi pirms Trampa ziņas Kijiva ziņoja par Krievijas uzbrukumu enerģētikas objektam Ukrainas galvaspilsētā, kas vairākos rajonos izraisīja elektrības atslēgumus. Pēc Axios ziņām, Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers attiecas tikai uz triecieniem pret naftas pārstrādes rūpnīcām, ne visu enerģētikas infrastruktūru. Zelenskis Trampa 'enerģētikas pamiera' paziņojumu raksturoja kā jaunumu un uzsvēra, ka Ukraina ir gatava šādam solim, ja Krievija to patiešām ievēros. ES augstā pārstāve Kaju Kallasa 12. oktobrī pirms ES ārlietu padomes sanāksmes Luksemburgā paziņoja, ka ES sveic enerģētikas pamieru, ja tas tiek ievērojot, taču vēl nav redzējusi, ka Krievija to darīs, un brīdināja, ka vienošanās, kas aptvertu tikai naftas pārstrādes rūpnīcas, dotu labumu vienīgi Krievijai, jo tām ir plašs rūpnīcu tīkls, bet Kijivai – tikai viena.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas amatpersonas un plašsaziņas līdzekļi Trampa vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm uztvēra kā triecienu Ukrainas interesēm. Prezidents Zelenskis to nodēvēja par vāju lēmumu un vēlāk par 'acīmredzamu vājumu', kas spēlē Krievijas rokās, vienlaikus uzsverot, ka Tramps vienojās ar Putinu laikā, kad Ukrainas un ASV delegācijas sarunājās Maiami. Ārlietu ministrs Andrejs Sibiha atbildēja, ka ukraiņu tauta atbalsta Zelenski un ka izšķirties ir viņu tiesības; Zelenskis arī paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Ukraiņu mediji saistīja vienošanos ar Trampa septembrī parakstīto Lindsija Grema sankciju likumu, kura lielākā daļa noteikumu stājas spēkā 18. oktobrī un atstāj prezidentam izņēmuma tiesības, kuras administrācija, pēc ziņām, izmanto. Tāpat mediji uzsvēra, ka Maskavas lēmums par 'enerģētikas pamieru' nāca laikā, kad Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem, tostarp Kijivā.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

ASV prezidents Donalds Tramps vienošanos ar Putinu prezentēja kā soli degvielas cenu samazināšanai, vienlaikus kritizējot Eiropu par atkarību no Krievijas energoresursiem; ASV finanšu ministrs Skots Bessents Eiropas kritiku nodēvēja par 'liekuļotu'. Kanādas premjerministrs Marks Kerijs Zelenskim sacīja, ka vienošanās ir pretrunā sabiedroto centienos panākt mieru Eiropā un devusi Krievijai papildu līdzekļus kara finansēšanai, apliecinot Kanādas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. ES augstā pārstāve Kaju Kallasa 12. oktobrī Luksemburgā paziņoja, ka ES sveic enerģētikas pamieru, ja tas tiek ievērojot, taču vēl nav redzējusi, ka Krievija to darīs, un brīdināja, ka vienošanās, kas attiektos tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcām, dotu labumu vienīgi Krievijai. Tāpat viņa aicināja palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp ar jaunām ASV sankcijām. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ieteica Eiropai 'pašai paskatīties spogulī', norāja uz neseniem divu Krievijas oligarhu izņēmumiem no sankciju sarakstiem. Pēc Trampa paziņojuma naftas cenas nokritās: Brents par 1,47% līdz 103,18 ASV dolāriem par barelu, WTI – par 1,68% līdz 90,31 dolāriem.

Kur atspoguļojums atšķiras

Tramps vienošiegumu ar Putinu pamato ar vēlmi samazināt degvielas cenas; CNN citētie analītiķi apšauba, ka Krievijas apjomi spētu būtiski ietekmēt pasaules dīzeļdegvielas cenas. ASV finanšu ministrs Skots Bessents Eiropas kritiku nosaucis par 'liekuļotu' un uzsvēris Eiropas atkarību no Krievjas enerģijas, kamēr ES augstā pārstāve Kaju Kallasa un Kanādas premjerministrs Marks Kerijs uzskata, ka vienošanās ir pretrunā sabiedroto centienos panākt mieru Eiropā un dod labumu Maskavai. Tramps 11. oktobra 'enerģētikas pamieri' raksturoja kā visaptverošu vienošanos, Karalis ar mu Baltais nams vēlāk skaidroja, ka tas attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcām; Zelenskis sacīja, ka pats paziņojums viņam bija jaunums, un pārmeta Krievijai pamiera pārkāpumus. ASV raidījumā Fox & Friends Rahila Kamposa-Dafija apgalvoja, ka Zelenskis apzināti bombardē Krievijas rūpnīcas, lai 'palīdzētu demokrātiem', un aicināja mainīt Ukrainas vadību; Breians Kilmīde viņai oponēja, aizstāvēja Zelenska uzbrukumus Krievijas kara mašīnai un vainoja vienīgi Putinu.

Konteksts

2026. gada jūlijā Krievija noteica dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, reaģējot uz pieaugošajiem Ukrainas triecieniem pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām; Kremlis šo aizliegumu atcīnēja priekšlaicīgi, lai ļautu plūsmu uz ASV tirgu. Septembrī Tramps parakstīja Lindsija Grema sankciju likumu pret Krieviju, kura lielākā daļa noteikumu stājas spēkā 18. oktobrī, tomēr likums prezidentam atstāj izņēmuma tiesības, ko administrācija, pēc ziņām, izmanto. Jau septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV valsts sekretārs Marko Rubio publiski izteica ideju par 'enerģētikas pamieru' starp Ukrainu un Krieviju.